Komentāri (11)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ilggadējs nu jau bijušās Ogres rajona padomes vadītājs, šobrīd Ogres novada domes deputāts Jānis Petrovičs ir no vietējās politikas vecajiem bukiem. Viņu raksturojot, pirmie jēdzieni, kas nāk prātā, ir pieredze, līdzsvarots skats uz dzīvi un diplomātija.

Varbūt tieši tādēļ J.Petroviča vadībā bijušā rajona pašvaldībām tik bieži izdevies vienoties gan par sadarbību finansiālā jomā, gan veicamajiem darbiem. Šobrīd J.Petrovičs ir Ogres novada domes izpilddirektora palīgs lauku jautājumos.

Kā vērtējat Ogres rajona padomes likvidēšanu?
Rajons bija veidojums, ko mantojām no padomju laikiem, taču tas aptvēra visu infrastruktūru – saimniecisko dzīvi, veselības aprūpi, izglītības sistēmu, sabiedriskā transporta jomu. Likvidējot rajonu, šī infrastruktūra tika izjaukta. Tagad brīnāmies, ka nevaram tikt galā ar transporta un citiem jautājumiem. Šaubos, vai šobrīd bijušā rajona pašvaldību izglītības pārvaldes struktūrās ir mazāk darbinieku, nekā rajona padomes laikā.  Ekonomisko ieguvumu es neredzu, tikai lielāku naudas patēriņu. Šo reformu, diemžēl, veica politiski, nevis ekonomiski. Vai tas bija vajadzīgs, es domāju, diez vai.

Tātad lauki no reformas neko nav ieguvuši...
Tā es negribētu teikt. Piemēram, rajona ietvaros Ogres pašvaldība bija pietiekoši bagāta un maksāja lielas summas izlīdzināšanas fondā. Šobrīd tas vairs nenotiek – visa nauda paliek Ogres novadā, esam ieguvuši lielāku stabilitāti. Mazozolu, Ķeipenes un citi pagasti šobrīd ir droši, ka Ogres novada budžeta ietvaros katru mēnesi noteiktā datumā saņems nepieciešamos līdzekļus. Katrai pašvaldībai reformas ietvaros piešķīra 200 tūkstošus eiro, kas izlietoti dažādu projektu realizācijai. Laukos redzam rekonstruētas skolas, tautas namus, sporta laukumus. Pagasti saviem spēkiem šādus darbus nevarētu paveikt. Laukiem un lauku iedzīvotāju drošībai par labu nākusi arī pašvaldības policijas paplašināšana, Ogres novada pašvaldībai apmaksājot lauku policistu darbu.

Vai nav tā, ka laucinieki ir pieraduši pie savas vides un ne vienmēr ir gatavi inovācijām? Atceramies kaut vai Lauberes cūku fermas epopeju. Cik lielā mērā Ogres novada lauki ir gatavi reālai attīstībai?
Ir gatavi, taču arī laukos, tāpat kā pilsētā, ir tādas cilvēku grupas, kuras ir pietiekoši skaļas, uzkrītošas un rosīgas „pret” nevis „par” kaut ko. Dzīve laukos rit mierīgi un jebkurš jauninājums piesaista lielu vietējās sabiedrības uzmanību. Domāju, ka tiem, kuri vēlas nodarboties ar lopkopību, lauksaimniecību, veikt lauksaimniecisko ražošanu, būtu jāļauj to darīt un viņiem nevajadzētu klausīties argumentus „pret”. Tikpat labi lauksaimniekam var aizliegt audzēt kukurūzu un likt stādīt kartupeļus. Taču lauksaimnieks ražo to, kas nepieciešams. Varbūt ikdienā pilsētnieki to nejūt, bet lauki tos baro. Citādi sanāk kā ar piena kvotām, kas šogad jau izpildītas – piens ir saražots vairāk nekā „atļauts” un par pārsniegumu būs jāmaksā soda nauda.

Kā rit lauku ekonomiskā attīstība?
Šobrīd Ciemupē uzcelta jauna liellopu ferma „Ogres piens”. Lauberē top cūku nobarošanas komplekss. „Tilbe Agro” Suntažos uzbūvējusi atbalsta punktu ar kalti un citiem ražošanas objektiem. Šajos un citos projektos izmantotas modernās tehnoloģijas, ieguldot miljoniem latu. Ir svarīgi saglabāt laucinieku dzīves vides kvalitāti un var teikt, ka šobrīd Ogres novada lauku attīstība notiek videi draudzīgi. Iespējams, ka 100 govis jaunā fermā nodara mazāku kaitējumu dabai, nekā piecas govis saimniecībā, kurā nav mūsdienīgu attīrīšanas iekārtu.

Daudzviet laukos iedzīvotāju skaits būtiski sarucis, bet lauku platības uzpērk lielie lauksaimnieki.
Skaidrs, ka lielražošana ir ekonomiski izdevīgāka. Ar lielražotāju grūti konkurēt tam, kuram ir vien divi hektāri zemes. Problēmas ar demogrāfiju ir ne tikai laukos, bet visā valstī. Pilsētnieki ir aktīvāki un biežāk izbrauc uz ārzemēm, atbrīvojot darba vietas pilsētā. Tās, savukārt, steidz ieņemt laucinieks. Vieta tukša nepaliek. Taču, ja mums būtu normāli ceļi, tad arī pagastos paliktu vairāk cilvēku, pat ja viņi brauktu uz darbu pilsētā.

Vai nav tā, ka lauciniekiem vajadzētu vairāk izmantot savas iespējas, Eiropas finansējumu, vairāk ģenerēt idejas?
Jā, bet noteicošais ir apjoms. Ja lauciniekam pieder pushektārs zemes, tad Eiropas naudas apgūt nebūs viegli. Risinājums būtu kooperatīvu veidošana, taču ar to ir problēmas. Grūti atrast pat māju, kas būtu gatava iesaistīties siltināšanas projektā. Paldies Dievam, vienu māju Madlienā un vienu Suntažos tomēr siltinās, bet tas ir trīs gadu darba rezultāts, kamēr iedzīvotāji vienojas. Tagad ir tā, ka, tiklīdz laukos kāds sāk nodarboties ar slieku audzēšanu, tā jau ir nodibinātas četras slieku audzētāju asociācijas, bet neviena īsti nedomā par realizāciju un citiem svarīgiem jautājumiem, nav kas visus savāc kopā.

Varbūt, lauciniekiem trūkst kopīgas vīzijas, redzējuma... Vai pie vainas nav latvieša individuālisms?
Arī tas var būt. Velkot paralēles ar kolhoziem – tajos bija darbs, visi kaut ko darīja. Patiesībā jau strādāja divi, bet algu saņēma trīs, taču kāds to visu organizēja. Arī šobrīd pašvaldības vai valsts līmenī būtu nepieciešams lauku attīstības organizators.

Kā vērtējat Ogres novada pašvaldības politiku attiecībā uz laukiem?
Negribētu teikt, ka tā ir slikta. Pašvaldības darba kārtībā bieži ir ar laukiem saistīti jautājumi. Tiesa gan, diskusijas par tiem raisās reti – varbūt tādēļ, ka pilsētnieks šos jautājumus ne vienmēr izprot un pārzina. Ko gan cilvēks, kas ir ievēlēts no pilsētas, var zināt par zemes iznomāšanu Mazozolos? Manuprāt šādus jautājumus vajadzētu atstāt pagastu pārvalžu ziņā. Novada domes pārziņā varētu atstāt jautājumus, kas saistīti ar ražošanas attīstību laukos.

Kāda ir izglītības pieejamība laukos?
Domāju, ka šajā jomā šobrīd ir izdarīts maksimums. Neviena lauku skola nav slēgta, pat ja tajā mācās tikai 40 bērni. Skolas ir sakārtotas, izremontētas, sakārtoti arī lauku skolu audzēkņu transportēsanas jautājumi. Līdz ar to izglītības iestādes lauku bērniem kļuvušas vieglāk sasniedzamas, pieejamākas. Ja pirms reformas bērni pamatā brauca ar sabiedrisko transportu, tad tagad zina, cikos atbrauks skolas autobuss un cikos aizvedīs mājās. Būtu gan jānosaka autobusa maršruta maksimālais attālums līdz bērna dzīvesvietai, lai nav tā, ka skolas autobusam jāiebrauc gandrīz katrā pagalmā.

Vai lauciniekiem ir pieejama kvalitatīva veselības aprūpe?
Laukos saglabāti gan ģimenes ārsti un cita veida medicīnas pakalpojumi. Jautājums gan ir par to cik bieži ģimenes ārsts ierodas uz pieņemšanu. Cik zinu, tad Meģņelē ģimenes ārsts pieejams īsu laiku un ne visi var paspēt. Tomēr jāsaprot, ka ģimenes ārsta alga ir atkarīga no pacientu skaita. Vairāk laucinieku tomēr brauc uz pilsētu, it īpaši gadījumos, ja ģimenes ārsts dod nosūtījumu pie citiem speciālistiem.

Kā ar kultūras dzīvi laukos?
Es domāju, ka tā paņem ļoti lielu finansējuma daļu. Šobrīd nevar teikt, ka kādā pagastā nepastāv kultūras dzīve. Tagad arī Mazozolos ir deju kolektīvs, jauniešu ansamblis, izremontēts klubs.

Cik lielā mērā laucinieku uztrauc Ogres pilsētas jautājumi?
Vairāk nekā pirms teritoriālās reformas. Šobrīd it kā esam vienā laivā – gan pilsēta, gan lauki. Ja pilsētai ies sliktāk, tad arī laukiem, un otrādi. Daudz ko izsaka pašvaldībai pieejamā finansējuma apjoms.

Kā vērtējat attīstību Ogrē?
Pilsēta mainās, to redzam pēc rakumiem, darbiem ielās. Šie darbi ir vajadzīgi, ielas ir jālabo. Ir sakārtotas vairākas ēkas. Liels ieguvums ir mūsu slimnīca, kurā visi veselības aprūpes pakalpojumi tagad pieejami vienuviet. Liels paldies Dainim Širovam par viņa enerģiju un izturību, bez kuras šī projekta īstenošana būtu neiespējama! Runājot kopumā, lielāka vērība būtu jāpiegriež darba vietu radīšanai novadā, pamatā ražošanai, lai saglabātu savus iedzīvotājus.