Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Februāra viducī Taurupes pagasta administrācijas ēkas zālē pulcējās neliela interesentu saujiņa, lai tiktos ar biedrības «Jaunais Zīda ceļš» pārstāvjiem un uzzinātu par grandiozā starpvalstu projekta «Daugava – Latvijai» realizācijas ieceri.

No biedrības «Jaunais Zīda ceļš» bija ieradušies tās ģenerālsekretārs Valērijs Štamers, valdes priekšsēdētājs Jānis Štamers un valdes loceklis Leonards Smagars. Projekta «Daugava – Latvijai» īstenošanā mūsu valsts sadarbosies ar Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju, lai radītu enerģētikas un ūdens transporta sistēmu, izmantojot Daugavu (Zapadnuju Dvinu). Šobrīd galvenais ir informēt visplašāko sabiedrību, aicinot parakstīties tautas referenduma ierosināšanai, lai visi Latvijas pilsoņi varētu lemt par vai pret projekta realizāciju.

Daugavai jāstrādā...
Uzrunājot klātesošos, Jānis Štamers uzsvēra, ka Latvija joprojām ir nabadzīga valsts, kuras saimniecību ieilgušās krīzes laikā nespēj atdzīvināt ne politiskās partijas, ne ekonomiskie grupējumi. Saistošu piedāvājumu vienkārši nav, situāciju pasliktina bezdarbs un masveida emigrācija. Jā, mums nav ienesīgu dabas resursu – naftas, dabas gāzes, zelta un dimantu, toties ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neaizsalstošas ostas un likteņupe Daugava, kas, protams, jāsaglabā tīra, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi. Bet upe spēj arī strādāt mūsu visu labā!

«Skaidrs, zinātnieki mūsu valstij nav vajadzīgi. Toties valdītāji sasparojušies un uztaisījuši komisiju, lai pētītu Ostapa Bendera cienīgu projektu Daugavas pārbūves sakarā. Tādi projekti mums ir vajadzīgi?» «Bet ja par tiem labi maksā?! Ja kādam ierēdnim par to maksā, tas nav nekāds Ostapa Bendera projekts – tas ir savas personiskās kasītes papildināšanas projekts. Nopietni runājot, tas ir pilnīgs marasms.» (Fragments no Elitas Veidemanes intervijas «Ivars Kalviņš: Latvijas valstij zinātnieki nav vajadzīgi» – ar bijušo ogrēnieti un ikšķilieti Ivaru Kalviņu, NRA, 22.februāris)

Valērijs Štamers pastāstīja par grandiozā projekta simtgadīgo vēsturi, kas datējama ar 1909.gadu. Rīgas biržas komiteja bija viena no projekta izstrādes finansētājām. 1912.gadā Krievijas Dome apstiprināja projekta tāmi 300 000 000 rubļu apmērā. Projektam bija liela militāri stratēģiska nozīme, lai nodrošinātu kara kuģu un zemūdeņu kustību no Baltijas uz Melno jūru. Projekta realizāciju apturēja pirmais Pasaules karš.Sabrūkot PSRS, ir bijuši daudzi centieni atjaunot senos starpzemju tirdzniecības ceļus. Interesentu vidū arī Eiropas Savienība (ES). Kopš 1993.gada Transport Corridor Europe Caucasus Asia projektā ES investējusi vairāk nekā 150 miljonus eiro satiksmes ceļu atjaunošanai. Nākotnē mūs gaida jauns vēsturiskā Zīda ceļa uzplaukums.

Kā noritēs projekta realizācija?
Šobrīd projektā piedalās biedrība «Jaunais Zīda ceļš», akciju sabiedrība «Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa» un akcionāru biedrība «ARHA». Parakstu vākšana uzsākta šā gada janvārī. Lūk, darba posmi! Vispirms būs projekta «Daugava – Latvijai» ietekmes uz vidi noteikšana visa ceļa garumā no Rīgas līdz Hersonai un Astrahaņai. Pēc tam, 2012.gadā, plānots sākt projektēšanas un celtniecības darbus ūdens ceļa 600 kilometru garumā no Rīgas līdz Vitebskai un septiņu hidroelektrostaciju (HES) būve (trīs Latvijas teritorijā), kas dos aptuveni 70 000 darbavietu Latvijas iedzīvotājiem. 2014.gadā paredzēts uzsākt projektēšanas un celtniecības darbus ūdens ceļa 2110 kilometru garumā no Rīgas līdz Hersonai un trīs HESu izveide, kuru izmaksa – apmēram 10 miljardi eiro (tas ievērojami palielinās Valsts un pašvaldību budžetu). 2017.gadā plānoti projektēšanas un celtniecības darbi no Rīgas līdz Astrahaņai ūdens ceļa 2970 kilometru garumā un trīs HESu izbūve, kas izmaksās ap 79 miljardi eiro un ļaus nekavējoties dzēst milzīgos Latvijas valsts parādus. Valsts nauda projekta realizācijai piesaistīta netiek. Visu trīs projekta posmu īstenošanas gaitā pašvaldību un valsts ienākumi varētu būt ap 20 miljardiem eiro. Projekta autori uzskata, ka tas atver Latvijai labklājības durvis, un šo durvju atslēga ir Daugava.

Jautājumu plūdi
Tikšanās turpinājumā taurupieši apbēra viesus ar jautājumiem, uzzinot, ka upju ceļš ir četras reizes īsāks un tikpat reižu lētāks, kā kuģojot apkārt Eiropai; autotransporta pakalpojumi šajā maršrutā būtu 12 reizes dārgāki; vienā liellaivā var pārvadāt 500 000 tonnu smagu kravu; Dņepra atrodas 60 metrus augstāk virs jūras līmeņa nekā Daugava; milzīgi plūdi iedzīvotājus neskars; jaunie HESi par 40 procentiem ļaus mums palielināt elektroenerģijas ražošanu vasaras periodā; celtniecības laikā dažādos darbos cilvēki strādās trijās maiņās un saņems konkurētspējīgas algas; Daugavas gultne mūsu valsts teritorijā nebūs jāpadziļina; peldētājus un makšķerniekus neapdraudēs plēsīgi zivju monstri...