Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien plkst.12:00 Latvijas tautas deju kolektīvi vienojās kopīgā dejā, lai izdejotu to cauri pašai Vecrīgas sirdij un mēģinātu uzstādīt jaunu Ginesa rekordu kategorijā "garākā deja". Tā bija viena no cēlākajām un spilgtākajām latviešu dejām, kas izturējusi laika pārbaudi - "Gatves deja"- tās senākajā pierakstītajā horeogrāfijā.
Līdzšinējais rekords ticis sasniegts 2007.gada 25.septembrī Honkongā. Tajā piedalījās 1048 dalībnieki.
Jauna rekorda uzstādīšanai pieteikušies 2172 dejotāji no 99 deju kolektīviem, taču tika ieskaitīti tikai tie, kas reģistrēsies rekorda uzstādīšanas dienā.
Jauna pasaules rekorda uzstādīšana plānota kā tautas deju kolektīvu apsveikums Latvijas valsts neatkarības 90 gadadienā.
Mēģinājumā uzstādīt jaunu Ginesa rekordu piedalījās deju kolektīvi no visas Latvijas. Ogres rajonu pārstāvēja novada Kultūras centra jauniešu deju kolektīvs "Ogre", jauniešu deju kolektīvs "Spāre", Ogres ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs "Dzīpari",  vidējās paaudzes deju kolektīvs "Raksti", Ķeguma Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs "Kadiķis", Ogres Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs "Aija", Ikšķiles pilsētas vidējās paaudzes deju kolektīvs "Pavards" un Ikšķiles vidusskolas jauniešu deju kolektīvs.
Pasākuma neatkarīgo novērotāju vidū - promenentas personas:
1. Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis
3. Dzejnieks Jānis Peters
4. Saeimas deputāts un dramaturgs Pauls Putniņš
5. Dziedātāja Ance Krauze
6. Pavārs Lauris Aleksejevs
Neatkarīgie novērotāji pasākuma norises dienā izvērtēja dalībnieku reģistrēšanās procesu, dalībnieku daudzumu, dejas ilgumu (dejai jābūt vismaz 5min garai), sinhronitāti un citus parametrus, pēc tam to brīvā tekstā aprakstot un apliecinot ar savu parakstu.
"Tautas deja ir viens no mūsu identitātes stiprajiem rakstiem. Mēs varam ar to pamatoti lepoties, un šī akcija apliecina, ka stiprie raksti, kas ieausti dejas solī, ir pastāvējuši gadsimtiem un turpināsies tik ilgi, cik vien paši šos rakstus kopsim un nodosim tālāk nākamajām paaudzēm," atzīst Vaira Vīķe-Freiberga.