ogresfakti Publicēts: 2010-08-25 19:00:00 / Sabiedrība
Ziņot redakcijai
Lielvārdes kultūras namā aizvadīts Ločmeļu dzimtas salidojums, kas pulcēja 210 radiniekus no visas Latvijas – apmēram pusi no visas radu saimes.
Viens no pasākuma rīkotājiem, uzņēmējs Aivars Ločmelis norāda, ka ideja par salidojumu dzimusi pirms 3 gadiem, bet radu apzināšana un pasākuma organizēšana aizņēmusi apmēram mēnesi. Iepriekš kāzas un citi godi svinēti šaurākā lokā, tādēļ daļa radu tikušies pirmoreiz. Nav trūcis pārsteigumu, piemēram, noskaidrots, ka radu pulkā ir apmēram 70 brālēni un māsīcas. “Daudz ir kuplu ģimeņu, daudz cilvēku, kuri dzīvē ko sasnieguši – arhitekti, mūziķi, ārsti un citu profesiju pārstāvji,” ar lepnumu norāda A.Ločmelis.
Ņemot vērā plānoto viesu skaitu, pasākums organizēts ar lielu rūpību. Programmā bija gan vīna glāze un uzkodas, gan fotosesija profesionāla fotogrāfa vadībā un tautas teātra izrāde. Radiem pulcējoties kultūras nama lielajā zālē, uz skatuves aicināti dzimtas vecākie ļaudis, kuriem pasniegti ziedi, bet, aicinot pulcēties tuvākajiem radiniekiem, iezīmēti dzimtas koka zari. Uzrunās izskanējusi kopības izjūta un prieks par tikšanos, bet, atsaucot atmiņā dzimtas vēsturiskos brīžus, pieminēti tuvinieki, kuri vairs nav šajā saulē. Lai noskaidrotu sanākušo zināšanas par savām ģimenēm un dzimtu, rīkoti dažādi konkursi, bet oficiālajai daļai sekoja saviesīgā ar mūziku un dejām. Sabraukušie radi reģistrēti, bet salidojumā iegūtos datus plānots izmantot dzimtas koka un mājas lapas izstrādē.
Kopumā salidojums izvērties par ļoti jautru un sirsnīgu pasākumu. Netrūka atraktīvu cilvēku, kuriem patīk izteikties, gaisā virmoja prieks, apmierinātība un pateicība par iespēju satikt savējos. Nu dzimusi doma nākamgad rīkot Ločmeļu dzimtas Līgo svētkus, kas varētu notikt kādā atpūtas kompleksā ar groziņiem un mūziku. Tā būtu jauna tradīcija, jo līdz šim Jāņi dzimtā svinēti, tiekoties vien dažām ģimenēm.
A.Ločmelis ir pārliecināts, ka ir ļoti svarīgi pazīt savus radiniekus, dalīt ar tiem savus priekus un bēdas, piedalīties vienam otra dzīvē. “No bērnības atceros, ka radi savā starpā bijuši saliedēti, ir komunicējuši savā starpā, tikušies, palīdzējuši viens otram. Domāju, ka tas ir ļoti būtiski, it sevišķi tagad, kad Latvijā ir ekonomiskā krīze un ģimeniskās saites zūd, jo daudzi brauc prom,” teic A.Ločmelis, “Daudzās valstīs radnieciskās saites ir ļoti izteiktas. Kādreiz tā bija arī Latvijā. Latviešu tauta patiešām ir spēcīga tauta, tā vienmēr ir izdzīvojusi es domāju, ka arī šo laiku pārdzīvosim. Esam pietiekami mentāli spēcīgi.”
Ločmeļu dzimtas saknes meklējamas Latgalē, Balvu rajonā, Baltinavas apkaimē, Briežciemā. “Dzimta nāk no laukiem. Spēcīgi cilvēki ar lielām ģimenēm, ļoti saimnieciski. Savulaik arī turīgi gan laukos, gan daļa radu pilsētā. Viens no mana tēva brālēniem Jānis Ločmelis bijis kontradmirālis. Spēcīga dzimta,” savējos raksturo A.Ločmelis.
Pats A.Ločmelis dzimis, audzis un vidusskolu beidzis Alūksnes rajonā, bet 1991.gadā pārcēlies uz Ogri, kur sākumā dzīvojis vien nelielā, īrētā istabiņā. Ar laiku nopelnīta nauda pirmajam dzīvoklim, vēlāk mājai. Šobrīd Ogrē dzīvo vismaz piecas ģimenes no Ločmeļu dzimtas. |