Tuvojas Mūzikas svētki, kas šovasar Ogrē notiks 1. un 2. jūlijā. Gatavojoties šim novada kultūras nozīmīgajam pasākumam, 15.jūnijā Ogres Vēstures un mākslas muzejā notika Ogres Mūzikas svētku prezentācija – preses konference.

 

Ogres Mūzikas svētku ietvaros 1. un 2. jūlijā Ogrē notiks dažādi pasākumi gan lieliem, gan maziem mūzikas mākslas cienītājiem – būs baudāmi gan vakara promenādes koncerti, bērnu sagatavots koncertuzvedums „Sprīdītis”, skatītājiem uzstāsies populārais čellu trio „Melo-M”, Ogres muzejā izstāde un audiovizuāla programma un svētku izskaņā, 2. jūlija vakarā, - vērienīgs opermūzikas koncerts Ogres estrādē.

 

Preses konferences sākumā Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule klātesošos ievadīja nelielā „ekskursijā” par ogrēniešu muzikālās gaumes veidošanos. „Šogad aprit 150 gadi, kopš Ogrē ir ieskanējusies mūzika. Tieši pirms 150 gadiem Ogres dzelzceļa stacijā piestāja vilciens no Rīgas, kas uz Ogri atveda muzikantus un arī mūzikas klausītājus. Jau pirms šī notikuma Ogre biaj slavena ar savām muzikālajām lakstīgalām, par kurām tika rakstīts Ogres pašreklāmas materiālos.” Un iespējams, tieši Ogres lakstīgalas piesaistīja un iedvesmoja mūzikas klausītājus, kā arī rosināja dziedāt arī pašiem. „Sākot ar 19. gs. nogali Ogres vasarnīcās un salonos sāka skanēt mūzika ģimenes un draugu lokā, tomēr visizsmalcinātākā mūzikas dzīve Ogrē notika starpkaru periodā, kad katras pansijas un kafejnīcas īpašnieks centās piesaistīt publiku, pie sevis aicinot Latvijā populārus muzikantus, tādus kā Paula Brīvkalne, Tālis Matīss, Mariss Vētra, Anna Ludiņa. Šie populārie un tautā iemīļotie mākslinieki uzstājās gan brīvdabā, gan Kūrmājā, gan Biedrību namā. Un turpmākā mūzikas klausīšanās un atskaņošanas tradīcijas, kā arī muzikālā gaume Ogrē attīstījusies, balstoties tieši uz šīm saknēm,” atzina I.Ruskule, piebilstot, ka Mūzikas svētki ļoti piestāv Ogres ainai. Šogad svētkos iesaistījies arī muzejs, kur svētkos īpašā atmosfērā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar izstādi „Ogres estrāde – notikumi, leģendas, emocijas” un audiovizuālu programmu „Muzikālā pietura Ogre”, kuras laikā skanēs 20.gs 20.-30. gadu  populāru solistu balsis un mūzikas ieraksti.

 

Patiesu prieku par svētku ieceri pauda Mūzikas svētku direktore Ligita Zadvinska: „Neskatoties uz krīzi un finansiāliem sarežģījumiem, paldies Ogres novada pašvaldībai, kas spējusi atbalstīt un rast finansējumu, lai svētki varētu notikt. Turklāt Mūzikas svētki ir iekļauti pašvaldības Attīstības plānā kā katru gadu notiekoša aktivitāte mūsu pilsētā.”

 

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis atzinīgi novērtēja svētku organizētāju darbu. Runājot par kultūras pasākumiem novadā kopumā, E. Helmanis uzsvēra, ka būtu svarīgi aptvert pēc iespējas plašākas publikas intereses un izteica priekšlikumu nākotnē izveidot īpašu rīcības komiteju, kas kopīgi lemtu par dažāda vieda pasākumiem, to organizēšanu un citām kultūras attīstības niansēm novadā. „Komitejas sastāvā būtu jāiekļauj gan Jauniešu dome un citas nevalstiskās organizācijas, gan dažādu paaudžu novada aktīvākie iedzīvotāji, pašvaldības un kultūras speciālisti, lai mums kopīgi veidotos plašāks skatījums, lai svētki būtu plašākai publikai, savukārt pēc svētkiem kopīgi izvērtēt svētku guvumu, finanšu patēriņu, domāt, kā svētkus un kultūras dzīvi kopumā novadā attīstīt un pilnveidot.” E. Helmanis arī atzina, ka bieži vien pilsētām tiek meklēta kāda īpaša identitāte, bet Ogrei neko jaunu nevajag meklēt – pilsētas identitāte jau ir izveidojusies nemaz tik senā pagātnē, līdz ar to šīs tradīcijas būtu jāatjauno un jādomā par to tālāku attīstīšanu. „Ja mēs strādāsim kopā, ieklausīsimies viens otrā, tad arī būs rezultāts un attīstība. Ir tikai jājūt tā vide, kurā dzīvojam.”

 

E.Helmaņa idejai un priekšlikumam piekrita arī Mūzikas svētku mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa. „Kad pirms septiņiem gadiem sākām strādāt, lai organizētu Mūzikas svētkus, man bija pārliecība, ka Ogrē varētu izveidot un iedzīvināt reģionāla, nacionāla vai pat starptautiska mēroga festivālu, jo šai pilsētai ir daudzi „plusi”, ko vajadzētu izmantot, piesaistot gan dažādas mākslas, gan mūzikas norises – Ogre atrodas Latvijas centrā, tai ir tuvu galvaspilsēta, laba satiksme, brīnišķīga estrāde, kas turklāt Latvijā ir otra lielākā aiz Mežaparka estrādes. Te ir kur atvēzēties. Ja Mūzikas svētki ir iekļauti arī pašvaldības Attīstības programmā kā viens no pilsētas zīmola vārdiem, tad man rodas sajūta, ka ir bijis vērts ieguldīt to lielo darbu, organizējot šos svētkus. Turklāt šo svētku ietvaros pilsēta varētu piesaistīt inteliģentas tūristu grupas.”

 

Svētku mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš atzīmēja svētku unikalitāti, kas pulcē ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mēroga atzītus un talantīgu jaunos māksliniekus – solistus. Turklāt divu gadu laikā, kamēr Mūzikas svētki nav notikuši, Latvijā pilnveidojies jauno dziedātāju klāsts, līdz ar to koncertā Ogrē uzstāsies vairāk populāru un starptautiski atzītu mākslinieku – piemēram, Laima Lediņa, Liene Kinča, Inga Šļubovska, Andris Ludvigs, kā arī Jānis Apeinis, Krišjānis Norvels, Sonora Vaice un Kristīne Zadovska. „Protams, šajos svētkos mēs vēlētos redzēt māksliniekus un vieskolektīvus no ārzemēm, bet tad šiem svētkiem jānotiek cikliski un regulāri, jo mākslinieki plāno savu laiku vismaz divus gadus iepriekš,” skaidro M. Ozoliņš, piebilstot, ka Opermūzikas koncertā uzstāsies 12 amatierkoru kopkoris un spēlēs Latvijas Nacionālās operas orķestris.

 

Svētku māksliniecisko norišu koordinatore Daina Raituma ir pārliecināta, ka Mūzikas svētki ikvienam cilvēkam būs kā garīga, muzikāla pietura dvēseles veldzēšanai, par ko bieži vien aizmirstam, tāpēc arī aicina cilvēkus izmantot šo iespēju un apmeklēt svētku koncertus. Turklāt, lai svētku opermūzikas koncertu varētu apmeklēt ikviens, ieejas biļetes cena (gan koncertam, gan pēc tam arī ballei) ir ļoti demokrātiska – Ls 5, skolēniem un pensionāriem – Ls 3.