Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Par barikāžu laiku 1991.gada janvārī daudziem jo daudziem Latvijas iedzīvotājiem katram ir savs stāsts, un šis stāsts veido kopējās mūsu valsts vēstures lappuses.

Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par Barikāžu aizstāvju atceres dienu, jo tieši 20. janvāris Latvijas vēsturē ierakstīts kā traģiskākais notikums Barikāžu laikā – OMON mēģinājumā ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku bojā gāja vairāki cilvēki.

Arī ļoti daudzi Ogres novada iedzīvotāji bija to drosmīgo cilvēku skaitā, kas devās uz Rīgu aizstāvēt Latvijas brīvību, un ik gadus 20.janvārī Ogres Vēstures un mākslas muzejā cilvēki satiekas barikāžu aizstāvju atceres pasākumā. Diemžēl jauniešu šajos pasākumos nav.

Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis: “Ir ļoti labi, ka šādi pasākumi notiek, taču rodas jautājums – ko uzrunā šo pasākumu dalībnieki? Diemžēl tikai paši sevi. Kāpēc neuzrunājam skolu audzēkņus, jauniešus? Pašvaldība algo speciālistus darbam ar jaunatni, un viņiem ir jādarbojas arī patriotiskās audzināšanas jomā. Es nekādā ziņā neatbalstu tādas darba formas kā padomju laikā, kad svētku un piemiņas pasākumos visu klašu skolēniem bija obligāti jāpiedalās – tādā veidā patriotismu neieaudzināt.”

E.Helmanis nenoliedz to, ka skolās dažādi pasākumi tiek rīkoti, diemžēl tiem nav plašāka skanējuma, un sanāk tā, ka sabiedrībā katra paaudze darbojas savrup. “Katrs kaut ko dara, bet pēctecības nav. Kāpēc nevarētu sarīkot eseju konkursu? Skolēni rakstītu, piemēram, par viņu vecāku, vecvecāku piedalīšanos barikādēs, viņu pārdzīvojumiem. Kad jaunieši paraudzīsies uz vēsturiskajiem notikumiem ar savu tuvinieku acīm, šie notikumi iegūs pavisam citu vērtību, tie vairs nešķitīs kaut kas tāls un abstrakts. Un notikumu, uz kuriem šādi varam paraudzīties, ikvienā ģimenē ir daudz, un mums jādomā, kā tie var palīdzēt izveidot tiltu starp dažādām paaudzēm, lai nekas no mūsu tautas vēstures neietu zudībā,” savas pārdomas pauž E.Helmanis, piebilstot, ka runa jau nav tikai par barikāžu laika atceri. Pavisam drīz – 25.martā – Latvijas pilsētās un pagastos iedzīvotāji pulcēsies piemiņas pasākumos, lai godināto staļiniskā genocīda upuru piemiņu, godinātu tos, kuriem nebija lemts atgriezties mājās no izsūtījuma Sibīrijā. Pulcēsies sievas un vīri sirmām galvām un aizlauztiem mūžiem.

E.Helmanis:“ Šie sirmgalvji kādam taču ir vecāki un vecvecāki, un katram no viņiem jaunajai paaudzei ir kas sakāms un stāstāms – lai neviena lappuse no tautas vēstures netiktu izrauta. Ļoti ceru, ka šādos piemiņas brīžos kopā ar sirmgalvjiem būs arī bērni un jaunieši.”