Pavasara palos ūdens līmenis strauji pacēlās, un straume iztīrīja gultni, ūdens vasarās varēja tecēt rāmi un gluži tīrs. Vecos laikos, kad Ogre bija kūrortpilsēta, atpūtniekiem bija tīrs gaiss, un ūdens upē arī tīrs. Pat pasmelt un padzerties varējis. Diemžēl tagad viss ir mainījies uz slikto pusi. Pēc hidroelektrostacijas uzcelšanas uz Ogres upes pie Kartonfabrikas dambja nevienam neinteresē, kas notiek ar upi. Īpaši sausajās vasarās, kāda bija pērn un ir šogad. Acīmredzot, lai HES varētu darboties pie tik maz ūdens upē un privātīpašnieks pumpēt naudu savā kabatā, augšpus HES ir jāuzkrāj ūdens, kas grieztu turbīnas. Periodiski un itin bieži tiek aizvērtas slūžas un lejpus HES ūdens upē vairs netek. Upe paliek par stāvoša ūdens smirdīgu dīķi. Upes krasti strauji aizaug ar niedrēm, zālēm un kārkliem, gultne pilna ar zaļām, gļotainām aļģēm, arī ar indīgajām zaļaļģēm. Šajā karstajā vasarā upes tuvumā dzīvojošie ļaudis, īpaši bērni, meklē veldzi ūdenī, bet velti. Lejpus HES nav nevienas ierīkotas peldvietas un arī nav iespējams tādas ierīkot. Tāpēc cilvēki brien, kur pagadās, stāvošajā netīrajā ūdenī vai gaida brīžus, kad HES attaisīs slūžas. Upes gultne ievērojami sašaurinājusies, aizaugusi, tā daudzviet mainījusi savu tecējuma gultni. Arī zivīm tik seklā un netīrā ūdenī nav kur likties. Nav saprotama atbildīgo domes amatpersonu un dabas aizsardzības speciālistu vienaldzība par notiekošo. Vai varam atļaut mūsu pilsētai cauri tekošajai upei iet bojā? Tas kaitē dabai un cilvēkiem. Gribētos dzirdēt atbildīgo amatpersonu atbildi un skaidrojumu mūsu laikrakstā.

 

 

Laika gaitā upes tecējums ir mainījies arī bez cilvēka ietekmes. Izmainoties klimatam, izmainās ūdens daudzums upēs. Upes, savā tecējumā, sastopot un pārvarot vai apejot šķēršļus, veido krāces, meandras – upes līkločus ar stāvkrastiem, sērēm un vecupēm. Lai izmantotu ūdens spēku saimnieciskām vajadzībām, jau gadsimtiem cilvēks būvē ūdens aizsprostus.

 

Augsti godājamam Jānim no Pārogres vēstulē «Vai saglabāsim tīru Ogres upi?» var piekrist vienīgi, ka vecos laikos bija tīrs gaiss un ūdens upē bija tīrs.

 

Ogres HES uzcelta vietā, kur no 1926.gada darbojās Ogres papes fabrika. Bija gan aizsprosts, gan derivācijas kanāls, pa kuru ūdens plūda uz spēkratiem. Jāpiezīmē, ka Ogres HES derivācijas kanāla garums ir 260 m (līdz turbīnām 200 m), samazinot ūdens caurplūdumu 300 m garā upes posmā. Attiecīgi papes fabrikai derivācijas kanāla garums bija 500 m, samazinot caurplūdumu 600 m garā posmā.

 

Lai HES varētu ekspluatēt, jāievēro ekspluatācijas noteikumi un jāpilda hidrotehnisko būvju drošuma programma. Visā HES ekspluatācijas laikā, arī sākotnēji uzpildot ūdenskrātuvi, tiek nodrošināts ekoloģiskais jeb sanitārais caurplūdums. Lejpus derivācijas kanāla ievadei Ogres upē atjaunojas upes dabīgais caurplūdums, jo HES ūdeni nepatērē, bet izmanto. HES darbības laikā nav tādu gadījumu, kad slūžas tiek aizvērtas un ūdens upē vairs netek. Par to liecina obligāta prasība – ieraksti Ogres HES ūdens līmeņa un ūdensteces hidroloģiskā stāvokļa novērošanas žurnālā. Ekspluatācijas noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts vides dienesta darbinieki, īpašu uzmanību pievēršot HES darbībai plūdu un mazūdens periodos.

 

Vasarā Ogres iedzīvotāji HES ūdenskrātuvi izmanto kā peldvietu. Ogres novada pašvaldības rīcībā esošās peldūdens kvalitātes analīzes liecina, ka peldvietas ūdens atbilst higiēnas prasībām un ir atļauts peldēties.

 

Priekšlikums paplašināt upes gultni nebūtu pieņemams, jo, gultni paplašinot, upe kļūs vēl seklāka. Piedevām upes posmā no Amatnieku ielas līdz Poruka ielai sastopamas īpaši aizsargājamas dzīvnieku un augu sugas un biotopi, kuru aizsardzībai izveidojams mikroliegums.