Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2013-01-22  13:56:00 / Viedokļi
 
 Ziņot redakcijai  

Aizvadītajā ceturtdienā visi klātesošie Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas deputāti nolēma atlikt Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.gadam izskatīšanu, norādot, ka tās saturs deputātiem kļuvis pieejams tikai iepriekšējās dienas vakarā un iebilstot pret it kā iecerēto bibliotēku un pamatskolu likvidēšanu novada pagastos. Tiesa gan, sēdē nepiedalījās tautsaimniecības komitejas locekļi Edvīns Bartkevičs, Andrejs Ceplītis un Rolands Millers.

Nav pamata gaidīt strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu

“Diemžēl, daži tautsaimniecības komitejas deputāti Siliņa un Helmaņa kunga vadībā nebija spējuši iepazīties un varējuši izlasīt, kas tur ir rakstīts, un nezinot kārtību, kādā veidā šie stratēģiskie dokumenti tiek virzīti apstiprināšanai, šo jautājumu bez iemesla noraidīja. Šie kungi nedeva vārdu attīstības nodaļas speciālistiem, kas bija ieradušies ar ziņojumu un skaidrojumu, lai pēc tam varētu uzsākt dokumenta publiskošanu un diskusijas, un vēlāk izstrādāt gala variantu. Argumenti, kas izskanēja tautsaimniecības komitejas sēdē, ir nepatiesi, jo stratēģija paredz saglabāt visas apdzīvotās vietas, apzinoties, protams, ka nav pamata gaidīt iedzīvotāju skaita strauju pieaugumu,” norāda V.Pūķe.

Iesaistīti profesionāli konsultanti

V.Pūķe, kas ir arī stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja, uzsver, ka lielu ieguldījumu stratēģijas izstrādē arī šoreiz devuši profesionāli konsultanti - NK konsultāciju birojs, kas jau iepriekš pašvaldībai palīdzējuši izstrādāt attīstības programmas un finanšu-ekonomiskos aprēķinus dažādiem attīstības projektiem. “Tā ir kompetenta organizācija, kas pie stratēģijas izstrādes strādāja no pagājušā gada oktobra. Uzdevums bija sarežģīts, jo nav viegli prognozēt, kas notiks pēc 25 gadiem. Pateicos, ka izstrādes darbā iesaistījās arī speciālisti un iedzīvotāji, aizvadīta arī kopēja, publiska diskusija par dažādiem attīstības modeļiem, izskanēja dažādi priekšlikumi. Dokuments pirmajā redakcijā tika nodots deputātiem, lai to virzītu tālāk un nodotu sabiedriskai apspriešanai,” skaidro V.Pūķe.

Ogres novadā par 4000 iedzīvotājiem mazāk

Viņa stāsta, ka novada attīstības stratēģiju bija nepieciešams saskaņot ar citiem valsts un pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem. Bija jārēķinās arī ar demogrāfijas tendencēm - pēdējo deviņu gadu laikā iedzīvotāju skaits Ogres novadā samazinājies par 4000, bet pēdējo divu gadu laikā - par 2,2%. Lai veicinātu iedzīvotāju skaita saglabāšanos, attīstības stratēģijā galvenie uzsvari likti uz ekonomikas attīstību, ražotāju un investoru piesaisti, izmantojot Ogres novada priekšrocības, arī ģeogrāfisko stāvokli. Attīstības plānā redzamas industriālas attīstības teritorijas starp Ogri un Ķegumu, dažāda veida rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana un uzņēmējdarbība, it īpaši lielajiem autoceļiem, maģistrālēm. Iecerēts, ka šādā veidā tiks veicināta darba vietu radīšana un iedzīvotāju piesaiste. Novada austrumu daļā aiz Madlienas galvenais uzsvars likts uz dabas ainavas izmantošanu un tūrisma attīstību, tomēr šeit plānots atbalstīt arī citas uzņēmējdarbības formas. Būtiski saglabāt novada ciemus un tajos jau šobrīd pieejamās funkcijas un pakalpojumus. Ogre būs reģionālās attīstības centrs, bet Suntaži un Madliena - lieli vietējās attīstības centri.

Uzsvars - uz kopienu centriem

“Apgalvojums, ka kādi bibliotēku vai izglītības pakalpojumi nav plānoti, liecina par nezināšanu vai apzinātu faktu sagrozīšanu,” turpina V.Pūķe. Šī funkcija atsevišķos ciemos gan perspektīvā plānota ne atsevišķu kultūras vai izglītības iestāžu formā, bet gan kopienu centru piedāvāto pakalpojumu ietvaros. Līdzīga prakse jau šobrīd iemiesota kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, Skandināvijas valstīs. “Pakalpojumu centri ietver gan bibliotēku ar interneta pieejas punktiem, gan mūžizglītības funkciju, atbalstu sabiedriskām organizācijām, uzņēmējiem, transporta funkcijas, gan sabiedrisko transportu, gan komunālos pakalpojumus, kas šobrīd šajos ciemos jau ir. Tos perspektīvā plānots saglabāt. Bet protams, šīs funkcijas jārisina maksimāli ekonomiski,” norāda V.Pūķe, gan atzīstot, ka kopienas centrs neietver pamatskolu kā atsevišķu iestādi, bet gan izglītības funkciju kā tādu un ir grūti pateikt, kādā apjomā tā būs pieejama pēc vairākiem gadu desmitiem. Vislielākās bažas šobrīd sagādājot izglītības ministra Roberta Ķīļa ieceres. Ja finansējumu izlgītībai nākotnē saņems katra skola atsevišķi, atbilstoši tajā reģistrēto skolēnu skaitam, nevis kā šobrīd - pēc izlīdzinošā principa, tad daudzas lauku skolas savu pastāvēšanu var beigt nevis pēc 25, bet jau pēc diviem gadiem.

Diskusijai jāturpinās

Tiesa gan, jau šobrīd Meņģeles, Krapes un Mazozolu pamatskolu filiāļu deviņās klasēs kopumā mācās aptuveni 40 skolnieki katrā un nevar droši apgalvot, ka pēc 25 gadiem skolas šeit vēl darbosies. Izglītības pieejamība var tikt nodrošināta, arī organizējot apmācību grupas uz vietas un piesaistot pedagogu, vai bērnus nogādājot tuvākajā skolā. Laukos plānots saglabāt arī visus citus pakalpojumus, ieskaitot aptiekas, primāro veselības aprūpi, kultūras pakalpojumus. Jautājums ir tikai par formu. “Racionāli ir uzturēt kopienas centru, nevis vairākas iestādes mazā pagastā, kurā dzīvo 300-500 cilvēku,” uzskata V.Pūķe. Izglītības pakalpojuma apjoma perspektīvu pašvaldība var plānot tikai sadarbībā ar vecākiem, jo katra ģimene nosaka formu, vietu, kurā skolā vecāki vēlas saņemt bērnam viskvalitatīvāko pakalpojumu. Pašvalsības uzdevums ir diskutēt ar skolu speciālistiem, iedzīvojājiem, sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem par mūsu novada attīstības perspektīvu.

Divi vietnieki - divi atšķirīgi viedokļi

“Attīstības stratēģiju deputāti saņēma dienu pirms komiteju sēdes, kaut arī visiem lēmumu projektiem ir jābūt pieejamiem ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes,” norāda Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, “Uz komitejas sēdi nebija ieradies ne izstrādātājs, ne darba grupas locekļi, līdz ar to nebija iespējams noskaidrot viņu viedokli par sagatavoto dokumentu. Nav zināms arī citu speciālistu viedoklis, piemēram, izglītības, sociālās jomas, veselības, kultūras utt.”

E.Helmanis iebilst, ka bibliotēku pakalpojumi ir parādīti atsevišķi Ogrē, Madlienā un Suntažos, savukārt visos pagastu centros un Ogrē plānoti “kopienu centri”. “Vai bibliotēkas nav kultūras iestādes?” vaicā E.Helmanis. Viņš arī norāda, ka Līčupē un Krapē nav atsevišķi norādītas izglītības ieguves iespējas, kaut arī tajās, tāpat kā Meņģelē, atrodas skolas filiāle. “Ja ir iezīmēti ainavu ceļi, tad kāpēc nav paādīti meži un lauksaimniecības zemes? Nav parādītas sapropeļa atradnes un arī Ogres Zilie kalni kā īpaši aizsargājama dabas teritorija. Kā izpaužas tas, ka Ogres biznesa un inovāciju centrs ir īpašais resurss, bet visas skolas, ģimnāzijas, sporta objekti, slimnīca, pansionāti utt. nav īpašie resursi? Pie nozīmīgākajiem projektiem ir minētas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Kur ir šie projekti? Kādas farmaceitiskās pamatvielas un preparātus ražo Ogrē? Nav skaidrs, kā izvēlētas potenciāli attīstāmās nozares. Kur paliek jau esošās nozares? Vai tās nav atbalstāmas? Stratēģijas 25.lappusē liels uzsvars likts uz funkcionālajām saitēm ar kaimiņu novadiem un Rīgu, bet kā ir ar šīm saiknēm novada iekšienē? 26.lappuses tabulā nav pieminēti Ogres Zilie kalni, kaut arī tie atrodas divu novadu teritorijā. Tālāk tekstā tie tomēr ir pieminēti. Pēc kāda Principa ir noteikti prioritāri asfaltējamie ceļi? Tādiem jābūt vismaz tiem ceļiem, pa kuriem kursē autobusi un uz kuriem atrodas nozīmīgi uzņēmumi,” sagatavoto stratēģiju kritizē priekšsēdētāja vietnieks. Ja iedzīvotāju skaits samazinās arī Ogrē un Ogresgala pagastā, vai tādā gadījumā gadījumā nav jāsamazina arī pilsētā esošo iestāžu uzturēšanas izdevumi? Pēc E.Helmaņa domām, kopienu centri varētu veidoties vietās, kur pieaug iedzīvotāju skaits, arī kādā pilsētas daļā vai pēc iedzīvotāju iniciatīvas, bet kāpēc jau 25 gadus iepriekš jānosaka, ka dažās vietās ir jāveido kaut kas jauns, “noārdot” jau esošo? Nav arī skaidrs vai pagastu pārvalžu vadītāji piekrīt stratēģijas 34.lappusē norādītajai informācijai. Savukārt par 40 lappusi jāteic, ka arī Ogres upe ir piemērota ūdenssportam ārpus dabas parka robežām, tas ir, Ogresgala un Ogres teritorijā, tā priekšsēdētāja vietnieks.

Ar Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.gadam projektu var iepazīties šeit.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1.  2.  3.  4.  5. 

faktiņš 
2013-02-01  21:35:04
ogrenets mēģināja kaud kādu jaunu komentu programmu, tapē ar daži pazuda

uzmanību 
2013-02-01  21:17:01
Jā, patiešām, kas ar to ogrenet.lv notiek? Rakstā par šo pašu tēmu, zūd komentāri ne tikai vienam cilvēkam, bet vairākiem, kā būs ar jaunajiem komentāriem, kas no jauna uzradušies?Vairāk nekā dīvaini šajā adresē:http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/23122/#.UQwUcWc3mGo

Lilija Paegle 
2013-01-31  18:51:29
Kas notiek ogrenet.lv par šo pašu tēmu?Ieliku komentāru un priekšlikumu, pēc laiciņa tas pazuda, ieliku vēl vienu komentāru ar izbrīnu par manu pazudušo komentāru, arī tas pazuda.

Lilija Paegle 
2013-01-31  18:27:01
Perspektīva stratēģiskā domāšana attīstībai būs tikai tad, ja domās arī par cilvēku, lai vai kurā centrā vai nomalē viņš atrastos. Stratēģiskajā plānošanā jāiekļauj infrastruktūras izveide visās nomalēs,lai pieejami ir visi nostūri.Kāpēc konstatē tikai to, ka iedzīvotāju skaits mazinājies, kāpēc neplāno un neparedz, ka daudzi aizbraukušie varētu atgriezties, bet kur viņiem atgriezties, ja te viss tiek iznīdēts? Aicinu stratēģisko plānojumu vēlreiz dot izvērtēt tautai, uzklausīt vairāk nomalēs dzīvojošos. Tūrisms un lauksaimniecība nav vienīgie pasākumi, ko var veikt lauku nomalēs.

ogreniets 
2013-01-25  21:56:29
Livčāns ir ģēnijs,tik sakarīgi visu izskaidroja,bet Pūķe, iesūnojusies darba imitētāja,neticu ka viņa mainīsies,jo viņai ir ērti mierīga žirafes dzīve,

Juris Livčāns 
2013-01-25  11:22:17
Cien. Helmij! Pirmkārt, piekritīsi, ka mēs abi esam pie datora. Otrkārt, manuprāt Tu kļūdies. Tā nav kritizēšana, bet cilvēciskajā subjektīvismā un neziņā izdarīti, šķietami tikai man, loģiski secinājumi (citiem tas var šķist savādāk un tas ir lieliski!), kurus var ņemt un var neņemt vērā. Pie dziļākās patiesības diemžēl cilvēkiem nav lemts piekļūt tāpat kā aizrakties līdz avota sākumam vai izprast mikro un makro pasauli. Tomēr pieņemot atbildīgus lēmumus nākotnes sakarā vajadzētu vadīties pēc labākajām cilvēces iestrādēm, lai nenodarītu pāri citiem un caur to arī sev, nevis iet vieglāko, viendienīša peļņas guvēja ceļu.

Helmijs 
2013-01-25  09:30:25
Jā, sēdēt krēslā pie datora un kritizēt ir ļoti viegli un ērti...

Juris Livčāns 
2013-01-25  09:23:47
Iepazīstoties ar visu pieejamo “Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.gadam” sakarā, jāsecina, ka tās izstrāde vispār ir pilnīgi lieka. Nevajag nemaz pilnīgas zināšanas kapitālisma ekonomikā, lai saprastu, ka kapitāls pats tiecoties sevi atražot ar virsvērtību nerēķinoties ar cilvēkiem, vidi, izvēlēsies savus centrus – pilsētās, pie pilsētām, pie asfaltētiem ceļiem, upēm u.tml., dzenoties pēc maksimālām ērtībām, peļņas un ejot pāri līķiem, nodrošinātu maksimālo efektivitāti. To vadīs tirgus likumi. Šādu kapitāla brīvu roku scenārija realizēšanai nav nepieciešamas valsts institūcijas un to iejaukšanās uzņēmēju darbībā. Uzņēmēji paši attīstīs tos centrus, kas viņiem izdevīgi un “atstās atmatā” vai sagandēs visu to, kas viņiem izdevīgi. Tad nu lūk Jums Pūķes kundz, jūsu padotajiem un Jūsu priekšniekiem, kas saņemiet visu, visur dzīvojošo( ne tikai Ogrē, Madlienā, Suntažos) nodokļu maksātāju naudu, tiekat tautas ievēlēti vai savstarpēji vienojoties iecelti amatos, šie amati ir iedibināti, lai ievirzītu uzņēmēju darbību gultnē, kas draudzīga cilvēkiem dabai, lai no uzņēmējdarbības gūtos labumus pārdalītu, pilnveidojot sociālo infrastruktūru (ceļi, sakari, kultūras un izglītības iestādes, bērnudārzi u.c.) visā novada teritorijā ar tendenci to izlīdzināt (uzsveru ar tendenci, jo pilnībā tas nav iespējams), tādējādi radot salīdzināmus priekšnosacījumus kā uzņēmējdarbības attīstībai tā arī pilnvērtīgai cilvēku dzīvei. Tas nodrošinātu vienmērīgāku novada teritorijas apdzīvotību un līdz ar to tās optimistisku sakoptību un attīstību. Taču Jūs, kā smejies, plānojat veselu novada reģionu iznīcību...? Kāpēc tā? Vai esat tik ļauna? Neticu. Varbūt izlasiet kādu ar kapitālisma ekonomiku saistītu grāmatu piemēram: “Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā”. - Rīga, 1996; "Birokrātija", Ludvigs fon Mīses; Latvijas Universitātes raksti 744. sēj. “Ekonomikas un vadības zinātne”..., vai ko citu. Bet neparakstiet gan papīrus par kuriem nav nojēgas, kā to darījāt vēl nesen norvēģu cūku sakarā... Un ar šo pseidoplānošanas topošo dokumentu šķiet ir vēl ļaunāk, ja ļaunāk vispār mēdz būt. Amati te ir te nav, bet Jūs taču esat cilvēks, kam raksturīga cilvēcība... Diemžēl Jūs pagaidām cenšaties pierādīt pretējo. Žēl.

diemžēl 
2013-01-23  15:56:58
te neviens nevar sarīkot labāku kampaņu kā Pūķes kundze pati ar savu vienīgo fanu he he.

to He he  
2013-01-23  15:48:09
Ir jābūt lielam demagogam vai arī reti stulbam, neticu, ka Tu tāds esi, lai lasot dokumentu, nesaprstu, ka apvienošana zem viena jumta ir tā pati likvidēšana. Kas attiecas uz kādām kampaņām, ja tādas vispār pastāv, es tajās nepiedalos, vien paužu savu subjektīvo viedokli, kāds radās noklausoties Pūķes kundzes videoskidrojumu un iepazīstoties ar viņas skaidrojošo rakstu. Vēlreiz īpaši Tev atgādinu, ka ne tikai iedomātos centros dzīvo cilvēki un ne tikai tur vajadzīga finansējuma piesaiste. Gluži otrādi vairāk tas vajadzīgs malienās. Jāizlīdzina ir sociālā infrastruktūra rodot līdzīgas iespējas cilvēku dzīvei un aktīvai darbībai jebkurā dzīves jomā novada teritorijā. Perspektīvā plānošana ir attīstībai nevis graušanai

He he 
2013-01-23  15:06:55
Juri Livčān - Ja tu būtu arī atvēris un izlasījis dokumentu, tad saprastu, ka kopienu centra izveide nenozīmē bibliotēkas likvidēšanu, bet vairāku iestāžu apvienošanu zem viena jumta turklāt tādam centram piesaistīt ES līdzekļus būs krietni vieglāk kā pašlaik. Pārējais tavs komentārs ir Helmaņa apmelnošanas kampaņa!

Helmis 
2013-01-23  14:50:48
Esmu atradis absolūto ļaunumu, visu nelaimju cēļoni un postu, baidieties!!!

Juris Livčāns 
2013-01-23  14:49:04
Pateicoties Ogres centrālās bibliotēkas metodiskai vadībai lauku bibliotēkas šodien ir daudzfunkcionāli informācijas gūšanas centri, kur līdzās grāmatām pieejamas dažādas brīvā laika saturīgas izmantošanas iespējas visām iedzīvotāju vecuma grupām, kā arī pieejami visdažādākie informācijas gūšanas veidi. Kā gan Pūķes kundze iedomājas šīs funkcijas veikt "kopienu centru piedāvāto pakalpojumu ietvaros"?! Ar “avtolavku” mājīgu kultūras iestādi, kur informācijas gūšanas un apstrādes starplaikos var uzspēlēt biljardu, vai speciālista vadībā pagatavot kādu jaukumu mīļajiem līdzcilvēkiem..., vai bezcerīgi mēģināt padiskutēt internetā ar nu jau iedomīgo un Eiropas pseidovērtības dievinošo un īstās vērtības nepamanošo Pūķes kumdzi..., vai..., neatvedīsi. Varbūt uzskatāt to par lieku greznību mazapdzīvotiem pagastiem, jo tur jūsuprāt dzīvo zemcilvēki atšķirībā no Ogres, Madlienas, Suntažiem...? Kāda neveiksme nenākt pasaulē tieši tur! Vai tiešām pagastā kurā nav skolas, jālikvidē arī bibliotēka – vienīgais vietējais kultūraizķeršanās punkts lauku cilvēkam ? Vai tad Jūs Pūķes kundz nesaprotat, ka Jūsu “nevainīgās 30 gadu iestrādes” paralizē lauku bibliotēku attīstību jau šodien, jo rakstot projektu līdzekļu piesaistei, iestādes darba pilnveidošanai, pakalpojumu spektra paplašināšanai (respektīvi - iešanai kopsolī ar laiku) diemžēl neiespējami ir cerēt uz pozitīvu iznākumu, ja jāatsaucas (un tas ir jādara) uz Jūsu likvidatorisko dokumentu? Vai šāda Jūsu piedāvātā lauku dekulturizēšanas politika, kas vērsta uz pastāvošās sociālās infrastruktūras graušanu un neperespektīvu teritoriju cilvēku dzīvei iezīmēšanu novada kartē, patiešām vērsta uz to lai atbrīvotu vietu veco dalībvalstu netīrajām ražotnēm? Jūs jau kā vadītāja varat slēpties aiz gudriem ekspertiem, bet diemžēl tie cilvēki pilda Jūsu uzstādījumus, kuru centrā kā redzams nav cilvēks, vismaz ne cilvēks dzīvojošs jebkurā novada punktā. Kā “āža kāja” no Jūsu gudrībām lien ārā vēlme pēc pamestām viensētām brūkošām lauku mējām, klīstošiem suņiem, piesārņotiem gruntsūdeņiem, nedzīvas Aviekstes un Abzes tā rezultātā knapi elpojošas Ogres un Mazās Juglas... Var jau visu ko sagaidīt no deputātes, bet no mediķes...?!

tas ir 
2013-01-23  13:34:55
rasisms nevis pēc ādas krāsas, bet pēc dzīves vietas Pūķes un Co izpildījumā.

forši 
2013-01-23  13:30:04
Pūķe orientējas uz iedzīvotāju skaita samazināšanos un cūku skaita pieaugumu. Stratēģijas grupas vadītājas izcila stratēģija īpaši kā speciālistei izglītības un kultūras jomās

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības