Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šogad Ogrē piecu mēnešu laikā parādu piedziņai no dzīvokļu īpašniekiem un pašvaldības dzīvokļu īrniekiem tiesā iesniegtas jau 126 prasības, norāda pašvaldības aģentūras “Mālkalne” juristkonsulte Ilga Roze.

Salīdzinājumam – 2010.gadā šajā pašā laika posmā iesniegtas 100 prasības. Pagājušajā gadā piecu mēnešu laikā apmierinātas 55 prasības, bet šogad - jau 96. Tas tādēļ, ka šogad “Mālkalne” praktizē arī pieteikumu sniegšanu tiesā par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. “Šajā gadījumā tiesvedība ir ātrāka, notiek bez pušu piedalīšanās, tiesas nolēmums tiek pieņemts praktiski viena mēneša laikā. Turklāt parādniekam šāds process ir lētāks, jo tiesāšanās izdevumi paziņojuma iesniegšanas gadījumā sastāda 2% no parāda summas. Savukārt, sniedzot prasību tiesā, izdevumi sasniedz 15%,” skaidro I.Roze, atgādinot, ka gadījumos, ja prasība tiek apmierināta, zaudētāja pusei jāsedz arī tiesāšanās izdevumi.

Pēc tiesas nolēmuma pasludināšanas parādniekam ir iespēja labprātīgi samaksā tiesas piedzīto prasības summu. Ja pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā parāds nav samaksāts, izpildu lietas tiek nodotas piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Šogad “Mālkalne” tiesu izpildītājiem iesniegusi 65 izpildu lietas, kopumā par gandrīz 60 tūkstošu latu piedziņu un 6 lietas par izlikšanu no dzīvojamām telpām. Tāpat piecos mēnešos izsolīti 4 īpašniekiem piederoši dzīvokļi. Izsoles ierosinātājs gan vairumā gadījumu ir bijusi banka, taču dzīvokļa īpašniekam bijušas saistības arī pret “Mālkalni”.

I.Roze norāda, ka vērojama arī pozitīva tendence. Ja pagājušajā gadā piecu mēnešu laikā nebija nevienas izbeigtas lietas, tad šogad izbeigtas 16, dzīvokļu īpašniekiem vēl pirms tiesvedības beigām labprātīgi sedzot parādu. Pagājušajā gadā visa gada garumā, parādniekam nokārtojot savas saistības, izbeigtas vien 7 lietas.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos “Mālkalnes” juridiskā nodaļa parādniekiem nosūtījusi 361 brīdinājumu. Uz brīdinājumiem gan reaģē tikai aptuveni puse parādnieku, telefoniski vai personiski vēršoties “Mālkalnē” un mēģinot vienoties par parāda samaksas grafiku. Tiesa gan, arī pēc vienošanās sastādīšanas dzīvokļu īpašnieki par savām saistībām nereti “aizmirst”. Arī šajos gadījumos tiek uzsākta tiesvedība.

“Mēs neesam sociālā iestāde, bet tikai un vienīgi pakalpojuma sniedzēji. Cilvēkiem vēl no padomju laikiem ir priekšstats, ka namu pārvalde atrisinās visas problēmas. Kāda parādniece uz “Mālkalni” atnāca ar trūcīgā izziņu, taču ar šāda veida dokumentiem pēc palīdzības jāvēršas sociālajā dienestā,” skaidro I.Roze, “Kad jūs veikalā piekrāmējat ratiņus un ejat pie kases, jūs taču kasierei nerādat slimības lapu un nesolat, ka samaksāsiet tad, kad saņemsiet slimības naudu. Un vai jūs varat šāda veida izziņu iesniegt Latvenergo, Lattelecom, Latvijas Gāzei?”

Citāda ir “Mālkalnes” attieksme pret tiem parādniekiem, kas vismaz iespēju robežās cenšas kārtot savas saistības. Šādi iespējams izvairīties no tiesvedības un, tiesas zaudēšanas gadījumā, papildus tēriņiem, apmaksājot tiesāšanās izdevumus. “Ir tādi cilvēki, kas nāk katru otro nedēļu atrādīties, kaut vai lai samaksātu tikai 10 latus. Viņiem mēs nākam pretī. Ir nepieciešama iniciatīva no parādnieka puses, bet ja cilvēks neko nedara, tad tas nav iespējams,” rezumē I.Roze.

Juriste atzīst, ka darbs ar parādniekiem nav viegls un nereti nākas uzklausīt parādnieku dusmas par situāciju, kādā viņi ir nonākuši. “Viņš jau savu neapmierinātību neiet izkliegt pie Saeimas, bet gan izliek uz “Mālkalnes” darbiniekiem. Es saprotu, ka cilvēkiem ir grūti un sarežģīti, bet mūsu iestādei ir jāstrādā un katram ir jāpilda savas saistības. Mums arī ir grūti, bet mēs pildām savas līgumsaistības, turpinot piegādāt komunālos pakalpojumus,” tā I.Roze.