Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Iegūta izglītība gan mūzikā, gan mākslā (kultūrvēsturē), gan vadībā un 20 gadu darba pieredze pedagoģijā, 16 gadu darba pieredze vadot pašas izveidoto Varakļānu mūzikas un mākslas skolu - Valdai izglītības joma nav sveša. Jau no 10. decembra viņas dzīvē ir ienākusi jauna atbildība – nopietns darbs jaunizveidotās Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas direktores amatā.

Konkursā uz skolas direktora vietu Ikšķiles novadā pavisam pieteicās 22 pretendenti. Speciāli izveidotā darba grupa atlasīja septiņus piemērotākos, no kuriem Valda vienprātīgi tika atzīta kā piemērotākā.

Jūs esat no Ogres. Pastāstiet par to, kā nonācāt līdz Ikšķilei?

Ogrē dzīvojam tikai piekto gadu, bet pirms pārcelšanās uz Ogri, raudzījāmies pēc dzīves vietas Ikšķilē, tomēr neatradām tobrīd piemērotu mājokli. Ikšķilei piemīt kaut kāds savs romantisms ar zemo Daugavas krastu un Meinarda salu, tāpēc uz darbu dodos pa Elkšņu ceļu.

Uz Ikšķiles novada domes izludinātajām vakancēm piesakos jau otro reizi, tāpēc izvēle par labu Ikšķilei nav nejauša.

Pastāstiet mazliet par savu dzīves gājumu – kā kļuvāt par vadītāju, kāpēc tieši kultūras jomā?

Kopš sevi atceros, vienmēr esmu kaut ko organizējusi - duetus, trio, ansambļus mājas pagalmā, klasē, rados, sniedzot koncertprogrammas un „šovus” ar dzeju, teātriem, solistiem un bekvokālistiem mājas iedzīvotājiem, skolas un klases pasākumos. Radu  saimē, darbojoties  trijatā ar māsīcām, iestudējām tematiskos uzvedumus, atbilstoši notikumam tika piemeklēts dziesmu repertuārs, dzeja, veidotas režijas, fona noformējums, pielāgoti tērpi.  Vienmēr esmu zinājusi, ka mūzika būs mana dzīves lielā mīlestība. Tomēr kaut kā apzināti vai neapzināti, vienmēr  dvēseliski  tuva  ir bijusi arī mākslas joma - rokdarbi, noformēšana, akvareļi, keramika, audumu apgleznošana, šūšana, adīšana, tamborēšana, floristika, estētiska darba un mājas vide (krāsu un kompozīciju izjūtas).

Pamatskolas gados darbojos gan vokālajos, gan instrumentālajos ansambļos , skolas korī. Mūzikas vidusskolas laikā aktīvi darbojos trīs koros, folkloras ansamblī, lauku kapellā, dziedāju Latgales mūzikas vidusskolu izveidotajā korī „Māra”, ar kuru koncertējot, vācām līdzekļus Māras pieminekļa atjaunošanai. Kopš 16 gadu vecuma sāku strādāt, vadot vispārizglītojošās skolas kori, ansambli,  klavieru pulciņu, Veremu pagastā vadot folkloras ansambli. Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas, darba gaitas uzsāku jaunizveidotajā Varakļānu mūzikas skolā. Aktīvi darbojoties un attīstot skolu, pēc četriem gadiem pie mūzikas skolas izveidojām mākslas skolu. Varakļānu mūzikas un mākslas skolā izveidojās brīnišķīga un profesionāla pedagogu un saimnieciskā personāla komanda.

16 gadu laikā līdztekus darbam skolā darbojos ar trim Madonas rajona koriem - sieviešu kori „Dzelvērte”, jauktajiem koriem „Lai Top!” un „Vakarvējš”, kā arī ar kolēģiem muzicējot pedagogu ansamblī „Sonāte”. Organizēti un vadīti neskaitāmi lielāka un mazāka mēroga pasākumi skolā, pilsētā, rajonā, reģionā un valsts mērogā.

Apstākļu sakritības un personīgo īpašību dēļ vienmēr esmu bijusi organizators un vadītājs. Tā, lūk, 19 gadu vecumā kļuvu par Varakļānu mūzikas skolas direktori (pēc vairākkārtēja Varakļānu pilsētas domes vadības lūguma), pašai to nemaz negribot! Profesionālisms, izglītība, izglītošanās, kultūra un vadība ir manas dzīves ceļa sabiedrotie, jeb kā es mēdzu jokot „No sevis neaizbēgsi...”, tas ir mans, tā esmu es.

Kas ir tās īpašības, kas, jūsuprāt, veido efektīvu vadītāju?

Sāksim ar to, ka cilvēks ir vadītājs vai nav, ir atkarīgs no viņa personīgajām īpašībām. Bet ja runājam par efektīvu vadītāju, tad, manuprāt:

- tam ir jāspēj izveidot profesionālu komandu, kurā uz katru var paļauties un katram var uzticēties;

- vadītājam ir jābūt virzītājspēkam un kontrolierim vienlaicīgi;

- jāspēj pārraudzīt organizācijas visas pozīcijas (sākot ar teritoriju un puķu dobi, līdz pat skolas pamatfunkcijām - mācību procesu);

- jābūt stratēģim un plānotājam, tendētam uz attīstību;

- jārūpējas par savu komandu - gan profesionālā, gan cilvēcīgā plāksnē.

Kas ir visgrūtākais šajā darbā?

Visgrūtākais un atbildīgākais šajā darbā ir sabalansēt iespējas ar pieprasījumu, kas attiecas gan uz izglītības programmām, pedagoģisko personālu, audzēkņu ieinteresētību, vecāku vēlmēm iesaistīties mācību procesā.

Kādu nākotnes vīziju saistībā ar Mūzikas un mākslas skolu redzat?

Nākotnes redzējums - Ikšķiles mūzikas un mākslas skola kā nozīmīga profesionālās kultūrizglītības iestāde Ikšķiles novadā, Vidzemes reģionā, Latvijā, popularizējot Ikšķiles vārdu starptautiskajos konkursos un izstādēs ārpus Latvijas. Ikšķiles mūzikas un mākslas skola piedāvās:

Profesionālās ievirzes izglītību

- Intsrumentālajā mūzikā (taustiņinstrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, pūšamo instrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle), Kora mūzikā, kur nozīmīgu vietu ieņem kolektīvā muzicēšana (dueti, trio, ansambļi, kameransambļi, jauktie ansambļi, orķestris, koris);

- Mākslā, kur līdztekus glezniecībai un grafikai tiek attīstītas profesionālās iemaņas veidošanā (plastika, keramika, dažādi kompozītmateriāli), koka mākslinieciskajā apstrādē, tesktilijās, floristikā, u.c.;

- Dejā, sniedzot profesionālus pamatus dejas žanros un vēsturē;

Interešu izglītību  Instrumenta spēlē,  Vokālajā mūzikā,  Mākslā, Dejā, gan pirmskolas vecuma bērniem, gan interesentiem bez vecuma ierobežojuma, gan bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām.

Viens no skolas attīstības pamatnosacījumiem ir tehniskais nodrošinājums un materiāli tehniskā bāze, kas manās vīzijās saistās ar profesionāli aprīkotām mācību telpām Mākslas programmā: keramikas un porcelāna krāsnis, keramikas un koka virpas, ventilācijas un putekļu nosūkšanas ierīcēm, izstāžu zāli; Mūzikas programmās: mūzikas instrumenti, apskaņošanas aparatūra, nošu bibliotēka un fonotēka; Dejas programmā: atbilstoši aprīkota deju zāle, tērpi, mūzikas apskaņošanas iekārtas; un skaitu un akustisku koncertzāli.

Vīzijas īstenošanas pamatus veido  profesionāla komanda, audzēkņu ieinteresētība,  vecāku un pašvaldības atbalsts.

Kas būs pirmās lietas, darbi, ko paveiksiet?

Viens no pirmajiem darbiem tika paveikts pirms 10.decembra, tas ir skolas budžeta projekta izstrāde 2013. gadam un iesniegšana Ikšķiles novada domē. Patreiz tiek sagatavota dokumentācija skolas reģistrēšanai izglītības iestāžu reģistrā, ir uzsākts darbs pie skolas normatīvās bāzes izveides, paralēli tiek komunicēts ar potenciālajiem pedagogiem, tiek apkopota informācija par Ikšķiles bērniem, kas mācās citās mūzikas un mākslas skolās.

Kādēļ Ikšķilei šāda skola ir nepieciešama, vai, jūsuprāt, pēc tās būs pieprasījums?

Ikšķiles mūzikas un mākslas skolas nepieciešamību ir apliecinājuši paši Ikšķiles novada iedzīvotāji. Ņemot vērā Ikšķiles novada attīstību, demogrāfiskos rādītājus, bērnu darbotiesgribu un, balstoties uz savu pieredzi, droši varu teikt, ka Ikšķiles mūzikas un mākslas skola būs vēl viena „gaismas pils” Ikšķiles novadā, kas „no mazas liesmiņas spēs izstarot gaismu kā stabilu un paliekošu vērtību”.

Kad ir plānots uzņemt bērnus šajā mācību iestādē?

Plānotais audzēkņu uzņemšanas laiks ir jūnija sākums - profesionālās ievirzes izglītības programmās, savukārt augusta beigās un septembra sākumā ir plānots uzņemt audzēkņus interešu izglītības programmās.

Kādu sevi redzat pēc 10 gadiem?

Laimīgu. Profesionāli – profesionālas un radošas komandas vidiņā, ar audzēkņu panākumiem, ar daudzām īstenotām iecerēm un skaistu koncertzāli.

Personīgi – dzīvojošu Ikšķiles novada  kādā meža ielokā mazā guļbūves namiņā ar savu puķu dobi  un plašu pagalmu, kur vienmēr laipni tiks gaidīti kolēģīši, radi, draugi, un audzēkņi.

Pabeidziet teikumus:

Nekad dzīvē neesmu... „ nolaidusi rokas” sastopoties ar grūtībām un neatrisināmām situācijām, jo uzskatu, ka risinājums vienmēr ir. Vajag tikai meklēt, rakt, pakustināt savas pelēkās šūniņas un atkal meklēt.... un tad viss notiek, viss nostājas savās vietās.

Vienmēr esmu vēlējusies.. izacināt sevi – jaunas zināšanas, jauna darba un dzīves pieredze, jauna dzīves vieta un vide, iegūt jaunus paziņas. Galvenais, visu laiku sevi pašmotivēt – iet uz priekšu, darīt, attīstīt, uzkrāt un dalīties ar citiem.

Ja laiku varētu pagriezt atpakaļ... noteikti neko nemainītu. Esmu pateicīga Dievam un tiem dzīves ceļiem, pa kuriem esmu gājusi, bridusi un lidojusi.

Man Ikšķile saistās ar... apzīmējumu „ Kultūrvēsturisks novads”. Ar seno vēsturi, ar dabas daiļo bagātību, ar brīnisķīgiem un nozīmīgiem māksliniekiem un mūziķiem, ar attīstību kultūras nozarē, izglītības jomā, novada labiekārtošanā, ar atbalstu sportam, literatūrai , ar vēsturisku objektu un tradīciju saglabāšanu.

Mans lielākais prieks un lepnums ir... bērni : pirmais bērns - Varakļānu mūzikas un mākslas skola, otrais un trešais bērns - meita Ērika un dēls Tomass, ceturtais bērns, kuru gatavojos „laist pasaulē” – Ikšķiles Mūzikas un mākslas skola.

Dzīvē visvairāk esmu mācījusies no... brīnišķīgiem, sirdsgudriem un stipriem cilvēkiem- vecmammām Marijas un Teklas, no vectēva Franča, kordiriģēšanas skolotājas Emīlijas Slišānes, mana darba devēja daudzu gadu garumā - Jura Vēvera.

Trīs vietas, kur noteikti gribētu aizbraukt... – uz Kanādas Klinšu kalniem un nacionālajiem parkiem, pie Austrālijas ieziemiešiem un eikaliptu mežiem, apjūsmot Norvēģijas fjordus un ledājus (vēlreiz). Esmu diezgan daudz ceļojusi, un jāatzīst, ka patiesu sajūsmu un apbrīnu spēju gūt dabas radītajos brīnumos - klintīs, alās, kalnos, upēs. Jo daba vēsturiskajā attīstībā ir lielākais mākslas šedevrs un reizē mākslinieks –meistars. Bet, ja man vaicātu, vai varētu pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas, tad nešaubīgi varu atbildēt - nē. Es labprāt ciemojos pie radiem un draugiem, kas izklīduši pa plašo zemeslodi, bet mana vieta ir te - savā senču zemē, kur vismaz piecās paaudzēs saknes ir Latgales mālainajā zemītē un Jersikas „kunigaitē” Daugavas krastā. Man vajag Latviešu tautas dziesmu, latviešu koru kultūru, Latgales māla podus, mājas biezpienu, skābo krējumu un savu puķu dobi ar pujenēm.