Viņš atzīst, ka vēlēšanas nav viesušas būtiskas izmaiņas Ķeguma novada domes darbā. To daudz jūtamāk ietekmē valdības lēmumi, kas arvien vairāk palielina pašvaldības pienākumu apjomu, tajā pašā laikā nepalielinot ieņēmumus. Šāda valsts politika šoruden izpelnījusies visu pašvaldību vadītāju nosodījumu - Pašvaldību Savienība lēmusi neparakstīt vienošanās-domstarpību protokolu ar Ministru kabinetu.

 

 

Valsts turpina risināt budžeta problēmas uz pašvaldību rēķina, rodas iespaids, ka pašvaldības netiek uzskatītas par valsts sastāvdaļām. Pašvaldību uzdevumi regulāri tiek papildināti ar jauniem, bet finansējums to izpildei netiek piešķirts. Nezinu, cik jābūt dīvainai domāšanai, lai izliktos nesaprotam, ka katra jauna funkcija vai augstāks standarts nozīmē jaunas izmaksas. Savukārt nepietiekams finansējums nozīmē nepilnīgu vai nekvalitatīvu funkciju izpildi. Nākamā gada budžeta projekts, ko piedāvāja Ministru kabinets, bija tik nepieņemams, ka, neskatoties uz pašvaldību vadītāju atšķirīgajiem viedokļiem un piederību dažādām partijām, vienbalsīgi balsojām „pret”.

 

 

Bieži tās ir ierobežotas, jo ļoti daudzas funkcijas ir detalizēti aprakstītas normatīvajos aktos, kuri ir jāpilda. Pašvaldība neko nedrīkst darīt savādāk, kā paredzēts – arī tad, ja varētu ātrāk, labāk vai lētāk. Ja tiešām vēlētos mazu un efektīvu valsts pārvaldi, normēt vajadzētu tikai nepieciešamās lietas. Mēģinot katru darbību normēt detalizēti un vienādi visā Latvijā, tiek liegta iespēja pieņemt lēmumu atbilstoši situācijai „uz vietas”. Taču ministrijas uzskata, ka visu zina labāk un visām pašvaldībām viss „jāuzraksta priekšā”. Līdz ar to jautājumus nereti nākas risināt nevis labākajā veidā, bet pēc normatīviem, kas konkrētajā situācijā var izrādīties sliktāks risinājums.

 

 

Visi investīciju projekti ir pašvaldības iniciatīvas, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus un arī kredītus. Pašvaldības budžeta ieņēmumi praktiski sakrīt ar izdevumiem tai uzlikto pamatfunkciju izpildei – nodrošinām izglītības un citu pašvaldības iestāžu darbu, to darbinieku algas, komunālos maksājumus, ceļu tīrīšanu un tamlīdzīgi, tādēļ lielāku projektu īstenošanai līdzekļi pašvaldības budžetā praktiski nebūtu atrodami.

 

 

Pēc vēlēšanām noslēgusies sociālās aprūpes centra izbūve bijušās Rembates internāta pamatskolas telpās. Vēl gan operatīvi jārisina dzeramā ūdens kvalitātes, kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas un daudzi citi jautājumi. Galvenais tomēr ir tas, ka mūsu senioriem vairs nav jādzīvo šaurās un nepiemērotās telpās, arī ēkas apkārtne ir atbilstoša. Varam arī palielināt aprūpes centra klientu skaitu, dodot iespēju dzīvot salīdzinoši labos apstākļos. Ļoti svarīgs faktors ir efektivitāte - ar tiem pašiem 16 darbiniekiem, kuri tika nodarbināti Ķeguma sociālās aprūpes centrā, šobrīd varam sniegt pakalpojumu ievērojami lielākam cilvēku skaitam.  

 

Pēc jau iepriekš vektajiem energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem, šogad noslēgusies pilnīga Ķeguma bērnudārza iekštelpu rekonstrukcija un renovācija. Atjaunots ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde, visas šīs sistēmas praktiski izbūvējot no jauna. Veikts pilnīgs iekštelpu kosmētiskais remonts un labiekārtošanas darbi. Šis bija tas gadījums, kad būvdarbu veicējs labi izpildīja savus pienākumus, paveicot darbus noteiktajā termiņā – vienas vasaras laikā.

 

Šogad Ķegumā pabeigta stadiona rekonstrukcija. Izskatās labi, bet vēl ir liels darbs priekšā, organizējot stadiona uzturēšanu un sporta dzīvi. Ziemā plānojam nodrošināt hokeja laukuma darbību.

 

Pabeigts Tomes tautas nams. Te ar celtniecību viegli negāja, taču tagad noteikti izskatās daudz labāks nekā bija. Ir vēl palikuši ventilācijas un citi jautājumi, kurus projektā diemžēl nevarēja iekļaut. 

 

Beidzot ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas nodots arī Ķeguma tautas nams. Diemžēl iepirkumā bija uzvarējusi firma, par kuru neko labu pateikt nevaru. Jāatzīst gan, ka Ķeguma tautas nams šābrīža pilsētas kultūras dzīvei šobrīd jau ir par šauru. Tas būvēts pagājušā gadsimta vidū atbilstoši tā laika standartiem. 

 

Vēl turpinās būvniecība divos dienas centros – Tomē un Ķegumā. Tomē dienas centrs varētu sākt darbu jau ziemā vai pavasarī, Ķegumā – uz nākamā gada rudens beigām. Apstiprināšanas stadijā ir projekts par Liepu alejas rekonstrukciju. Šobrīd ceram tam iegūt finansējumu un kreditēšanās iespējas. Sagatavošanas stadijā ir projekts par Ķeguma pilsētas siltumtrašu rekonstrukciju. Ir cerība, ka tas varētu sākties nākamgad.

 

 

Kaut kādu ietaupījumu tas varētu dot, vismaz samazinot siltuma zudumus un izdevumus trašu remontdarbiem, tomēr siltumapgādes tarifu samazinājumu šobrīd vēl grūti prognozēt. 

 

 

Neesmu ļoti liels pesimists un nedomāju, ka viņi kļūst neapmierinātāki. Jo viena lieta ir reālais apmierinātības līmenis, ko var noskaidrot ar socioloģiskām aptaujām, un pavisam kas cits ir tas, kas „peld pa virsu”. Tos, kuriem nekad nekas nav un arī nebūs labi, es neasociēju ar kopējo iedzīvotāju noskaņojumu. Praktiski neatceros kādu daudz maz ievērojamu projektu, kurš būtu realizēts bez apvainojumiem, pārmetumiem vai ķengām. Vienmēr kāds paziņo, ka viss ir nepareizi, slikti, par dārgu, sabruks, vajadzēja otrādi un tā tālāk. Un kad kreņķi ir beigušies un nekas nebrūk, dzirdu paziņojumus „tas viss, tikai pateicoties man”.

 

Saņemam norādījumus par veicamajām pārbaudēm, bet principiālas izmaiņas es neredzu un nesagaidu. Tādas varētu būt, ja tiktu mainīta likumdošana būvniecības jomā. Pēc izglītības esmu inženieris un par Zolitūdi ar pilnu atbildību varu teikt – mani patiešām pārsteidz, ka  kaut ko tik stulbu varēja uzkonstruēt. Jau ar publicētajām fotogrāfijām pietiek, lai secinātu, ka šī tirdzniecības centra konstruktors konstruēšanai nav laižams tuvumā. Tomēr es arī nesaprotu, kā būvnieks un būvdarbu vadītāji ar profesionālo izglītību nesaprata, ka šāds projekts nav lietojams, ka tā būvēt nedrīkst. Nav vajadzīga speciālā izglītība, lai saprastu, ka griestos nedrīkst likt savstarpēji vāji saistītus slikti nostiprinātus lielgabarīta dzelzsbetona blokus. Tam, kurš izvēlējies šādu skrūvēto savienojumu, jāatņem jebkādas tiesības kaut ko vispār konstruēt. Turklāt te nav runa par līdzekļu ekonomiju. Skrūvētais savienojums, ja to konstruētu pareizi, maksātu lētāk un būtu drošs. Zolitūdes Maksimā izvēlētais risinājums bija ļoti sarežģīts un dārgs. Šajā gadījumā bija jābūt ļoti kvalitatīvām skrūvēm, tās saskrūvējot ar vienādu piespiešanas spēku, to visu smalki un precīzi izrēķinot. Šādu savienojumu lietot šajā gadījumā bija pilnīga izšķērdība.

 

 

Jā, protams. Vēlēšanu rezultāti jāvērtē no daudziem un dažādiem aspektiem, ņemot vērā principiāli svarīgās lietas, kas nosaka vēlētāju izvēles. Savu iespaidu uz Ķeguma novada domes vēlētājiem noteikti atstāja apkures tarifs. Vēlētājs secināja, ja es neesmu spējis šo tarifu izmainīt, tad esmu slikti strādājis. Kaut kādā nozīmē viņiem ir taisnība, jo viņiem nav jāzina blakus apstākļi, bet jāvērtē rezultāts. 

 

 

Apkuri Ķegumā nodrošina Latvenergo piederoša katlumāja, un analizējot šī uzņēmuma izcenojumus, jākonstatē, ka ir darīšana ar monopolu, kas dara tā kā pats grib un kā pašam vajag. Alternatīva būtu atteikties no Latvenergo pakalpojumiem. Diemžēl, valsts pašvaldībām ir aizliegusi aizņemties katlu māju izbūves vajadzībām. Līdz ar to alternatīvas praktiski nav un pašvaldības vadītājs tur neko nevar izdarīt. Risinājums būtu iespējams, ja pašvaldība drīkstētu aizņemties nevis tā kā domā valsts, bet pēc reālas vajadzības. Pēc budžeta apjoma mēs to varētu darīt, bet Saeimas izdotais budžeta likums šādu iespēju aizliedz, arī 2014.gadā.

 

 

Pašvaldība nevar piespiest Latvenergo rīkoties citādi. Jāņem arī vērā, ka tas mirklis, kad radās nepamatoti augstās izmaksas, ir sen pagājis. 2008.gadā Latvenergo veica iepirkumu, kura rezultātā katlumājas būvniecība izrādījās nesamērīgi dārga. Par to tagad jāmaksā Ķeguma iedzīvotājiem. Ņemot to vērā, pieļauju, ka šobrīd Latvenergo tarifs ir aprēķināts atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2008.gadā pašvaldībai vēl bija iespēja aizņemties un katlumāju būvēt pašiem. Tobrīd paļāvāmies, ka Latvenergo, kaut gan ir monopolorganizācija, tomēr ir valsts uzņēmums, kas reķināsies ar iedzīvotāju interesēm. Šīs cerības izrādījās pārspīlētas, un tā noteikti ir mana kļūda. Teorētiski pastāv iespēja atrast citu siltuma piegādātāju, un mēs to mēģinām darīt, bet tas nav tik vienkārši.

 

 

Gribu vēlēt ticību pašiem sev un sabiedrībai kopumā. Diemžēl, daudziem aizvadītie 20 gadi nesuši vilšanos, nestabilitātes sajūtu, dusmas, kam seko dažādas negāciju izpausmes. Lielā mērā tā ir noticis arī pārspīlētu cerību dēļ. Tomēr, bez pietiekamas argumentācijas apvainojot cits citu, mēs šo negatīvismu tikai reizinām un situāciju nevis uzlabojam, bet pasliktinām. Ikviens, kurš nonāk atbildīgā amatā, tiek uzskatīts par blēdi, taču tā ir bezizeja. Jādomā mazliet pozitīvāk, neaizmirstot sev jautāt – ko es pats varu darīt savas valsts, līdzcilvēku labā? Novēlu visiem gaišus un mierīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!