Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kristīne Muižniece jau trešo gadu ir dalībniece teātrī-studijā „Estepatās” Ogrē. 2009.gada rudenī Kristīnei, tobrīd vēl Ogres 1.vidusskolas skolniecei, pirmoreiz tika uzticēts vadīt skatuves kustības nodarbības visjaunākajiem studijas dalībniekiem, un ja sākotnēji šo izvēli daļēji noteica nejaušība, tad šobrīd

Kristīne ir pastāvīgs „Estepatās” režisora asistents darbā ar studiju un skatuves kustību. Mācīt skatuves kustību, sākot no pamatlietām, - stāja, gaita, - līdz pat sarežģītiem akrobātiskiem trikiem, prast integrēt to vienotā veselumā ar tēlu, veidot izvērstas pantomīmiskas ainas – tas viss ir ļoti grūti, ja jāstrādā ar iesācējiem, tāpēc skatuves kustības pedagogam nepieciešams prast un zināt pat vairāk nekā kustību teātra aktierim. Līdz ar to šovasar Kristīne devās uz prestižajām starptautiskās amatierteātru asociācijas meistarklasēm TIP 11 (Theatre Integrates People), kas šoreiz no 3. – 10.jūlijam notika Toblahā, Itālijā.
Kristīne par dalību TIP 11 stāsta:

„TIP meistarklašu rīkošana aizsākusies jau deviņdesmito gadu sākumā, taču iniciatīva īsu laiku bija apsīkusi, līdz 2009.gadā Joke Elbersa no starptautiskās amatierteātru asociācijas AITA/IATA Centrāleiropas komitejas padomes nolēma TIP meistarklases atjaunot, saglabājot un nostiprinot tradīciju, meistarklases rīkot kā teicamu piemēru augsti kvalificētu pasniedzēju un talantīgu dalībnieku veiksmīgai radošai sadarbībai. Aicinājumu piedalīties TIP „Estepatās” no Jokes Elbersas saņēma jau pagājušajā vasarā, kad viesojāmies festivālā Austrijā, taču pēc pieteikšanās meistarklasēm vēl bija jāiziet cauri nopietnai atlasei, un jūtos patiesi priecīga, ka varēju pārstāvēt Latviju. Dalībai meistarklasēs tika izvēlēti tikai 16 aktieri, režisori un teātra pedagogi no visas Eiropas, un no Latvijas es biju vienīgā.

Meistarklašu dalībnieki darbojās trijās darbnīcās, no kurām vienu vajadzēja izvēlēties kā prioritāro. Lai gan es izvēlējos darbnīcu, kurā tika apgūta skatuves kustība, pantomīma un akrobātika, tomēr noderīgas un interesantas bija arī dramaturģijas, teksta analīzes un scenārija veidošanas nodarbības pie Jokes Elbersas, kurās galvenokārt strādājām ar stāstu radīšanu un transformāciju skatuviskā formā. Tomēr, tā kā lielākā daļa meistarklašu dalībnieku bija kā prioritāro norādījuši skatuves kustības darbnīcu, tad šīs septiņas dienas galvenokārt pavadījām kopā ar režisoru, mīmu un kustību teātra pedagogu Mihalu Hehtu no Čehijas. Nodarbību plānojums bija ārkārtīgi intensīvs: apguvām klasiskās un modernās pantomīmas pamatus, taustījām sienas, centāmies tikt ārā no kastes, staigājām pa bezgalīgām kāpnēm, mācījāmies dažādas gaitas, pētījām kustību palēninātā un paātrinātā tempā, un tad – skatuves akrobātika: kūleņi, kritieni, piecstāvīgas piramīdas un lidojumi, paļaujoties uz biedru stiprajām rokām, ka tās noķers. Mācījāmies arī masāžas tehnikas, jo masāža ir lielisks veids kā atpūtināt savilktus muskuļus un sakāpinātas emocijas. Meistarklases rezultāti tika demonstrēti kā performance, kurā 5 pašu radītos stāstos, interpretējot pasakas un mūsu pašu iztēles radītās fantāzijas, tika izspēlēts un atrādīts viss, ko šīs nedēļas laikā bijām ieguvuši. ”

Uz jautājumu, kā vērtējama Kristīnes dalība meistarklasē salīdzinājumā ar citu valstu dalībniekiem, viņa atbild ar smaidu, sakot, ka, ja cilvēks ar patiesu radošu enerģiju kaut ko dara, tad viņam vienmēr izdodas; un tam jāpiekrīt, jo, kamēr Kristīne bija Itālijā, klasiskās dramaturģijas festivālā „Ķiršu dārzs” Balvos „Estepatās” veiksmīgi nospēlēja pirmizrādi radošajam projektam „Zaudētāja zirgs”, tādējādi ar sekmīgu mājas uzdevuma izpildi noslēdzot režisores Lienas Tinas Galejas dalību beļģu režisora Pola Heiverta meistarklasē „The Audition”; savukārt festivāla radošajā darbnīcā pie spāņu pedagoga Hesusa Domeneka īpašu atzinību izpelnījās „Estepatās” aktrise Velta Gūtmane. Tātad – darbs; un Kristīne jau plāno, kā iekļaut meistarklasēs apgūto jauno „Estepatās” studijas dalībnieku nodarbībās. Bet kā ar atpūtu?

Kristīne: „Šāgada TIP dalībnieku komanda bija brīnišķīga. Netraucēja ne vecumu, ne tautību atšķirības, visi jutāmies kā viena liela ģimene un vakarus, neskatoties uz – ak vai! – sāpošajiem muskuļiem, pavadījām kā mājās, spēlējot dažādas spēles (īpaši iecienīta bija Mafija), dziedot, runājot par mākslu, dzīvi un iepazīstot viens otru. Devāmies arī ekskursijā uz Venēciju, tāpat vienu pēcpusdienu veltījām pastaigai uz Toblahas ezeru ar brīnumdzidru, zilganzaļu ūdeni, baudot kalnu gaisa un miera burvību. Pat kalnu negaiss, ko nācās piedzīvot, nespēja mazināt vēlmi nākamgad atkal pieteikties dalībai TIP, lai iemācītos vēl ko jaunu un satiktu talantīgos, sirsnīgos un atvērtos TIP dalībniekus un pedagogus. Tas ir brīnišķīgs, radošs un emocionāls piedzīvojums, ko nav iespējams aizmirst.”