Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vasara ir tas laiks, kad pošamies garākos vai īsākos ceļos, lai gūtu jaunas atziņas un ieskatus. Ik gadu Ogres latviešu biedrība piedalās Latviešu biedrību savienības izsludinātajos dalīborganizāciju salidojumos, un šogad mūsu ceļš veda uz Jelgavu.

Jelgavas LB ir otrā vecākā latviešu biedrība (pirmā- Rīgas LB) un tā dibināta jau 1880. gadā. Lai gan visu Jelgavas biedrības dibināšanai paredzēto darbu veica tā laika publicists, rakstnieks un tautas atmodas darbinieks Māteru Juris, tomēr viņš nevarēja kļūt par biedrības priekšsēdētāju, jo ieguva naidu vācu muižniecībā, garīdzniecībā un krievu guberņas darbiniekos. Kāpēc? Tāpēc, ka bija ļoti drosmīgs, cītīgs, apdāvināts, jo pašmācības ceļā bija perfekti apguvis vācu valodu (runāja, rakstīja, tulkoja), kļuva par sava laika erudītāko tieslietu speciālistu un latviešu tautas aizstāvi. Bija iekarojis plašas simpātijas sabiedrībā, viņš nepārvāciskojās, bet kļuva par zemniecības un visas latviskās sabiedrības aizstāvi.

Par pirmo Jelgavas LB priekšsēdētāju kļuva Jānis Neimanis. Biedrību vadījuši daudzi aktīvi cilvēki, bet es pieminēšu Jāni Čaksti, kas to darījis divas reizes (1897. oktobris -1901. maijs un 1904. -1906. aprīlis). Viņa ieguldījums biedrības darbā ierakstāms zelta burtiem. Viņš pat piedāvājis savu gruntsgabalu jaunas biedrības ēkas būvniecībai, kā arī ierosinājis samazināt biedru naudas, lai  ļautu biedrības darbā piedalīties mazturīgākai inteliģencei un daudzas citas lietas.

Kā zīmi pateicībā par ieguldījumu un cieņas apliecinājumu Jānim Čakstem, arī mēs nolikām ziedus pie pieminekļa Jelgavas centrā, tā godinot mūsu valsts bijušo prezidentu.

Jelgavas latviešu biedrības nams visus gadus līdz pat 1940. gadam kalpojis kā galvenais kultūras centrs - ap to notikusi visa teātru darbība, koru aktivitātes, priekšā lasījumi, koncerti un citi sarīkojumi. JLB tika likvidēta 1940. gada novembrī un tikai 1989. gadā sanāca kopā biedrības atjaunošanas sapulce. Šī kustība pārņēma daudzus Latvijas rajonus un šobrīd latviešu biedrības atjaunojušas savu darbību vai noorganizējušās no jauna daudzos novados.

Laiks rit, un mainās biedrību darbības formas. Liekas, ka tur, kur pastāv lieli kultūras centri, latviešu biedrības nav vajadzīgas, taču tā nav. Ir cilvēku kategorija, kuriem vajadzīga sevis izpausme mazās devās - viņi nemīl burzmu, grib diskutēt un izteikt savu viedokli, bet it kā nav kam. Tas rosina domāt, ka jāveido grupas, kas šādās diskusijās piedalās. Tā taču ir pašizpausme, kas jāveicina. Cilvēkam jāizpaužas ne vien rīcībā, bet arī domu apmaiņā.

Man kā Ogres latviešu biedrības priekšsēdētājai ir jauns uzstādījums domu apmaiņas formai, kas it kā pazudusi no saskarsmes - iesaistīt biedrības darbā ārpus Ogres dzīvojošos, galvenokārt mazo lauku centru ļaudis, kuriem nav tik liela pieejamība lielformas kultūras pasākumiem. Padomāsim visi kopā, varbūt dzimst kāda jauna ideja?

Runājot par biedrības veicamajiem darbiem, gribu teikt, ka ļoti labi apmeklēti ir neklātienes ceļojumi pa dažādām valstīm, pārrunas par mākslas norisēm un literatūru,  hobiju izstādes ar prezentācijām, tējas pēcpusdienas ar tēju degustāciju, praktiski padomi kulinārijas mākslā un galda servēšanā, monētu kolekciju apskate u.c. priekšmetu kolekcijas.