Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ceturtdien, 18. martā, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar Aizsardzības ministriju un ar Iekšlietu ministriju par rīcības koordināciju šā pavasara plūdos. No 48 plūdu apdraudētām vietām, kurās pašvaldības ir izstrādājušas plūdu novēršanas plānus, visapdraudētākās Daugavas baseinā ir Jēkabpils, Sala un Pļaviņas, Lielupes baseinā – Jelgavas pilsēta un Jelgavas novads – Staļģene un Valgunde. Īpaša situācija izveidojusies Rēzeknes novadā, kurš šopavasar ļoti nopietni plūdu apdraudēts ir Rāznas ezers.

Visbīstamākā situācija ir Lielupes baseinā, kur var applūst pat 65% no Jelgavas pilsētas teritorijas. Lai novērstu plūdus, Lielupē ar ledlaužiem ir jāizlauž ledus no grīvas līdz Kalnciema tiltam. Puses bija vienisprātis, ka tas jāizdara nākamās nedēļas laikā – līdz 26.martam. Ledus izlaušanai ir nepieciešami 38,6 tūkstoši latu. Sanāksmē nolēma, ka Lielupes baseina pašvaldības steidzami sagatavos kolektīvu vēstuli Ministru kabinetam, lūdzot ledus izlaušanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt šos 38,6 tūkstošus latu.

Pļaviņu novada pašvaldības civilās aizsardzības komisija 17.martā pieņēmusi lēmumu spridzināt Daugavas ledu, lai mazinātu gaidāmo pavasara plūdu izraisītās sekas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai pēc spridzināšanas ūdens atkal nesasaltu, tāpēc rūpīgi jāseko laika apstākļu prognozēm. Tās izvērtējot, spridzināšana varētu notikt marta beigās. Taču spridzināšanu var veikt tikai tikmēr, kamēr ledus ir monolīts. Pašvaldībai lēmums par ledus spridzināšanu jānosūta VUGD, kam savukārt spridzināšanas darbi jāsaskaņo ar citiem dienestiem. Spridzināšanu veiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālās spridzināšanas vienības.

18.marta sarunās Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts apsolīja, ka pavasara plūdu novēršanā NBS iesaistīs deviņas spridzināšanas vienības, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīrus un zemessargus. Puses apsprieda arī jautājumu par spridzināšanas darbu teritorijas norobežošanu, lai uz ledus nevarētu uzkāpt nepiederošas personas. NBS pārstāvji paskaidroja, ka pašvaldībām iepriekš jāinformē iedzīvotāji, ka tiks veikta ledus spridzināšana, bet norobežojošo apķēdējumu nodrošinās NBS karavīri un zemessargi sadarbībā ar Valsts policiju.

18.marta sarunās pašvaldības arī aicināja izdarīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos nosakot, ka pašvaldības iniciē VUGD ārkārtas situācijas izsludināšanu un valsts Krīzes padome to operatīvi izsludina. Pašlaik nav procedūras ārkārtas situācijas izsludināšanai, jo Rēzeknes novada dome jau 10.martā ir aizsūtījusi Ministru prezidentam vēstuli par ārkārtas situācijas izsludināšanu, bet vēl 18.martā nav uz šo vēstuli saņēmusi nekādu atbildi.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece apsolīja, ka IeM drīz atrisinās situāciju ar plūdu apdraudējumu Rēzeknes novadā. Viņa sacīja, ka šis jautājums varētu tikt risināts arī ar Ministru kabineta lēmumu. Iekšlietu ministre arī apgalvoja, ka krīzes situācijā jebkurā diennakts laikā ir nepieciešama maksimāli viena stunda, lai sasauktu valdības sēdi un izsludinātu ārkārtas stāvokli.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune aicināja steidzami atcelt Zemkopības ministrijas rīkojumu, kas paredz no 1.aprīļa pārtraukt valsts finansējumu polderu uzturēšanai, respektīvi, atslēgt polderu sūkņu stacijas, tādējādi radot jo īpašus plūdu draudus. Turklāt visu Latvijas polderu uzturēšanai ir nepieciešams tikai pusmiljons latu gadā, kamēr polderu sūkņu staciju apturēšanas izraisītie plūdi nodarītu desmitiem miljonu lielus zaudējumus. Iekšlietu ministrija apņēmās aicināt ZM atrisināt šo jautājumu.

Saistībā ar plūdiem 18.marta sarunās izskatīja jautājumu par pilsētu un rajonu ārkārtējo situāciju (civilās aizsardzības) komisiju sadarbību ar NBS avāriju seku likvidācijas, ugunsdzēšanas un glābšanas darbu organizācijā. VUGD priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis informēja, ka Latvijā pavisam ir 59 civilās aizsardzības (CA) komisijas, kas kopumā pārklāj Latvijas teritoriju. Pašlaik spēkā esošie MK noteikumi nosaka, ka CA komisijai jābūt katrā pašvaldībā, tomēr tie pašvaldībām neaizliedz veidot apvienotās CA komisijas.

Puses vienojās, ka nav lietderīgi veidot CA komisiju katrā novadā. Pašvaldības ierosināja izdarīt izmaiņas Civilās aizsardzības likuma 4.pantā paredzot, ka CA komisijas var darboties arī ārpus savas administratīvās teritorijas robežām, jo apdraudējums, piemēram, plūdi neievēro administratīvās robežas – upe tek cauri daudzām pašvaldībām. Jēkabpils, Salas un Pļaviņu pašvaldības jau ir labs piemērs, kā kopīgi strādāt plūdu apdraudējuma novēršanā. CA komisijās ietilpst gan pašvaldību, gan VUGD pārstāvji, un VUGD atzina, ka tas nespētu nodrošināt ar saviem speciālistiem 118 CA komisijas (gadījumā, ja tās tiktu izveidotas katrā pašvaldībā).

Pašvaldības arī aicināja precizēt Civilās aizsardzības likumu, piešķirot pašvaldību CA komisijām atbilstošu varu, lai to lēmumi būtu saistoši fiziskām un juridiskām personām.

LPS un IeM apsprieda pašvaldību ugunsdzēsības formējumu vietu un lomu valsts ugunsdzēsības sistēmā. 2010.gadā pavisam pašvaldībās ir 139 šādi ugunsdzēsības formējumi, 2009.gadā bija 184. IeM pateicās pašvaldībām par ugunsdzēsības formējumu saglabāšanu, taču puses diemžēl nevienojās par finansējumu šiem formējumiem vismaz tādā apmērā, lai to ugunsdzēsēju automašīnas varētu iziet tehnisko apskati. Puses vienojās pie jautājuma par pašvaldību ugunsdzēsības formējumu finansējuma atgriezties maijā, kad tiks sasauktas trīs pušu sarunas, piesaistot Zemkopības ministriju un apspriežot mežu ugunsgrēku dzēšanu.

IeM pateicās pašvaldībām par sniegto materiālo atbalstu Valsts policijai, nodrošinot ar telpām, ar degvielu utt. Puses vienojās maijā rīkot trīspusējas sarunas par šo jautājumu, pieaicinot KNAB, kas mēdz sodīt pašvaldības par materiāla atbalsta sniegšanu Valsts policijai.

Informāciju sagatavoja Dace Zvirbule, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālrunis: 29356019, e-pasts dace.zvirbule@lps.lv.