Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ar šādu devīzi 1.aprīlī Ogres Centrālās bibliotēkas lasītavā atvērta jautra izstāde par jokiem, jokošanos un smiekliem.

Par izstādēm OCB rūpējas Līksma Dzelme, tāpēc arī šodien, 1. aprīļa dienā, viņa parūpējusies, lai lasītavas apmeklētāji varētu pasmaidīt. Īpašā stendā līdzās viens otram skatāmi dažādu avīžu, žurnālu, grāmatu raksti par smiekliem un jokiem, humorīga satura grāmatas, karikatūras, anekdotes, enciklopēdijas par to, kā savu ikdienu padarīt priecīgāku, liekot pasmaidīt sev un citiem.

Ko tad izstādē varam uzzināt? Dažādu populāru cilvēku atziņas. Piemēram, Čarlijs Čaplins: “Katra diena, kurā neesi smējies, ir pazaudēta diena!”. Izstādē arī informatīvi raksti par smiekliem, jokiem un smiešanos.

Evija Hauka rakstā “Smejies vesels!” raksta par smieklu terapiju – īsāko ceļu, kā sakārtot fizisko, garīgo un emocionālo veselību. Izrādās, smiekliem ir veltīta īpaša zinātnes nozare – gelotoloģija, ar kuru nodarbojas Starptautiskā praktiskā un terapeitiskā humora asociācija, kas ir pasaulē lielākais smieklu pētīšanas institūts. Savukārt medicīnā un psiholoģijā, izmantojot komēdijas un anekdotes, smiekli kā dziedinošs spēks zināms jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Amerikā un Eiropā esot pat tāda profesija ārsts – klauns, bet Francijā no 1991. gada darbojoties smejošo dakteru grupa, kuras uzdevums – vairākas reizes nedēļā bērniem un viņu ģimenēm slimnīcās rādīt humoriskas izrādes.

Kad cilvēks smejas, notiek vairāki pozitīvi procesi – uzlabojas iekšējo orgānu funkcijas un plaušās ieplūst vairāk skābekļa, sirds sitas ātrāk, tiek ietekmēta hormonālā sistēma, ķermeni pārņem pozitīvais eistress, samazinās stresa hormona izdalīšanās, organismā veidojas C vitamīns. Turklāt smiekli stiprina imunitāti! Zinātnieki izpētījuši – ja cilvēks smejas 20 minūtes, viņš sadedzina ap 40 kalorijām.

Evija Hauka raksta: “Smiekliem ir vistiešākais sakars ar laimi, tie paver skatu uz dzīves jēgu, un laimīgie labi zina – pozitīvas emocijas vienmēr kutina vēderu, un, ja ikdienas laime ir īslaicīga, tad iespējams izdarīt tā, ka prieks kļūst pastāvīgs stāvoklis. (..) Smiekli – tā ir dvēseles un sirds atslēga uz gaišu dzīvi. Tomēr tā ir atslēga, kas jāsameklē un jāieliek durvīs pašam.”

Kādā citā rakstā jogas pasniedzējs Ričards Voskoboiņikovs atzīst, ka smieklu laikā cilvēks ir dabisks, atvērts pasaulei kā bērns, un tas palīdz būt veselam un laimīgam. “Bērni mēdz iesmieties līdz 300 reizēm dienā, bet pieaugušie – 5 līdz 10 reizes,” atzīst R. Voskoboiņikovs.

Savukārt filozofs Ošo ikvienam iesaka, no rīta pieceļoties, izstaipīties kā kaķim un tad smieties: “Stiepties ar katru ķermeņa stiegriņu. Pēc trim četrām minūtēm ar neatvērtām acīm sāciet smieties. Turpmākās piecas minūtes smejieties! Iesākumā to darīsiet, bet pēc tam mēģinājumu skaņa izsauks īstus smieklus. Pazaudējiet sevi smieklos! Var būt nepieciešamas vairākas dienas, iekams tas notiks, jo mēs esam pavisam atraduši no šīs parādības. Pēc zināma laika smiekli kļūs spontāni un izmainīs jūsu dienas saturu.”

Vēl daudz ko citu par smiekliem un jokiem var izlasīt OCB lasītavā, izstādē “Ja proti smieties, proti dzīvot!”, kas apmeklētājiem būs atvērta līdz pat 16. aprīlim.