Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Arī šogad, turpinot politiski represēto organizācijas izveides gadā iedibināto tradīciju - nemainīt konferences norises laiku -, Ogres politiski represēto kluba pārstāvji 29.konferencē pulcējās 27.decembrī.

Ogres politiski represēto klubs apvieno represētos četros novados, kas 2009.gadā izveidojušies bijušā Ogres rajona teritorijā, - 377 Ogres novadā, 72 Ikšķiles novadā, 76 Lielvārdes novadā un 51 Ķeguma novadā. Šī gada laikā aizsaulē aizgājuši 38 politiski represētie. Savus aizgājušos likteņa biedrus konferences dalībnieki pieminēja ar klusuma brīdi.

Konferencē piedalījās 86 delegāti. Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis ziņoja par paveikto 2016.gadā. Lielu gandarījumu represēto organizācijas vadītājs pauda par politski represēto piemiņas vietas sakārtošanu novadā. Ogrē, turpinot 2015.gadā iesākto projektu repsresiju piemiņas vietas labiekārtošanā, šogad tika uzstādītas plāksnes ar to no kādreizējā Ogres apriņķa teritorijas izsūtīto personu vārdiem, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē. I.Kaļķis pateicās Ogres novada pašvaldības vadībai par atbalstu staļiniskā režīma represiju upuru piemiņas godināšanā. Tikai divās pilsēās - Ogrē un Cēsīs - šobrīd ir izveidotas šādas piemiņas plāksnes, uzsvēra I.Kaļķis, informējot konferences dalībniekus par ieceri 2017.gadā pārklāt piemiņas plāksnes ar īpašu materiālu, lai pasargātu tās no rūsas. Šogad represēto piemiņas vietas sakārtotas Ķeipenes un Madlienas pagastos, par ko I.Kaļķis atzinīgus vārdus veltīja šo pagastu pārvalžu vadītājiem Vilnim Sirsonim un Ojāram Atslēdziņam.

Represēto kluba priekšsēdētājs uzteica Ogres novada skolēnu interesi par savas valsts un novada vēsturi un politiski represēto likteņgaitām. Vairāki skolēni, piedaloties Ogres novada pašvaldības rīkotajā pētniecisko darbu konkursā, paveikuši lielu darbu, atzina I.Kaļķis un aicināja konferences dalībniekus aplūkot darbu izstādi Ogres Kultūras centra foajē pie Mazās zāles. "Īpašs prieks par Jaunogres vidusskolas, kur mācības notiek krievu valodā, audzēkņiem un viņu darbiem," uzsvēra I.Kaļķis.

2016.gadā poliski represēto kluba valdē organizētas vairākas ekskursijas - kopā ar nacionālajiem karavīriem represētie devās uz Lesteni, ir pabūts Somijā un Igaunijā, Nacionālajā bibliotēkā apmeklēta izstāde "Vēstules uz bērza tāss". Katru gadu Ogres politiski represēto kluba biedri dodas uz Likteņdārzu, lai ar savu darbu palīdzētu veidot šo Latvijas svētvietu, kas, sagaidot Latvijas simtgadi, būs lieliska dāvana valstij un tautai.

Represēto klubs aktīvi piedalās Ogres novada pašvaldības rīkotajā konkursā "Radoši - Aktīvi - Darbīgi - Izglītojoši Ogres novadam", šogad iegūts finansējums, lai varētu izdot Ēvalda Ribuļa grāmatu "Sibīrijas stāsti", savukārt represiju upuru vietu sakārtošanai pagastos finansējums iegūts, piedaloties pašvaldības rīkotajā konkursā "Veidojam vidi ap mums Ogres novadā". Arī turpmāk ir apņemšanās piedalīties projektu konkursos - tā varētu apkopot un nākamajām paaudzēm atstāt vēstures liecinieku - politiski represēto - atmiņu stāstus un labiekārtot piemiņas vietas pagastos, atklāja I.Kaļķis.

Ogres politiski represētie aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē - ik gadu dodas Ogres pilsētas svētku gājienā, piedalās ikgadējā Latvijas politiski represēto salidojumā Ikšķilē un represēto saietos citos novados - šogad devušies uz šādu pasākumu Alūksnē.

Polistiski represētos vienaldzīgus nav atstājusi filma "Melānijas hronika" - tas ir stāsts par šo cilvēku dzīvi, par pašu izdzīvoto, pārdzīvoto un izciesto gan izsūtījumā, gan atgriežoties Latvijā.

I.Kaļķis represēto vārdā pateicās Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novada pašvaldībām par atbalstu, ko tās savu iespēju robežās sniedz politiski represētajām personām.

Ogres politiski represēto kluba konferences dalībniekus uzrunāja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis un priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, Ķeguma novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Roberts Ozols, Ikšķiles pašvaldības domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš,  Ogres novada pašvaldības domes deputāti Edvīns Bartkevičs un Raimonds Javoišs, kā arī Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis Astrīds Freimanis.

Kā jau konferencē pienākas, tika vērtēts politiski represēto kluba valdes darbs 2016.gadā - visiem delegātiem balsojot, tas saņēma vērtējumu "labi".

Atšķirībā no pagājušā gada konferences, šajā reizē darba kārtībā bija iekļauti vairāki jautājumi - ne tikai kluba priekšsēdētāja atskaite, bet arī kluba priekšsēdētāja un kluba valdes vēlēšanas.

Ar konferences delegātu vienbalsīgu lēmumu kluba vadība atkārtoti uzticēta I.Kaļķim, arī valdes sastāvs netika mainīts.