Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Tas ir noticis – pirmā „Forsteru ekstrēmā daudzcīņa” noslēgusies, par laureātiem kļuvuši komandas „Vērene, laižam” dalībnieki.

Bet sākas tas viss agri no rīta, kad komandu dalībnieki un līdzjutēji pulcējās pie Madlienas kultūras nama, lai visi kopā dotos nezināmajā. Kā teica viena no pasākuma organizatorēm Dace Iraids:  „Jūs taču esat traki, jūs nezināt uz ko esat parakstījušies!” 

Sacensībām pieteicās 9 komandas, gan darba kolēģu, gan radu un draugu veidotas. Katrai komandai savs stils, savs „vadonis” un nosaukums. Šoreiz startēja: „Asās nātrītes”, „Atvasara” (elegantas dāmas cepurēs un ar rokassomiņām), „MPP”, „Forsteri”, „Sīkie”, „Pa taisno uz pirti” (tērpušies halātiņos un pirts micītēs), „Zenta Rožmestare” (krāšņas dāmas un „dāmas” puķainās kleitiņās), „Vērene, laižam” un „Taurenītīs”. 

Visas komandas sacensības uzsāka ar 1,5 stundu ilgu braucienu pa rudenīgo Ogres upi. Lai „neveidotos korķis”, komandas upē tika laistas ar 5 minūšu intervālu, ļaujot pēdējos izlozes numuriņus ieguvušajām pieredzi sasmelties, pagūt nobīties un atkal drosmi saņemties. Šajā posmā īpaši izcēlās divi komandas „Forsteri” karstgalvji, kuri, pat nesākuši airēt, nolēma pamēģināt vai ūdens ir pietiekami silts, lai nopeldētos. Nebija vis!

Pievārējušas rudenīgo Ogres upi, komandas viena pēc otras ieradās kempingā „Forsteri”, kur visām bija jārāda savas prasmes arhitektūrā un būvniecībā jeb jāuzbūvē tunelis, trase vai tramplīns, kā nu kuram labāk patika to nosaukt, lai virvē pakarinātais ābols iespējami līganāk piezemētos ar zariņiem iezīmētajā laukumiņā. Pieejamie palīglīdzekļi – dažas naglas, līmlenta, atkritumu maisi un pašu izdoma. Visas komandas uzdevumu veica teicami, neviens ābols neceļos neaizripoja!

Ābola ripināšanai sekoja pārbaudījums ar nosaukumu „Skrienu, skrienu vēl”. Parasti „Forsteros” sporta kamanas un ratus velk haskiji, bet ne šoreiz, šoreiz tas bija jādara komandu dalībniekiem – trīs iejutās sunīšu ādās, bet viens stūrēja ratus. Gāja visādi, kam ātrāk, kam lēnāk, bet finišēja visi! Jāpiebilst, ka šajā disciplīnā dažu komandu dalībnieki demonstrēja arī iespaidīgus kritienus.

Nu jau krietni iesildījušās, komandas devās nākamajā pārbaudījumā – stafetē. Komandu dalībniekiem nācās atsvaidzināt (vai apgūt) prasmes staigāšanā ar „ķekatām”, basketbola sodiņos, pēc iespējās ātrāk ar alus kastu palīdzību jāpārvar „purvs”, jāiet pa starp kokiem novilktām virvēm un jānodarbojas ar alpīnismu – jāuzrāpjas pēc iespējas augstāk, zem sevis vienu uz otras liekot alus kastes. Alpīnisma līderi – Guna no „Zentas Rožmestares” un Māris no „Asajām nātrītēm”.

Stafetei sekoja apmēram 5 kilometrus garš izbrauciens ar velosipēdiem. Par „izbraucienu” šo sacensību posmu sauca tikai absolūtie optimisti, jo „Mēs braucām pa uzartu lauku!!!”.

Sacensību starplaikos visiem bija iespēja iestiprināties ar Vinetas un Elizabetes sarūpēto gardo vistas zupiņu. Mazie sacensību līdzjutēji laiku pavadīja ar „Forsteru” četrkājainajiem iemītniekiem – haskijiem, izskrienoties ar tiem garās pastaigās. Lielākā dāvana visiem – skaistais, rudenīgi saulainais laiks.

Tiesnešiem cītīgi strādājot, tika skaitīti punkti, rakstīti diplomi, pa kaudzītēm dalītas medaļas. Kopvērtējumā 3. vieta komandai „Forsteri”, 2. vieta „Asajām nātrītēm” un uzvarētāji – „Vērene, laižam”. Apsveicam! 

Tika sadalītas balvas daudz un dažādās nominācijās: par skaistākajām cepurēm, par karstiem mērķiem un saliedētību, par vizuālo noformējumu, par iespaidīgākajiem kritieniem, par ūdens temperatūras mērīšanu, par vizuālo noformējumu un citās. Pie medaļām tika arī jaunākie sacensību dalībnieki un īpašas urravas sacensību vecākajiem dalībniekiem – Maigai Zosenai un Miervaldim Līcītim. Tika pasniegtas arī īpašas medaļas „Par ciešanām”, jo sacensību bilancē arī divas samežģītas kājas un viena sabeigta roka. 

Visu pasākuma dalībnieku neviltotie „paldies” galvenajiem organizatoriem – Dacei Iraids (Dacītei) un Eduardam Grobiņam, paldies galvenajai tiesnesei Ritai Pučekaitei un visiem labajiem gariņiem, bez kuru palīdzības pasākums nebūtu tāds kā bija! Paldies pasākuma runasvīram Ivaram Baltacim – „… lielāka muldoņas par viņu Madlienā nav!”!

Tam visam sekoja anekdošu stāstīšana Madlienas amatierteātra dalībnieku vadībā, dziesmas, dejas, ballīte ugunskura gaismā un Mārtiņa Oša iemūžināto dienas fotomirkļu demonstrējums uz lielā ekrāna.

Bet patiesībā tas viss sākās kādu laiciņu atpakaļ, kad kādā pasēdēšanā Eduards Dacītei palielījās, ka savā īpašumā ieguvis brīvdabas kino demonstrēšanas aprīkojumu. Kopīgi radusies doma, ka tas jāparāda plašākām tautas masām, bet, kā tā vienkārši kino rādīsi, kaut kas jāsadomā. Pēc dažam dienām, ja var ticēt Eduarda teiktajam, Dacīte ieradusies „Ar šitik garu palagu” un paziņojusi, ka pasākuma projekts viņai jau uzmests, jāsāk darboties! Iesaistoties Madlienas pagasta pārvaldei un daudziem brīvprātīgajiem palīgiem, tika noorganizēts viens no labākajiem pasākumiem Madlienā šogad.

Visi ekstrēmās daudzcīņas dalībnieki un līdzjutēji atzina, ka pasākums bija fantastisks, emocionāls un krāsains piedzīvojums! Turpinājumam jāseko!

Cerībā, ka „Forsteru ekstrēmā daudzcīņa” kļūs par tradīciju,
Santa Laurinoviča