Komentāri (12)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pa Ogres bedrainajiem ceļiem jākratās ne vien parastajiem iedzīvotājiem, bet arī pašvaldības amatpersonām, tādēļ vienaldzīgs nepaliek neviens. Šķiet, ka šogad Ogres ielās sastingumu nomainījusi kustība, paveikti ievērojami remontdarbi un ne mazāki plānoti nākamgad. Sagatavota arī Ogres novada ielu tīkla un satiksmes organizācijas attīstības koncepcija.

“Visi redz, ka ielas nav tik labas, kā gribētos,” atzīst Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs. Viņš uzsver, ka ielu sakārtošana “nav tikai mana vīzija, bet ļoti daudzu cilvēku darbs, sākot ar mūsu Attīstības nodaļu, Komunālo nodaļu, ceļu inženieriem, ceļu speciālistiem un citiem, kas dod savu pienesumu.” Komunālajai nodaļai gatavojot 2011.gada ceļu uzturēšanas budžetu, pieprasījums ielu steidzamiem remontiem sasniedzis 1,3 miljonus latu.

Īpaši sliktā stāvoklī ceļi bijuši pēc aizvadītās, smagās ziemas un Kohēzijas fonda finansēto ūdenssaimniecības sakārtošanas darbu laikā. Pašvaldības vadītājs pateicas iedzīvotājiem par pacietību un sapratni un skaidro, ka kopš 2008.gada valsts finansējums Ogres novada autoceļu uzturēšanai samazināts 3,5 reizes – no 756 tūkstošiem latu 2008.gadā līdz 369 tūkstošiem šogad, bet pēc smagām pārrunām ar Satiksmes ministriju izdevies izcīnīt papildus 61 tūkstoti latu. No pašvaldības līdzekļiem šogad ceļu uzturēšanai novadā paredzēti 442 tūkstoši. Šobrīd uz budžeta darbiem vēl papildus 114 tūkstoši dažādiem remontdarbiem un ceļu tīrīšanai ziemas periodā.

- Kas šogad ir darīts ielu sakārtošanai?

- Ir sakārtotas visas Kohēzijas fonda finansēto darbu laikā izrakņātās ielas. Daļu darbu nācās veikt ziemā un šobrīd parādās iesēdumi, kurus tagad esam spiesti labot. Asfaltbetona segums atjaunots Baldones, Krasta, Loka, Ogres, Ozolu, Priežu un Turkalnes ielās, kā arī Raiņa prospektā, Stūrīšu gatvē un Vidus prospektā. Pabeigta Mednieku ielas rekonstrukcija, Turkalnes ielas atsevišķu posmu un trotuāra remonts un Upes prospekta asfaltbetona seguma atjaunošana, vēl tiks nomainīts ielas apgaismojums. Pēc pagājušās ziemas joprojām aktuāls jautājums par dažādu būvdarbu laikā sabojāto ielu notekūdeņu novadīšanas sistēmu un notekgrāvju attīrīšanu un sakārtošanu. Pilnīgi jauna notekūdeņu novadīšanas sistēma izbūvēta Stirnu ielā. Šie darbi turpināsies arī nākamgad, daudzās vietās sagatavojot projektu risinājumus, nepieciešami diezgan lieli kapitālieguldījumi. Turpinās Čakstes prospekta rekonstrukcijas projektēšana. Ja izdosies piesaistīt finansējumu, tad projekts varētu tikt īstenots nākamgad.

- Par kurām ielām visvairāk sūdzas iedzīvotāji?

- Ļoti smaga situācija ir uz Brīvības un Tīnūžu ielām, kas ir Ogres pilsētas tranzītceļš. Faktiski šīs ielas visā garumā savu ekspluatācijas laiku ir nokalpojušas un  brūk kopā. Jautājums ir smags, jo abu ielu pilnai rekonstrukcijai būtu nepieciešami 4 miljoni latu, kas finanšu Ministrijas un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Fonda (ERAF) izsludinātajos konkursos šobrīd nav pieejami. Tādēļ sagatavotā tehniskā projekta dokumentācija paredz ielas rekonstrukciju 3 posmos, katram posmam izmantojot citu finansējuma avotu.

- Ar ko sāksiet?

- Šobrīd saņemts finansējums, gatava tehniskā projekta dokumentācija un izsludināts iepirkums pirmajam posmam – no Tīnūžu ielas krustojuma ar Mālkalnes prospektu līdz Mednieku ielai.  Tiklīdz būs zināmi iepirkuma rezultāti, slēgsim līgumus, bet darbi sāksies nākamā gada pavasarī. Divu gadu laikā šis posms tiks pilnībā rekonstruēts, izbūvējot arī satiksmes apli ar pieslēgumiem Zilokalnu prospektam, Brīvības ielai, Mednieku ielai un Tīnūžu ielai. Par vairāk nekā miljonu latu kā nākamā plānota Brīvības ielas posma rekonstrukcija no Mednieku ielas līdz Suntažu ielai. Šogad ceram izsludināt iepirkumu un sagaidīt tā rezultātus. Šo ielas posmu plānots rekonstruēt ar policentriskās attīstības naudu jeb novadu naudu, kas mums pieejama 500 tūkstošu latu apmērā, kā arī ņemot kredītu. Šī posma rekonstrukciju plānots realizēt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā. Tātad pirmajiem diviem posmiem nauda jau ir garantēta un, tātad, būs garantēts rezultāts.

- Kādas ir iespējas rekonstruēt Brīvības ielas posmu no Suntažu ielas līdz MRS?

 - Plānojam pieteikties Tranzītielu programmas finansējumam, ko pēc neoficiālām ziņām Satiksmes ministrija gatavojas izsludināt šā gada novembrī. Ja konkursa finansējumu piesaistīt neizdosies, tad faktiski atliek tikai pašvaldības budžets, bet tad, visdrīzāk, šis posms tiks rekonstruēts pa daļām.

- Kā sokas ar tuneļa būvniecības plāniem?

- Faktiski to nobremzējusi valdība, ierobežojot iespējas projektus realizēt pēc publiskās – privātās partnerības principa. Ir gatavs skiču projekts, kas jau ir publiski apspriests, taču tam pretī nav finansējuma un šobrīd to nekādā veidā nevaram piesaistīt. Projekta realizēšanai būtu nepieciešami apmēram 2-2,5 miljoni latu.

- Kādas vēsmas Mālkalnes prospektā?

- Šobrīd to lāpam un uzturam. 2008.gadā plānojām visu ceļu, arī Mālkalnes prospekta, rekonstrukcijas darbus, bet 3,5 reizes samazinoties finansējumam, no daudzām iecerēm bija jāatvadās. Diemžēl, tuvākajos gados neredzam pietiekamu finansējumu Mālkalnes prospekta rekonstrukcijai. Šobrīd ceļos esam spiesti ieguldīt ievērojamus pašvaldības līdzekļus, tādēļ paldies visiem strādājošajiem, kuri maksāja nodokļus. Tas mums nozīmē finansējumu, ko varam ieguldīt ne vien ceļos, bet arī sociālajos pabalstos, bērnudārzos, skolās un citās iedzīvotāju vajadzībās. Taču pašvaldības līdzekļi ir ierobežoti. Samazinoties valsts finansējumam ceļu uzturēšanai un šim mērķim vairāk ieguldot no pašvaldības budžeta, tas neizbēgami notiek uz pārējo izdevumu rēķina. Mazāk paliek citām vajadzībām. Mēs nevaram pateikt – šogad slēdzam ciet Jaunogres skolu un remontējam Mālkalnes prospektu. Kam tad tā iela būs vajadzīga, tad cilvēki pamazām pārcelsies dzīvot citur – uz Ventspili, Londonu vai vēl kaut kur.

- Kādi ir lielākie izaicinājumi?

- Šī ziema un nākošais gads. Regulāri tiekamies ar Satiksmes ministriju, kuras izveidotajā Ceļu padomē es pārstāvu Rīgas reģiona pašvaldības. Ir panākta vienošanās par Ceļu fonda atjaunošanu un to finanšu resursu izmantošanu, ko visi autobraucēji maksā par degvielas akcīzi un tehniskajām apskatēm. Šie līdzekļi kā mērķdotācija būtu ieguldāmi ceļu atjaunošanai un uzturēšanai. Ja tas izdosies, tad varam gaidīt, ka nākamajos 5-10 gados stuācija ceļu uzturēšanā stabilizēsies.

- Ogrē notiek un tiek plānoti vērienīgi ielu sakārtošanas darbi. Kādēļ tikai tagad, nevis, piemēram, treknajos gados?

-  Jautājums ir par finanšu resursu pieejamību. Programma, pateicoties kurai varēsim rekonstruēt Brīvības ielas pirmo posmu, tika izsludināta tikai pagājušajā gadā. Mēs tai uzreiz pieteicāmies un saņēmām finansējumu. Lai piesaistītu finansējumu, ir nepieciešams laiks. Nav jēgas sagatavot tehnisko projektu, kas izmaksā ļoti dārgi, ja divu gadu laikā šis projekts būs novecojis un to nāksies pārskaņot, aktualizēt un tā tālāk, tērējot papildus līdzekļus. Līdz šim mums nebija pieejami policentriskās attīstības līdzekļi, kurus lielās pilsētas - Liepāja, Ventspils un Daugavpils varēja izmantot divus gadus ātrāk, nekā Ogre. Nebija nekādas jēgas izremontēt Brīvības ielu vai Pārogres gatvi un citas ielas pirms diviem gadiem, ja zinājām, ka drīzumā gandrīz visās ielās sāksies ar ūdenssaimniecības sakārtošanu saistītie rakšanas darbi.

- Vai tad “treknajos gados” pašvaldībai naudas nebija vairāk?

- Tad bija cita problēma – ievērojami pieauga izmaksas un ielu remontdarbiem tas nebūt nebija labākais laiks. Naudu apgūt traucēja arī valstī pastāvošā birokrātija. Jo mums jau viss notiek ļoti stingri pēc MK noteikumiem, bieži vien pat stulbiem, bet stingriem. Piemēram, projektējot veloceliņu no Kranciema un Mednieku ielas krustojuma luksofora līdz Suntažu ielai, projektētāji konstatēja, ka bruģis bija dārgs, tādēļ veloceliņu paredzējām no asfalta. Kad projektēšana un iepirkums noslēdzās, bija pagājuši jau divi gadi. 2008.gadā asfalta cenas bija ievērojami pieaugušas, bet bruģa cena palika nemainīga. Projektētāji ierosināja veloceliņu būvēt pēc Eiropas standartiem – pelēkais bruģis paredzēts gājējiem, bet sarkanais – velosipēdistiem. Turklāt bruģi vieglāk noņemt un salabot. Arī Centrālā finanšu līgumu aģentūra mūsu attīstības nodaļai apstiprināja, ka to varam darīt. Vēlāk Iepirkumu birojs norādīja, ka, ja bruģis projektā būtu ielikts uzreiz, varētu būt cits darbu veicēju pretendentu loks. Lai nerastos problēmas ar Eiropas Savienības fondu līdzekļus uzraugošajām institūcijām tā pati Centrālā finanšu līgumu aģentūra lēma ES fondu līdzfinansējumu samazināt par 28 tūkstošiem latu. Pēc tam auditori no Briseles smējās, ka Finanšu ministrija ir pārcentusies un norādīja, ka, nemainot apjomus, asfaltu drīkstēja nomainīt pret bruģi. Ķeksīšu vilkšanas un pārlieku striktās noteikumu ievērošanas noved pie tā, ka Latvija kopumā zaudē finanšu resursus. Ieguvums gan bija lielāks par zaudējumu – šī projekta kopējais finansējums bija 358 tūkstoši latu, no kuriem ES finansēja 213 tūkstošus latu.