Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Daži "Ogres faktu" lasītāji pamanījuši dundurus sirseņa lielumā un vaicā vai tie ir kārtējie dabas niķi un anomālijas?

Jautājumu pāradresējām Latvijas Universitātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras Bioloģijas fakultātes pārstāvim, entomologam Voldemāram Spuņģim. Viņš "Ogres faktiem" pastāstīja, ka šogad krietni vairāk nekā iepriekšējos gados ir ne vien odu, bet arī dunduru un daļa no tiem patiešām ir sirseņa lielumā.

V.Spuņģis skaidro, ka milzīgie dunduri nav nekas jauns un neparasts. Latvijā dzīvo 25 dunduru sugas un lielākais no tiem ir govju diždundurs. Tam ir sirseņa izmēri un strīpains vēders un arī šīs dunduru sugas pārtāvju šogad ir vairāk, līdz ar to tos biežāk pamanām. Dunduriem karstais laiks ir sevišķi labvēlīgs - tieši dienas tveicē viņi dodas baroties un šajās karstajās dienās ir aktīvi apmēram no 9 rītā līdz 19 vakarā.

Vismazāk dunduru ir sausās vietās un pie jūras, bet visvairāk mitrās vietās, piemēram, purvos un slapjās pļavās, upju un ezeru krastos. Taču ne visi dunduri sūc asinis. To dara vien mātītes, bet tēviņi ir miermīlīgi nektāra ēdāji.

Atšķirībā no oda, dundurs koduma vietā neielaiž savas siekalas un nešķīdina "upuri", bet gan paļaujas uz sava snuķa spēku. Latvijas dunduri nepārnēsā nekādas slimības, un kodieni ir tikai nepatīkami. Savukārt oda "maltīte" var izraisīt asins izplūdumus un nepatīkamās izjūtas pēc koduma.

Dundurs nav tik izvēlīgs kā ods - tas var iekost jebkurā vietā uz ādas virmas un ķerties pie sūkšanas. Dunduru mātīšu kodieni ir sāpīgi, jo tām žokļi ir pārvērtušies par spēcīgu durkli. Mājlopiem dunduri samazina produktivitāti, piemēram, govs tā vietā, lai ēstu zāli un dotu daudz piena, mēģina izvairīties no uzbāzīgajiem asinssūcējiem.

Lai izvairītos no dunduru uzbrukumiem, būtu jāizvairās no slapjām vietām. Palīdzēs arī blīvāks apģērbs vai repelenti, taču tie karstumā ātri zaudē atbaidošās īpašības.

Dunduru kāpuri attīstās slapjā augsnē vai ūdenī. Izšķīlušies kāpuri ir plēsoņas - tie uzbrūk ikvienam mazākam kukaiņu kāpuram. Dunduru kāpuriem mutē ir divi spēcīgi āķi, ar kuriem tie pārplēš savu upuri un to izsūc. Sausos pavasaros dunduru kārpuri var aiziet bojā no izžūšanas, taču šāgada pavasara pali augsni ilgi uzturēja mitru un kāpuri varēja pabeigt savu attīstību. Vasaras sākumā kāpuri iekūņojas, un drīz vien izlido pieaugušie dunduri. Kopumā dunduriem viens gads atbilst vienas paaudzes mūža ilgumam, taču paši dunduri dzīvo tikai apmēram mēnesi, pārējo laiku pavadot olu vai kāpuru veidā.

Atšķirībā no dunduriem, odi var būt sastopami arī pie jūras un mitināties piejūras kāpās. Jūras krastam tuvoties gan var traucēt stiprāks vējš, taču bezvēja dienā odi mēdz sagādāt raizes pat jūrā izbraukušiem zvejniekiem, norāda V.Spuņģis.

Šajās karstajās dienās odus redzam mazāk, taču tie nekur nav pazuduši. Viņi ir pārvākušies uz vēsākām, ēnainākām vietām, tādēļ tur odu šobrīd ir vairāk. Savukārt, ja karsts laiks vēl turpināsies, tad odu skaits var samazināties. Atšķirībā no dunduriem, odi slikti panes karstumu, bet ilgstošā tveicē iet bojā. Savukārt, ja laiks paliks vēsāks un mitrāks, odi var savairoties vēl vairāk. Gada laikā odi izdzīvo līdz pat 5 paaudzēm.