Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kad es mūsu laikrakstos vai citos kultūras izdevumos lasu aprakstus par dažādiem kolēģu – citu amatiermākslas kolektīvu koncertbraucieniem vai citām aktivitātēm, bieži pieķeru sevi pie domas, kas ir tas spilgtākais šajos rakstos, kas saista manu interesi un paliek atmiņā, bet kas ir nozīmīgs un būtisks tikai pašiem dalībniekiem? Droši vien, ka līdzīgi domā daudzi, tomēr uzdrošināšos pastāstīt jums, mīļie lasītāji, kā mēs, Ogres Kultūras centra vokālā grupa Anima Solla, esam iesākušas jauno radošo sezonu un ko plānojam šajā pusgadā.

Jāsāk ar to, ka tikko esam atgriezušās no Porto Torres (Sardīnija, Itālija), kur bijām uzaicinātas dalībai XXVIII Starptautiskajā polifonās mūzikas festivālā Voci d'Europe (Eiropas balsis) kā vienīgais kolektīvs no Latvijas. Pirms mums tur bijuši tikai jauniešu koris Balsis Inta Teterovska vadībā un Airas Birziņas vadītais Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris. Festivālam ļoti interesants formāts – katru gadu tiek noteikta festivāla tēma (šogad tā bija – I canti del Proprium missae), un gada laikā tiek organizētas koncertu sesijas. “Mūsu” sesijā (no 7. līdz 11. septembridm) piedalījās Oksfordas koledžas jauniešu koris (Lielbritānija), vīru vokālā grupa VIP no Drēzdenes (Vācija), jauktais koris Choeur des XVI no Bāzeles (Šveice) un itāļu koris Coro Polifonico Turritano. Mēs bijām sagatavojuši 3 programmas – Svētajai Marijai veltītās dziesmas (galvenokārt, latviešu komponistu), Ziemassvētku dziesmu programmu (Riharda Dubras dziesmas ar latviešu dzejnieku tekstiem) un latviešu tautasdziesmu uzvedumu. Koncerti notika vēsturiskajā un monumentālajā San Gavino bazilikā, kura ostas pilsētā Porto Torres uzcelta 11. gadsimtā vietā, kur jau mūsu ēras sākumā ir bijušas sakrālas celtnes – baznīca ar izcilu akustiku un gaišu auru. Dzīvojām Vidusjūras krastā un spriedām, kā lai apraksta to, ko redzam pa logu, nekļūstot banālām un sentimentālām - tirkīzzilā un smaragdzaļā jūra, lielie baltie kuģi, kas lepni ieslīd ostā, baltās buras pie apvāršņa un mazie, veiklie kuterīši piekrastē - nu nekādi nav ietērpjams ikdienišķos, racionālos terminos. Un nakts peldes Vidusjūrā! Un spožā un karstā saule! Un siltais, maigais vējš! Un saldās, nogatavojušās vīģes, kas prasīties prasījās tikt noplūktas! Palikām pie tā – lai jau būtu jūsmīgi, tas galu galā nav nekāds kauns – būt sentimentālam! Un kur tad vēl cilvēki! Sardīnieši ļoti atšķiras no tipiskiem itāļiem - viņiem ir pašiem sava valoda, kurai vēl ir daudz dažādu izlokšņu. Tāpat kā latviešiem, arī Sardīnijā, katram novadam vai ciematam ir savs atšķirīgs tautastērps, bagātas folkloras tradīcijas – gandrīz katrā ciemā ir sava folkloras kopa. Ja drīkst tā salīdzināt, tad Sardīnija Itālijā ir kā Latgale Latvijā - nabadzīgāka, bet sirsnīgāka, atvērtāka, tradīcijām bagātāka.

Jau pēc pirmā koncerta ātri ieguvām “zvaigžņu” statusu un tikām lutinātas uz nebēdu – gan vadātas ar automašīnām uz norišu vietām, gan īpaši vestas ekskursijā uz Algero – vienu no vēsturiskākajām Sardīnijas pilsētām, kura ilgu laiku bijusi piederīga Katalonijai (Spānija) un kurā var dzirdēt kataloņu dialektu vēl šodien, gan īpaši apkalpotas restorānā - oficianti sacentās par to, kurš šoreiz varēs apkalpot mūsu galdiņu un ēdienreizes noslēgumā cienāja mūs ar brīnumgaršīgo vietējo liķieri „Mirto”...

Bet vislielāko komplimentu saņēmām pēc mūsu pirmā koncerta San Gavino bazilikā, kad kāda apmeklētāja, Coro Polifonico Turritano dziedātāja, pēc koncerta, pērkot mūsu līdzatvestos ierakstus, izsaucās: “Tas ir neiespējami! Viņas dzied kā eiliani (aliens - burtiskā tulkojumā – citplanētieši)! Parastam cilvēkam tas nav iespējams!”

Festivāls pēdējos gados paplašinājis savu ģeogrāfiju, iekļaujot arī apkārtējās pilsētas, ciemus un apdzīvotās vietas. Arī mēs izbaudījām neliela kalnu ciematiņa Bono viesmīlību – iedzīvotāju sirsnību, pašvaldības uzmanību, vietājā kora apbrīnu un tradicionālo sardīniešu virtuvi kopīgajās dzīvespriecīgajās vakariņās pēc koncerta. Tās ļoti līdzinās latviešu tradīcijām - labi paēst, visu noskalot ar labu vīnu vai alu un tad sākt “dziesmu karus” – un nevis vienkārši vienbalsīgas galda dziesmas, bet īstas daudzbalsīgas kora dziesmas a cappella! Šajos “karos” mēs ieguvām neizšķirtu pret Bono jaukto kori, jo, par laimi, latviešu tautasdziesmu programmu zinājām no galvas un tikai sardīniešu fiziskais pārspēks mūs piespieda samierināties ar neizšķirtu, jo pulkstenis jau rādīja agru rīta stundu un mums nākamajā dienā bija atkal nopietns koncerts. Grūtāk gāja Oksfordas jauniešiem, jo tie no galvas nemācēja neko, tā, ka bija jāpiekāpjas jau pašā sākumā.

Festivāla noslēgumā ar mums tika ievadītas sarunas par iespējamo dalību festivālā nākamajos gados – izrādās, ka apkārtējo pilsētu un ciemu iedzīvotāji, padzirdējuši par mūsu panākumiem gan Porto Torres, gan Bono, izteikuši vēlēšanos mūs dzirdēt arī savās koncertzālēs. Ko lai saka – patīkami, protams! Un kādēļ gan nebraukt atkal, ja festivāla nosacījumi ir tik vilinoši – pilnībā apmaksāta uzturēšanās, daļēji nosegti ceļa izdevumi, labs koncertu menedžments, brīnišķīga atmosfēra un fantastiski cilvēki!

Meistarklases un koncerti Vācijā
Viens no mūsu iepriekšējās sezonas lielākajiem sasniegumiem bija uzvara starptautiskajā koru konkursā “Heart of Europe” (Eiropas sirds) Gelnhauzenā, Vācijā. To rīkoja Fraigerihtas (Freigericht) vīru kamerkoris “DelicaTon” sadarbībā ar Gelnhauzenas pašvaldību un ievērojamu sponsoru atbalstu. Toreiz uzvarējām gan abās kategorijās, kurās piedalījāmies, gan ieguvām Grand Prix un specbalvas. Šogad konkurss netika rīkots, bet mēs esam uzaicinātas sniegt meistarklases un kopīgu koncertu ar vīru kori DelicaTon (diriģents Matiass Šmits) šā gada 8. oktobrī, kā arī piedalīties dievkalpojumā Fraigerihtas baznīcā 9. oktobrī. Aviobiļetes jau mums atsūtītas, koncerta programma saskaņota, biļetes esot izpārdotas un jaukā Antoni ģimene, pie kuras dzīvojām konkursa laikā, jau mūs gaida.

Koncertā dziedāsim latviešu mūziku – gan Riharda Dubras, gan Ērika Ešenvalda, gan Riharda Zaļupes dziesmas un dažādas latviešu tautasdziesmu apdares. Izaicinājums, kas mūs sagaida, ir kopā ar vīru kori DelicaTon izpildāmie skaņdarbi – F. Bībla un J. Rainbergera dziesmas jauktajam korim, kā arī dažu populāru dziesmu aranžējumi. Izaicinājums tādēļ, ka mēs nebūsim tipisks jauktais koris, jo tā ir liela disproporcija – 6 sieviešu balsis pret 25 vīru balsīm, taču raugāmies ar optimismu un cerību, ka šis eksperiments varētu izdoties un koncerts tiks bagātināts ar jaunu spilgtu krāsu programmas reljefajā audumā. No savas puses kopdziesmai piedāvājām mūsu populāro “Pūt, vējiņi” Imanta Ramiņa apdarē. Kā mums būs gājis, pastāstīsim pēc atgriešanās.

Grāmatas atvēršanas svētki Francijā
Kad brīnumainas nejaušības un apstākļu sakritības rezultātā tikām uzaicinātas 2009. gada Ziemassvētkos sniegt koncertu nelielā Francijas dienvidu pilsētiņā Varecā (Varetz), ko organizēja tur dzīvojošā kultūras biedrības “L'Aura des Arts” prezidente Līzelote Šarliagē (Lieselotte Charliaguet), nevarējām iedomāties, ka mūsu sadarbība izvērtīsies kopīgā Eiropas kultūras projektā, kurā iesaistītas četras valstis – Francija, Vācija, Šveice un Latvija. Ar ES finansējumu un dažādu institūciju, tajā skaitā Francijas Institūta Latvijā un Gētes Institūta Rīgā atbalstu ir tapis unikāls izdevums – grāmata “Trois parfums de femmes” (”Trīs sieviešu smaržas”, jeb tulkojumā no angļu versijas “Women beyond the silence” – Sievietes viņpus klusēšanai). Grāmata ir fotogrāfisku pētījumu rezultāts, kas tapuši laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam, sekojot trīs mākslinieču – franču rakstnieces Koletes, vācu gleznotājas Paulas Modersones-Bekeres un latviešu dzejnieces un dramaturģes Aspazijas atstātajām pēdām. Fotoalbums ir kā iespaidi no ceļojuma, kas mūs aizved uz četrām Eiropas valstīm, vietām, kuras vēl saglabājušas šo trīs 19./20. gadsimtu mijas sieviešu dzīves pieskārienu. 

Grāmatas tapšanas laikā “L'Aura des Arts” rīkoja dažādus ar šo pasākumu saistītus koncertus, kuros liela uzmanība tika pievērsta arī Aspazijas daiļradei. Speciāli šiem koncertiem mēs pasūtījām komponistiem Rihardam Dubram un Renātei Stivriņai dziesmas ar Aspazijas dzeju, kuras pirmatskaņojām Francijā jau pagājušajā gadā.

Grāmatas atvēršana notika Latvijā šā gada 1. jūnijā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros. Nu tā tiks atvērta arī Francijā – Varecā, kur atrodas Koletes vīram piederošā Castel Novel, kurā rakstniece pavadījusi ievērojamu savas dzīves posmu. Šim notikumam par godu Rihardam Dubram ir pasūtīts īpašs skaņdarbs – vokalīze pēc Paulas Modersones – Bekeres gleznas motīviem, kuru mēs pirmatskaņosim 6. novembrī Varecā, Castel Novel kopā ar       R. Dubras dziesmu ciklu ar Aspazijas vārdiem. Pirmatskaņojumā piedalīsies arī pats autors. 

Grāmatas atvēršana Vācijā paredzēta Brēmenē, kurā atrodas Paulas Modersones – Bekeres memoriālais muzejs.

Pateicoties šim projektam, Latvijas kora literatūra ir ievērojami papildināta ar jaunām dziesmām ar Aspazijas vārdiem, un bibliotēkas ir ieguvušas jaunu vizuālu materiālu par Aspazijas daiļrades pētījumiem. Bet mēs, vokālā grupa Anima Solla, esam ieguvuši jaunus draugus – senās mūzikas ansambli Obsidienne, kuri jau viesojās pie mums ar koncertiem pagājušajā oktobrī un jaunus kontaktus ar Žuaņī (Joigny) mūzikas skolu, kura uzaicinājusi mūs par partneriem ES Grundtvig programmā Mācību partnerība.

ES Mūžizglītības programmas Grundtvig
apakšprogrammas Mācību partnerība projekts
Jau piekto gadu darbojoties pašvaldības aģentūrā, esmu sapratusi, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai nodrošinātu amatiermākslas uzturēšanu savā novadā un iespēju robežās atbalstītu kolektīvu darbību. Tomēr, lai veicinātu kolektīva māksliniecisko izaugsmi un attīstību, nepieciešama papildus finansējuma piesaiste. 

Viens no šādiem finansējuma avotiem ir Eiropas Savienība. Kā liecina mana pieredze, līdz šim “tīriem” kultūras projektiem ir bijis visai grūti saņemt ES atbalstu, taču kultūrizglītībai iespējas ir daudz lielākas, tāpēc nenobijāmies no sarežģītās projekta pieteikuma izstrādes, un ar prieku pieņēmām Žuaņī (Joigny) mūzikas skolas (Francija) uzaicinājumu kļūt par partneriem mūžizglītības programmā Grundtvig projektā Nouvelles situations musicales de sensibilisation et de formatio. Projekta mērķis ir veidot muzikālus notikumus un izstrādāt metodes, lai optimizētu pieaugušo apmācības mūžizglītības kontekstā. /Nelielai informācijai un iedrošinājumam citiem amatiermākslas kolektīvu vadītājiem – Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijas definē amatiermākslu kā mūžizglītības sastāvdaļu, un mūžizglītības programma vēl darbosies līdz 2013. gadam./

Mūsu projekta īstenotājs ir Žuaņī (Joigny) mūzikas skola (Francija), bet partneri - Ylä-Savo Music Institute, Iisalmi Adult Institute (Somija), Sdružení Roztoč, Roztoč Association (Čehija) un Pašvaldības aģentūra “Ogres novada Kultūras centrs”, kuru pārstāv vokālā grupa Anima Solla. Projekts ir saņēmis ES atbalstu, Latvijas pusei tie ir 15000 EUR, kas tiek ieskaitīti PA “Ogres novada Kultūras centrs” kontā. Tas paredz, ka ar šī finansējuma palīdzību tiek īstenotas 24 mobilitātes, t.i., finansēti vokālās grupas Anima Solla koncertbraucieni un meistarklases Francijā, Somijā un Čehijā, kā arī darba grupas sanāksmes. Projekta īstenošanas laiks ir no 2011. gada oktobra līdz 2013. gada jūlijam, pirmā darba grupas sanāksme notiks Ogrē visai drīz - no 24. līdz 26. oktobrim. Tajā tiks precizēts mobilitāšu grafiks un saskaņoti darba uzdevumi.

Esam gandarītas, ka varēsim reprezentēt savu pilsētu un tās kultūru ne tikai savā valstī, bet tālu aiz tās robežām.