– Mana pirmā pieredze pašvaldības darbā veidojās 2001.gadā, kad es nepilnu gadu nostrādāju par Ogres pilsētas izpilddirektoru. Tieši tad es sapratu, kas un kā notiek pašvaldībās. To pieredzi es uzskatu par ļoti vērtīgu, jo tieši to laiciņu Ogres pilsētas domes priekšsēdētāja bija Vita Pūķe, un tie daudzie un dažādie politiskie notikumi, kas tieši toreiz notika, man lika daudz ko pārdomāt. Pēc tam nāca 2004. un 2005.gads, kad Jānis Rudzītis mani uzaicināja par savu vietnieku Ikšķiles novada pašvaldības domē, tajā amatā es nostrādāju nepilnus divus gadus. Nu, un pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām es kļuvu par Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētāju. Deputāts es esmu jau trešo sasaukumu.

 

 

– Nē, jo opozicionāru par vietnieku neviens neaicinātu. Kad Rudzītis mani uzaicināja par savu vietnieku domē, sapratu, ka viņam vajadzēja cilvēku ar pieredzi, kas šajā amatā var kaut ko izdarīt un sakārtot. Es tieši tāds arī biju. Bet, runājot par to opozicionāra lietu, tā arī bija – pagājušo deputātu sasaukumu pavadīju opozīcijā, jo mums ar Rudzīša kungu būtiski atšķīrās izpratne par Ikšķiles novada tālāku attīstību – gan par prioritātēm, gan par visu kopumā. Mēs, tie opozicionāri, bijām es, Stiliņš un Tamovičs (Emsiņš vispār nepiedalījās domes sēdēs). Mums galvenais bija, lai novadā tiktu sakārtota infrastruktūra, lai viss notiktu.

 

– Jā, redzat, kā dzīvē notiek – pēc šīm vēlēšanām tie rezultāti bija tādi, kādi tie bija, un, kā par brīnumu, mēs sagājām kopā pavisam četri saraksti un izveidojām pozīciju. Opozīcijā palika no «Apvienības Iedzīvotāji» ievēlētie deputāti, kurus mēs parasti uzrunājam par kolēģiem. Apvienība bija izveidota kā Ikšķiles novada reģionālā partija, bet šie cilvēki nemācēja ar pārējiem kolēģiem – deputātiem vienoties par savu darbību nākotnē. Šajā situācijā parādījās Jāņa Rudzīša gudrība un māka vienoties ar pārējiem. Šie divi gadi kopš vēlēšanām parādījuši, ka mēs kopā esam ražīgi strādājuši un pieņēmuši, es domāju, ļoti saprātīgus lēmumus. Manuprāt, jebkurš Ikšķiles novada iedzīvotājs vai arī mūsu ciemiņi var just, ka te, pie mums, viss notiek, viss attīstās.

 

 

– Pateikšu pavisam godīgi, jo nekādu Ameriku jau es neatklāšu – ja tu atrodies pozīcijā, tad vari virzīt savas idejas un redzējumu visās jomās, to ir iespējams realizēt. Toties opozīcijā tu nevari neko izdarīt. Piebildīšu, ka tad, kad es biju opozīcijā, mēs gribējām, lai viss notiek un viss attīstās. Ko grib tā opozīcija, kas ir tagad? To īsti nemaz nevar saprast, bet vairāk es par to neizteikšos.

 

 

– Sociālajā jomā tas ir jaunizveidotais Dienas centrs, kurā sniedzam noteikta veida pakalpojumus, kā arī mobilā brigāde, kas pavisam nesen uzsākusi darbu. Vēl mēs ļoti efektīvi izmantojam tā saukto «simtlatnieku» programmu. Kultūras jomā liela mūsu veiksme bija spēja vienoties ar Kultūras biedrību par tai piederošās ēkas (tautas nama) atdāvināšanu pašvaldībai, jo tieši pašvaldībai ir visas iespējas gan apsaimniekot šo namu, gan arī organizēt tajā kultūras pasākumus. Teikšu, ka mēs ļoti ātri esam sakārtojuši šo ēku tādā kvalitātē, ka kultūras pasākumiem tā tagad tiek izmantota no agra rīta līdz vēlam vakaram. Mūsu novada iedzīvotājiem dota iespēja nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību – mums tagad rodas daudzi jauni kolektīvi. Domāju, ka kultūras dzīve pie mums, Ikšķiles novadā, tagad ir pietiekami aktīva un daudzveidīga. Mēs tajā iesaistām arī uzņēmējus, piemēram, nesen notikušo rokgrupas «Pērkons» jubilejas koncertu Ikšķiles estrādē noorganizēja vietējie puiši, kuri izveidoja uzņēmumu – SIA «Jauko pasākumu aģentūra». Tas pasākums mums labi «aizgāja», tāpat kā grupas «Labvēlīgais tips» koncerts pēc tam. Šovasar pie mums, Ikšķilē, jau notikuši Vislatvijas senioru deju kolektīvu svētki, tūlīt būs Vislatvijas Līgo svētki. Ar šādiem lieliem kultūras pasākumiem mēs, ikšķilieši, parādām visai Latvijai, ka te dzīvo cilvēki, kuriem svarīgas visas šīs garīgās un intelektuālās lietas.

 

 

– Viena no būtiskām lietām bija pašvaldības Kultūras un sporta pārvaldes izveidošana ar noteiktu speciālistu kopumu. Viens nekad nevarēs izdarīt tādu darba apjomu, bet mums tagad izveidojusies laba un spējīga komanda. Jaunizveidotās pārvaldes vadītāja Dzintra Čudare pierādījusi, ka viņa ir tas cilvēks, kas prot organizēt un vadīt. Kultūras jomas materiāltehniskajā nodrošinājumā varu pieminēt izremontēto Ikšķiles tautas namu un sakārtoto Tīnūžu tautas namu. Līdz šī gada beigām ceram pabeigt Kultūras mantojuma centra iekārtošanu, kur glabāsies mūsu vēsturiskais mantojums un varēs iepazīties ar novada vēsturi. Tāpat nevar nepieminēt mūsu estrādi, kā arī Ikšķiles pludmali, kur notiks Vislatvijas Līgo svētki. Tieši pēdējos gados tikusi sakārtota pludmales infrastruktūra un vide. Par tādu kā mūsu vizītkarti jau kļuvusi svētā Meinarda sala, kas ir viens no mūsu galvenajiem tūrisma objektiem.

 

 

–Runājot par sportu, nevar nepieminēt dažu vietējo iedzīvotāju aktivitātes – viņi uzskatīja, ka pie Ikšķiles vidusskolas nevajag būvēt sporta laukumu. Tomēr jebkuram saprātīgi domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka bez sporta nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot. Par spīti visam, būvniecība jaunajā sporta laukumā noris ļoti raiti un līdz septembrim tam vajadzētu būt pabeigtam. Sporta laukums gan netiek būvēts tikai skolēnu sporta stundu vajadzībām – jau tagad domājam, kā tur rīkosim arī dažādas citas aktivitātes visiem novada iedzīvotājiem. Galveno uzsvaru mēs liekam uz to, lai mūsu novada jaunieši varētu nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Tieši šajā nolūkā mums tikko kā ir pabeigts detaļplānojums vēl vienam sporta laukumam Lupīnu ielas rajonā. Tur jau gadu desmitiem atrodas teritorija, kas speciāli netika nekā citādāk aizņemta, lai ar laiku varētu uzbūvēt stadionu. Jau tagad strādājam pie šīs teritorijas labiekārtošanas – tikko kā tur tika ierīkota gājēju ietve, izbūvēts skaists stāvlaukums automašīnām. Detaļplānojums atrisinās vairākas lietas uzreiz – būs gan labiekārtota sporta bāze, gan arī tiks atrisinātas problēmas ar transporta kustību, jo Ādamlauks mums tagad ir diezgan blīvi apdzīvots. Jau tagad paredzēts, ka šis stadions netiks būvēts vienā rāvienā, bet gan pa kārtām, skatoties pēc tā, kādas būs pašvaldības finansiālās iespējas. Ar laiku tur būs gan tenisa korti, gan futbola laukums, gan skeitborda parks, gan BMX trase, sporta halle un vēl daudz kas.

 

 

– Jā, būvējam visu laiku. Jaunākais no pabeigtajiem objektiem, piemēram, ir Ikšķiles 800-gades parks, kur ierīkoti celiņi, uzstādīti soliņi. Lielu uzmanību, kā paši varējāt redzēt, pievēršam pilsētas maģistrālo ielu sakārtošanai. Pagājušajā gadā mēs pabeidzām Rīgas ielu, kas iet gar «Meidropu». Neteikšu, ka mums tur gāja viegli... Vēl izbūvējām Lejas un Stacijas ielu, kas tika veikts kontekstā ar pašlaik notiekošo Skolas ielas rekonstrukciju. Uzskatu, ka šajā jomā mēs esam uz pareizā ceļa. Ja jūs tagad pabraukātu pa Ikšķili, redzētu, ka ielu jautājums pie mums jau ir daudzmaz sakārtots. Tāpat visur gar ielu malām cenšamies ierīkot gājēju – velosipēdistu celiņus, jo nedrīkst aizmirst, ka pilsētvidei jābūt maksimāli drošai. Tajā pašā laikā mēs neaizmirstam arī par Tīnūžu pagasta centru, kur arī tiek darīts viss, lai vide būtu labiekārtota. Vēl daudzu ielu rekonstrukcijas projekti mums jau ir sagatavoti, bet guļ «plauktiņā», jo diemžēl pašiem tās naudiņas ir par maz – gaidām, kad būs kādas aktivitātes ar Eiropas fondu līdzekļiem.

 

 

– Jā, bērniņi pie mums dzimst, bet mūsu pirmsskolas izglītības iestāde «Urdaviņa» lielāka nepaliek. Tieši tāpēc, kad domes deputāti bija izšķiršanās priekšā, ko darīt – rekonstruēt Ozolu ielu vai celt jaunu pašvaldības bērnudārzu Tīnūžos, jo abām lietām naudas nepietika, lēmums tika pieņemts par labu mūsu jaunajai paaudzei. Mums ir daudz jaunu, darbspējīgu cilvēku, par kuru interesēm pašvaldībai ļoti jāpiedomā. Atzīšos, ka tajā pašā «plauktiņā» mums guļ vēl viens bērnudārza projekts – tas ir «Elkšņu» bērnudārzs. Plānu mums ir daudz, bet viss atkarīgs no naudiņas...

Vēl, runājot par bērnudārzu problēmu, varu palielīties, ka Ikšķiles pašvaldība bija pirmā Latvijā, kura katru mēnesi vecākiem, kuru bērniem pietrūcis vietas mūsu bērnudārzā, izmaksā simts latu kompensāciju, ja viņu mazuļi apmeklē privātos bērnudārzus. Tie simts lati, protams, nenosedz visas privātā dārziņa izmaksas, tomēr tie noteikti ir būtiski. Turklāt bērni saglabā savu vietu rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi.

 

 

– Jā, tā ir, jo mēs uzskatām, ka nedrīkst iznīcināt tās tradīcijas, kas mums jau gadu desmitiem bijušas kopīgas gan ar bijušo Ogres rajonu, gan tieši ar Ogres pilsētu. Kad dibinājām Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūru, bija dažādas diskusijas par to, vai tas ir vajadzīgs, vai nē. Šajā lietā jāuzteic Egils Helmanis, kurš šo projektu kūrēja no Ogres puses – bez viņa aktīvas līdzdalības nebūtu nekā. Esmu pārliecināts, ka šo projektu mēs realizēsim, tas ir jārealizē, jo mūsu Zilie kalni ir kā radīti dažādām aktivitātēm. Nekas jauns jau nav jāizdomā – ja pabraucam tepat kaimiņos uz Igauniju vai Somiju, mēs redzam, kādas sporta un aktīvās atpūtas bāzes tādās vietās var ierīkot.

 

 

– Ziniet, tie cilvēki, kas organizē šo līgošanu, jau ir rīkojuši ne vienu vien tādu pasākumu. Es domāju, ka viņiem var uzticēties, ņemot vērā kaut vai tikai šo lielo pieredzi. Tai teritorijai vajadzētu būt pietiekoši lielai, bet vēl jau ir tā, ka mēs slēdzam nomas līgumus ar privātīpašniekiem kaut vai par automašīnu novietošanu. Infrastruktūra tur ir sakārtota, visam vajadzētu izdoties. Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Dzintra Čudare no mūsu puses ir šī pasākuma kuratore, tāpat tur būs iesaistīta gan Ikšķiles novada pašvaldības policija, gan Valsts policija, kā arī lielu darbu iegulda mūsu pašvaldības aģentūra «Līvi». Protams, kā jau pirms katriem svētkiem, kad saimnieki izmēž savu māju, arī mēs sakārtosim savu pilsētu, lai pozicionētu Ikšķili no labākās puses. Es ceru, ka ikšķilieši un Ikšķiles ciemiņi ar šo pasākumu paliks ļoti apmierināti.

 

 

– Tā nauda ir ieplānota šī gada budžetā. Tieši pateicoties agrāko gadu uzkrājumiem, mēs tagad, it kā krīzes laikos, varam realizēt tik daudz labu projektu. Tā nauda ir likta lietā, un varam teikt lielu paldies iepriekšējam domes sasaukumam par tiešām labu mantojumu, kas mums noderēja kā sākumkapitāls.

 

 

– Tas ir ļoti labs jautājums! Par to, ko izdarīja Rudzīša kungs, Ikšķiles novada iedzīvotājiem jādod viņam Trīszvaigžņu ordenis. Tā ir, ka mums jāpasaka Rudzītim lielu lielais paldies par to, ka viņš nosargāja mūsu novada neatkarību. Nav noslēpums, ka pēc reģionālās reformas plāna Ikšķiles novadam bija jāiekļaujas Ogres novada sastāvā. Nebaidos teikt, ka, ja tā būtu noticis, te nekā nebūtu – mēs būtu viens no Ogres novada pagastu centriem. Būsim objektīvi un paskatīsimies uz Ogres novada pašvaldības deputātiem – cik viņu ir no novada centra – Ogres pilsētas, bet cik no pagastiem? Domāju, ka vienam deputātam no Ķeipenes, Madlienas vai Mazozoliem ir diezgan grūti aizstāvēt sava pagasta intereses... Atzīšos, ka mēs esam ļoti gandarīti, ka mūs Ogre «neņēma».