Ogres novada domes preses dienests Publicēts: 2010-07-28 09:58:00 / Pašvaldība
Ziņot redakcijai
Aktuālākā tēma pilsētā šobrīd ir ūdenssaimniecības attīstības jeb tā dēvētā Kohēzijas projekta realizēšana. VAS „Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis Edmunds Rullis ir pārliecināts, ka ūdenssaimniecības projekta realizācijas gaitā spilgti parādās līgumu nepilnības, kā arī nepareiza darbu plānošana.
Pilsēta ir vienos rakumos, dažviet darbi jau beigušies, sabojātais ielu segums sakārtots, iedzīvotāji priecīgi par to, ka beigušās arī dažnedažādas grūtības. Taču liela daļa ogrēniešu, kaut arī apzinās projekta nozīmi ūdenssaimniecības un kanalizācijas infrastruktūras sakārtošanā un attiecīgi arī dzīves kvalitātes uzlabošanā, tomēr nebūt nepriecājas. Tas tāpēc, ka jau no pavasara daudzu ielu asfaltbetona segums ir izrobots, bedrēs sabērtas lielas šķembas, kas ne tikai piesārņo ielu, bet ir bīstamas satiksmes dalībniekiem, bīstamas ir arī asās asfaltbetona šķautnes. Iedzīvotāji pauž neizpratni par to, kāpēc darbi notiek tik haotiski, kāpēc tik ilgi netiek likvidēti rakumi un atjaunots ielu segums.
ES Kohēzijas fonda finansēto ūdenssaimniecības projektu Ogrē no pašvaldības puses pārrauga aģentūra „Mālkalne”. Aģentūras tehniskais direktors Alberts Vilcāns skaidro, ka ar firmām, kuras veic projekta darbus, ir ļoti sarežģīti strādāt, sevišķi tas attiecas uz būvniecības firmu AS „BMG&S”, kas strādā Loka ielas rajonā. A.Vilcāns atzīst, ka vienu projekta darbu izpildītāju brigādi pat nācies atlaist.
Visu realizācijas procesu koordinē Vides ministrija, un ir pamatotas bažas par līguma neizpildi noteiktajā termiņā, līdz ar to var sarežģīties visa projekta izpilde. No 25 ielām pašlaik oficiāli nodota ir tikai viena, līdz ar to ministrijā nav izlietots piešķirtais finansējums, jo saskaņā ar projekta finansēšanas nosacījumiem, firmai naudu pārskaita tikai par pabeigtu un nodotu ielu. A.Vilcāns informē, ka līdzīga situācija pērn bija izveidojusies Cēsīs, kur nācās pārtraukt darbus un rīkot jaunu iepirkumu. Runājot par bedrēm un ielu seguma atjaunošanu, p/a „Mālkalne” pārstāvis atzīst, ka ik pirmdienu, kad notiek sanāksmes ar firmām, kuras realizē šo projektu, puse laika tiek veltīta tikai šai tēmai. A.Vilcāns uzskata, ka šobrīd stāvoklis tomēr ir labāks nekā vasaras sākumā.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, kurš no 26. jūlija līdz 9. augustam veic arī arī izpilddirektora pienākumus (Pēteris Špakovskis šobrīd izmanto kārtējā atvaļinājuma daļu), tomēr neuzskata, ka būtu vērojama jelkādas pozitīvas pārmaiņas, un norāda, ka šāds stāvoklis ar Kohēzijas projekta darbu izpildi lielā mērā ir izveidojies tāpēc, ka firmām netika izvirzīti strikti un konkrēti noteikumi, ka atbildīgie dienesti un speciālisti nav bijuši pietiekami prasīgi. „Nav normāli, ka mēnešiem ilgi daudzas ielas pilsētā satiksmei ir bīstamas, sevišķi ielas ar intensīvu autotransporta kustību, piemēram Brīvības ielas posms pie Loka ielas, Dārza iela, arī Turkalnes iela. Rīcībai ir jābūt daudz operatīvākai, atjaunojot ielu segumus. Vasara pagājusi, bet uzlabojumu nav,” atzīst E.Helmanis.
Priekšsēdētāja vietnieks informē, ka iedzīvotāji sūdzas ne tikai par projekta darbu organizēšanas un izpildes kvalitāti, bet arī par firmas strādnieku rupjībām, lamāšanos necenzētiem vārdiem. „Uzskatu, ka ar iedzīvotājiem jārunā tikai firmas oficiālajam pārstāvim, tad arī neradīsies nevajadzīgas domstarpības,” uzskata E.Helmanis.
VAS „Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis E. Rullis norāda, ka projekta realizācijas gaitā atklajas līgumu nepilnības, arī darbu secība nav pareizi izplānota. Darbu izpildes laiks noteikts ļoti vispārīgs, nekonkrēts, turklāt nevis kādam noteiktam ielas posmam, bet gan visai ielai vai pat veselam pilsētas rajonam. To, ka var savādāk un konkrētāk strādāt un izpildīt darbus, E.Rullis min Kalna prospekta remontu pagājušās nedēļas nogalē – brīvdienās, līdz ar to arī transporta kustība tika slēgta uz pavisam neilgu laiku. E.Rullis skaidro, ka firmas ir atbildīgas par nepabeigtajiem objektiem, ka jārīkojas operatīvi, pēc rakšanas darbiem atjaunojot ielas segumu. „Jāstrādā operatīvi, jo tas taču ir ceļš, ne pļava,” – tā vēlamo rīcību raksturo E.Rullis, gan atzīstot, ka vājo līguma nosacījumu dēļ šobrīd „vilciens ir aizgājis” un izveidojušos situāciju ir grūti vērst par labu, taču ar darbu izpildītājiem ir jārunā un jāmēģina vienoties, ir jāprasa arī rakšanas vietu norobežošana un satiksmes shēmas izvietošana atbilstoši prasībām.
Iepriekšējā publikācija par šo tēmu. |