Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šā gada īsākā nakts Ogrē atnāks XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku zīmē. Tādējādi simboliskā skaņu, rakstu, krāsu, emociju un līdzpārdzīvojuma kamolā satīsies gan vārdos grūti raksturojamā garākās dienas un īsākās nakts maģija, gan tradīcijām bagātā Līgovakara svinēšana, gan gaviles, Dziesmas lielo dienu gaidot un visiem kopā tai pretī ejot. 

Stāsta Ogres Saulgriežu Dziesmu un Deju svētku režisore DAINA RAITUMA:
 – Jau pērnruden, sākot jauno darba cēlienu, zinājām, ka galvenais šīs vasaras notikums mūsu pašdarbības kolektīviem, protams, būs Dziesmu svētki Rīgā. Bija arī skaidrs, ka ne visi novada ļaudis varēs nopirkt biļetes uz Noslēguma koncertu Mežaparkā, uz deju koncertiem "Daugavas" stadionā vai būt klāt citos pasākumos. Taču svētku repertuārs ir apgūts, kori skatēs veiksmīgi piedalījušies, dejotāji žūrijas vērtējumu saņēmuši, tāpat pūtēju orķestri sagatavojušies. Turklāt visi kolektīvi ir skaisti saposušies – gan jauni tērpi sašūti, gan valkātie rūpīgi pielaboti. Sapratām, ka tas ir mūsu pienākums – atrādīt pašu mājās visu to krāšņumu, ar ko iesim uz Dziesmu svētkiem, un ļaut klausītājiem izbaudīt tās gara bagātības un sajust to milzīgo enerģiju, kas iekodēta tautas mākslā un visās šajās mākslinieciskajās programmās.
 Arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir rosinājis 2013. gada Dziesmu svētkus sākt no savas sētas, mājas, pilsētas, bet viņu priekšlikums attiecas uz 30. jūniju, svētku pirmo dienu. Taču mēs vienojāmies, ka atbilstošākais brīdis mūsu pilsētā būs tieši Saulgriežu laiks –           21. jūnijs, kas, manuprāt, labi sabalsojas ar Dziesmu svētku moto "Gaisma līgo Latvijā". Savukārt mūsu sarīkojuma moto ir: "Līdz debesu augstumiem – Līgo!"

Svētki sāksies plkst. 20.30 ar dalībnieku gājienu (tautas tērpu parādi) no Mūzikas skolas līdz svētku laukumam pie Kultūras centra. Šis gājiens būs lieliska iespēja visiem mūsu kolektīviem – ogrēniešiem un Ogresgala pašdarbniekiem – parādīties savā krāšņākajā veidā (košajos tautastērpos, ziedu vainagos), un mums visiem viņus "tuvplānā" ieraudzīt, kas lielo svētku burzmā nebūs tik viegli izdarāms. 

No gājiena svētku dalībnieki ieradīsies laukumā, kur būs brīvdabas skatuve, vietas skatītājiem, strūklaka un ugunskurs – lai arī uguns un ūdens maģija būtu svētkos klātesoša. Soli skatītājiem jau būs sarūpēti, taču labsajūtas un ērtību dēļ der līdzi paņemt segas, saliekamos krēslus. Darbosies arī bufetes.

Koncerts sāksies plkst. 21.00, un tajā piedalīsies ap 400 dalībnieku. Koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru vijumu Saulgriežu vainagā veidos jauktais koris Ogre, Skolotāju kamerkoris, jauktais koris Grīva, Ogres jauniešu koris, Ogres 1. vidusskolas jauktais koris Anima, sieviešu koris Rasa, senioru koris Atvasara; deju kolektīvi: Ogre, Aija, Ābeļzieds, Raksti, Solis, Ogrēnietis, pūtēju orķestri Horizonts un Ciemupe. Kopā ar mūsu dziedātājiem uzstāsies arī Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris Gaudeamus. Savu veltījumu svētkiem būs sarūpējusi Tautas lietišķās mākslas studija Saiva, kuras veikumu visa Latvija varēs redzēt Rīgā, izstādē "Dziesma top citādi".

Muzikālās programmas virsvadību uzņēmusies diriģente Aira Birziņa, bet svētkos piedalīsies arī XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģenti Pauls Kvelde, Juris Kļaviņš, virsdiriģenti Jānis Zirnis un Ivars Cinkus, kā arī mūsu ilggadējais bijušais rajona virsdiriģents Leons Amoliņš. 

Kā jau noprotams, kori dziedās Noslēguma koncerta programmā iekļautās dziesmas, deju kopas izdejos savas programmas "Tēvu laipa" rakstus, bet pūtēju orķestri spēlēs Dižkoncerta "Novadu stāsti" Vidzemes programmas daļu. 

Koncertam sākoties, noteikti gribam klausītājus iepazīstināt ar visiem svētku dalībniekiem, tāpēc ir sagatavotas lakoniskas, interesantas "vizītkartes". Vēlamies īpaši godināt Dziesmu svētku kustības veterānus, jo, piemēram, mūsu Atvasarā ir koristi, kuru balsis skanējušas jau 1948. gada lielajā kopkorī, tātad pirmajos pēckara svētkos. Tāpat vairāki piedalījušies Dziesmu svētku simtgadei veltītajos svētkos 1973. gadā. Ir doma, ka arī mūsu svētkos goda vieta varētu tikt ierādīta tradicionālajam "Līgo" karogam, kas parasti ir visu lielo svētku norišu centrā. Jā, tas ir Vispārējo Dziesmu svētku karogs, taču tas ir "Līgo" karogs un garīguma simbols, kas jau 140 gadu ved mūs uz Dziesmu svētkiem visos laikos. No šāda viedokļa mēs to varētu tuvplānā saviem ļaudīm parādīt. 

Protams, sarīkojuma vizuālajā noformējumā izmantosim arī savu iedziedāto Dziesmu svētku zīmi. 

Koncertprogrammu vadīs Ligita Zadvinska un aktieris Mārtiņš Vilsons. Scenogrāfs ir Māris Ruskulis. Bet scenāriju raksta profesore Janīna Kursīte. 

Svētku kulminācija, protams, būs diriģentu un dziedātāju atzinīgi vērtētā Uģa Prauliņa skaņdarba "Līgo – Jāņu nakts mistērija" izpildījums, piedaloties koristiem, dejotājiem un mūziķiem. Pēc tam kolektīvu pārstāvji iedegs ugunskuru, bet mākslinieciskie vadītāji, izlūdzoties svētību Dziesmu svētkiem un to dalībniekiem, ziedos dzintaru ugunij. 

Turpmākās vasaras īsākās nakts stundas būs atvēlētas dejām, dančiem un rotaļām. Spēlēs grupa Folkvakars (Edgars Kārklis, Kristīne Kārkle-Puriņa, Gatis Valters, Edgars Saksons un Krišjānis Putniņš) un Dzelzs Vilka Jauno Jāņu orķestris, kas savam ierastajam mūziķu sastāvam piepulcējis papildspēkus, un dalībnieki pieņēmuši katram latvietim tik nozīmīgo Jāņa vārdu.

Domāju, ka Saulgriežu nakts īpašajā burvībā un Līgo spēkpilnajā enerģētikā ik dziesma celsies līdz debesu augstumiem, ik raksts ievīsies padebešos. Arī meitas cels līdz debesu augstumiem, vainagus metīs, strūklakas šalks, ugunskura dzirkstis lidos un gars būs līdz debesu augstumiem!