Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2009-02-18  21:48:00 / Ekonomika
 
 Ziņot redakcijai  

       

Pēc “Ogres faktos” izskanējušās kritikas par Ogres novada domes būvvaldes darbu, amatpersonas tomēr saskaņojušas “Ogres muižas” rekonstrukcijas skiču projektu. Tas gan noticis krietni vēlāk, nekā plānojuši projekta attīstītāji. Līdz ar to finansējuma saņemšana projekta realizācijai ir apdraudēta.

“Visam ir robežas un ja tu peldi pret straumi un cīnies ar cilvēkiem ar kuriem patiesībā nebūtu jācīnās, tad vienā brīdī mērs ir pilns,” sašutis ieceres autors, uzņēmējs un deputāts Pēteris Dimants. Viņš norāda, ka skiču projekts viņam “atgriests atpakaļ” trīs reizes, ikreiz ar jaunām prasībām.

Pirmās prasības

Pirmo reizi skiču projekts būvvaldē iesniegts pērn, 22.decembrī. Iepazīstoties ar būvvaldes izsniegto “Būvprojektu izskatīšanas lapu”, redzams, ka daļa būvvaldes speciālistu piezīmju “Ogres muižas” projekta uzlabošanai rakstītas gada nogalē un janvāra sākumā. Toreiz norādīts, ka būvniecība jāsadala kārtās tieši skiču projektā, atsevišķi jāizdala autostāvvietas, kuras ar līgumu piesaistītas kaimiņu īpašumam. Izvirzīta arī prasība projektu iesniegt iesietu cietos vākos, kā arī “pievienot fasāžu notinumu pa Rīgas ielu, ieskaitot Rīgas 14” (jāpiebilst, ka par Rīgas 14 rekonstrukciju šobrīd neiet runa). Tāpat prasīts reģistrēt apgrūtinājumu iebrauktuvei Rīgas ielā 14. Norādīts, ka nav skaidra laukuma starp ēkām izmantošana un iesegums. Prasīts risināt gājēju un automašīnu pārvietošanās jautājumus. Tāpat vērsta uzmanība uz to, ka “nav uzrādīti nocērtamie koki un nav saskaņota to nociršana ar Apstādījumu komisiju (P.Dimants gan skaidro, ka nociršana saskaņota jau divus mēnešus iepriekš, ko attiecīgā būvvaldes amatpersona varējusi noskaidrot).

Prasa atstāt nerekonstruētu nelielu muižas daļu

Virkni no minētajām prasībām uzskatot par nepamatotām, īpašu sašutumu P.Dimants pauž par būvvaldes prasību “nerekonstruēt bistro daļu sarkanajās līnijās, kas iet gar šoseju”. “Vai tiešām būvvalde vēlas, lai neliela daļa muižas ēkas paliktu esošajā grausta izskatā tikai tādēļ, ka atrodas šosejas sarkanajās līnijās?” teic P.Dimants, atgādinot, ka šoseja uzbūvēta vēlāk, nekā Ogres muiža.

Tāpat uzņēmējs ir neizpratnē par būvvaldes jautājumu “Kāds paredzēts rotaļlaukuma iekārtojums?” P.Dimants norāda, ka rotaļu laukumu plānots būvēt perspektīvā, sadarbībā ar bērnu vecākiem un jautājumu par tā iekārtojumu varētu risināt vēlāk. Būvvaldes vadītāja Maija Rinka skaidro: “No iesniegtās skices būtu jāsaprot, vai rotaļu zona sastāvēs tikai no zālāja, vai zālāja un vienas smilšu kastes, vai tur būs arī rotaļu iekārtas. Iekārtu izvietojums shematiski skiču projektā ir jāatspoguļo.” Iepazīstoties ar prasību jau šobrīd aprakstīt rotaļlaukuma iekārtojumu, uzņēmējs rotaļu laukumu no skiču projekta izņēmis.

Parādās jauni norādījumi

12.janvārī būvvaldē iesniegts muižas skiču projekts ar labojumiem. Arī šoreiz projekts netiek saskaņots. Būvvalde izvirza jaunu prasību – saskaņot transporta organizācijas shēmu ar vienu no pieguļošo zemju īpašniekiem. Veicot attiecīgos labojumus, 27.janvārī projekts iesniegts trešo reizi. Arī šoreiz būvvalde to nesaskaņo, bet izvirza kārtējās prasības – pievienot jumtu plānu, fasādēm iesniegt alternatīvu risinājumu, kas veido viengabalainu tēlu. Norādē, kas datēta ar 30.janvāri, teikts, ka “apjomi ir sadrumstaloti, viss komplekss salipināts no atsevišķiem apjomiem. Jumti ir tie, kas varētu apjomus savienot.”

“Kāpēc to prasa tikai tagad, kad ir pagājuši divi mēneši kopš skiču projekta pirmā varianta iesniegšanas? Kāpēc visu laiku ir bijusi saruna tikai par teritoriju un nevienā no iepriekšējām norādēm netika runāts par muižas arhitektūras daļu,” vaicā P.Dimants.

Beidzot saskaņo

Tikai iesniedzot skiču projektu ceturto reizi, pēc smagām pārrunām ar būvvaldes amatpersonām,  to tomēr izdevies saskaņot, tiesa gan, ar piezīmi, ka pirms tehniskā projekta jāiesniedz jauns skiču risinājums.

“Es saprotu, ka mums katram ir savi priekštati par to, kas ir skaistums, bet šīs projekta skices bija komandas darbs, kurā ietilpa arhitekts, iekšējo telpu mākslinieks un ekonomists,” norāda P.Dimants, “Tagad būvvaldes ambīciju dēļ mums jāmaina projekta kopējais tēls un ideja – es un mana komanda to nesaprotam. Nav tādas skaistuma un estētiskuma definīcijas, to katrs uztveram savādāk. Uzskatu, ka būvvaldei nevajadzētu apmierināt savas ambīcijas uz cilvēkiem, kuri, nekonfliktējot ar esošajiem apbūves noteikumiem, vēlas attīstīt idejas un kuriem ir savs, no būvvaldes atķšķirīgs, skatījums uz skaistuma formulu.”

Būvvalde savu vainu neatzīst

Ogres novada domes būvvaldes vadītāja M.Rinka skaidro: “Projekts būvvaldē tika iesniegts nepilnīgs, jo netika izpildītas domes lēmuma, un Plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasības. LR MK Vispārīgajos būvnoteikumos noteikts, ka skiču projekta risinājumiem jāatbilst būvvaldes un citu attiecīgo institūciju izsniegtajiem tehniskajiem un citiem noteikumiem.” M.Rinka norāda, ka, izskatot Ogres muižas rekonstrukcijas projektu, ievēroti likumā noteiktie termiņi,  kas nedrīkst pārsniegt 30 dienas no domē iesniegtā iesnieguma datuma. Par “iesnieguma datumiem” skaitīti tie datumi, kad projekti kārtējo reizi iesniegti ar labojumiem.

“Redzams, ka projektētājs nelasa un ignorē Ogres novada domes lēmuma, Plānošanas un arhitektūras uzdevuma u.c. likumdošanas prasības,” norāda M.Rinka, “tādēļ arī projekts netiek saskaņots un tiek atgriezts atpakaļ papildināšanai un labošanai. Ēkas fasāžu risinājumi šobrīd būvvaldē nav saskaņoti.”

Pilnu būvvaldes komentāru skatīt šeit.

Apdraudēta finansējuma saņemšana

“Būvvaldes neizlēmības un vilcināšanās dēļ sākam kavēt projekta iesniegšanu bankai, jo solījām saskaņotu tehnisko projektu iesniegt līdz februāra beigām, lai pretendētu uz uzņēmējdarbības atbalstam paredzēto finansējumu. Tagad tas var kļūt neiespējami,” atzīst P.Dimants, “Vai tiešām Ogrei nevajag attīstību? Ķegumā, Ikšķilē vai Rīgā attieksme ir daudz pretimnākošāka, jo cilvēki saprot, ka viņiem ir nepieciešami investīciju projekti. Ogres amatpersonas, vēloties paspīdēt ar ārkārtīgu profesionalitāti, diemžēl, mēdz demonstrēt tieši pretējo. Manuprāt, ja būvvaldes speciālisti vienreiz izskata skiču vai tehniskā projektu, tad viņi tikai vienu reizi drīkst uzrakstīt savus iebildumus. Tos ņemot vērā un ielabojot, projektam būtu jātiek saskaņotam.”

P.Dimants norāda, ka, “ja uzņēmējs iegādājas zemi, tad viņš ir ieinteresēts maksimāli ātri saskaņot projektu un būvēt. Daudz lielāki ienākumi pilsētai būs, ja vieta būs sakārtota un tajā notiks uzņēmējdarbība, nekā ja tur stāvēs grausts un tiks maksāts tikai zemes nodoklis. Pārsteidzoši šķiet tas, ka ja runa ir par kāda pašvaldības objekta būvniecību, tad amatpersonu attieksme ir daudz pozitīvāka. Taču tādai tai būtu jābūt arī pret uzņēmējiem. Mums ir jāsaprot, ka pilsētas budžetu piepilda arī uzņēmēju nodokļu veidā radītā nauda. Es nezinu nevienu citu pašvaldību, kurā būtu tik sarežģīti kā Ogrē īstenot kādu uzņēmējdarbības attīstības projektu,” uzskata P.Dimants.

“Formalitātes Ogres būvvaldē kārtoju jau kopš pagājušā gada novembra. Būvvaldes attieksmes dēļ aizkavējusies kluba atklāšana,” atsaucoties uz iepriekšē publicēto informāciju stāsta topošā “O bāra” īpašnieks Pēteris Ozols. Savukārt uzņēmējs Egils Helmanis pauž viedokli, ka domes amatpersonas atkarīgas no deputātu labvēlības. “Amatpersonas baidās tikt atlaistas politisko intrigu rezultātā, tādēļ savam darbam pieiet skrupulozi,” teic E.Helmanis. Viņš norāda, ka, ja amatpersonas varētu mierīgi darīt savu darbu, nebaidoties, ka tās savu rēķinu kārtošanai izmantos destruktīvi politiskie spēki, tad arī attieksme būtu daudz pretimnākošāka un laipnāka.

P.Dimants uzskata, ka realitāte ir skarba – ja vēlamies Ogres pilsētas attīstību, tad vai nu cilvēki, no kuriem tā ir atkarīga, saprot un maina attieksmi un palīdz uzņēmējiem attīstīt projektus, vai arī pašvaldībai ir jāpieņem darbā cilvēki, kuriem spētu pozitīvi, gan vārdos, gan darbos atbildēt uz jautājumu – vai jūs vēlaties atbalstīt un būt pretimnākoši Ogres pilsētas attīstībai?

Jautājums par amatpersonu attieksmi aktuāls ne tikai uzņēmējiem. Netrūkst arī privātpersonu stāstu par domē piedzīvotiem nepatīkamiem brīžiem un pretimnākšanas trūkumu. Tajā pat laikā pašvaldību darbinieki šobrīd, ekonomiskās krīzes apstākļos, jūtas visdrošāk – kamēr uzņēmumi bankrotē un bezdarbs privātajā sektorā pieaug, darbs pašvaldībā turpinās, bet algas tiek maksātas no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Vai par šādu, priviliģētu stāvokli sabiedrībā nevaram gaidīt un prasīt arī īpašu, pozitīvu attieksmi no amatpersonu puses?

Iepriekšējā publikācija par šo tēmu.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1.  2.  3.  4.  5.  6.  7.  8.  9.  10.  11.  12.  13.  14.  15.  16.  17.  18.  19.  20.  21.  22. 

Nezilbertam 
2009-02-19  14:27:48
...te jau mazāk runas par arhitektūru, jo ka mēs jau lasījām "katram ir sava skaistuma izpratne":), bet gan par to, ka būvnormatīvi ir jāievēro. Konkrēts gadījums pirms mēneša bija Ķilupes izgaztuves rekultivācijas projekts. Krutajiem projektētājiem likās, ka viņi ir tik kruti, ka MK noteikumus var neieverot un tā rezultātā Vides ministrija un Lielrīgas vides pārvalde pateica, ka ja projekts neatbilst Latvijas likumdošanai, tad finansējumu tam neredzēt...

7 
2009-02-19  14:26:02
KUR MĒS EJAM. NEIZNĪCINIET, VEL ATLIKUŠOS, PĒDĒJOS UZŅĒMĒJUS.

Vaga 
2009-02-19  14:23:54
“Es saprotu, ka mums katram ir savi priekštati par to, kas ir skaistums, bet šīs projekta skices bija komandas darbs, kurā ietilpa arhitekts, iekšējo telpu mākslinieks un ekonomists,” norāda P.Dimants,---Jautājums būvvaldei, kā tad viņi izvērtē šos subjektīvos sakistuma rādītājus?

atilde 
2009-02-19  14:21:20
atkarīgs no deguna un apetītes, bet tas nenotiek pa tiešo.

??? 
2009-02-19  14:19:30
A, kur var redzēt cenrādi??

Dom 
2009-02-19  14:18:15
Dimant necīnies, smaksā un miers. Pašam būs vieglāk.

Cik tas maksā 
2009-02-19  14:17:11
Iespējamās summas No 100 līdz 1000

nezilberts 
2009-02-19  14:13:08
Man liekas, ka arhitekte ar piemaksu bija domaajusi ko citu: necis KUKULI, bet gan PAPILDUS samaksu par papildus saskanjoshanas laiku, par zaudeto nervu energiju un moralo kaitejumu... jo buuvvaldes aciis arhitekti-projektetaji ir idioti, kas neko nejedz no buvnormatiiviem, teritorijas detaalaa plaanojuma, no arhitektuuras stiliem un visa cita.. Vienigie PROFESIONALJI arhitektuurs jomaa ir Ogres Buuvvaldee... Pasaules Naba , Pasaules Centrs un Dieva vietvalzhi.... Lai labak reizem pashi ieskataas spogulii......

Celtniex 
2009-02-19  14:05:07
Visu cieņu ARHITEKTEI PAR GODīGI SACīTO...

Devejam 
2009-02-19  14:03:53
Kas tava izpratne ir labi izpildīts darbs?

Devejs 
2009-02-19  14:00:54
Dod jau par labi izpilditu darbu ,bet seit viena kritika un bezdarbiba-imitacija jeb dienas beigu sagaidisana ar kafiju,par ko sanem budzeta naudinu,un neviens neprasa labak stradat vai sliktak ,par to piemaksas nav.NOŽĒLOJAMI. Par nekopentenci jau ari neviens nedod. Cilveki ir apjukusi.,ko darit tada situacijā?

Arhitektei 
2009-02-19  13:53:57
Tādas runas par to, ka daži arhitekti prasa pasūtītājiem naudiņu it kā kukulim būvvaldei ir dzirdētas sen...un tāda veidā viņi tos lētticīgos klientus šmauc un iebāž sev kabatā papildus naudiņu.

Nekompetents 
2009-02-19  13:51:33
Ha ha..nu tik stulbi cilveki nevar būt, lai nezinātu cik ņemt...varbut ka ta vaina ir tajā, ka kāds ir mēģinjis dot un dabūjis ar savu kukuli pa degunu?:)

Buvvaldei 
2009-02-19  13:49:06
Tur jau ta lieta ka vini ir tik nekopetenti ,ka ne vini zin cik nemt ,ne cilveki zina cik dot ,tad labak buvvaldi uztaisa par komercstrukturu ,ar visam valstiskam pilnvaram , un uztaisa cenradi un visi apmierinati.

Buvvalde 
2009-02-19  13:44:12
Vai kāds var pateikt būvvaldes "cenrādi"? Kam, par ko un cik ir "iedots"? Citādi tāda abstrakta saruna...visi ir dzirdējuši, bet neviens nav devis...neloģika...

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības