Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Roberts Ozols, Ķeguma novada domes priekšsēdētājs
  Publicēts: 2011-09-10  07:53:00 / Viedokļi
 
 Ziņot redakcijai  

Katrai lietai ir labās un sliktās puses. Arī rīkojumam Nr.2. Sāksim ar sliktajām, šoreiz no  pašvaldības vadītāja viedokļa.

Vispirms - pašvaldībai ir ļoti grūti plānot nākamā gada budžetu un darbus, ja nav kaut aptuveni zināms, kādas politiskās idejas būs nākamajā valdībā, kuri no šābrīža deputātu kandidātu dāsnajiem solījumiem tiks pildīti un uz kā rēķina. Šodien teikt, ka mēs nākamgad remontēsim, piemēram, skolu vai kādu ielu, būtu ļoti neapdomīgi, jo valsts budžeta konsolidācija var izrādīties krietni sāpīgāka, nekā plānots.

Turklāt, ja iepriekš konsolidācija lielā mērā notika uz nodokļu un dažādu citu valsts ieņēmumu  palielināšanas rēķina, tad šoreiz jebkura valdība būs spiesta konsolidēt, samazinot izdevumus. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jārēķinās, ka izdevumu samazināšana varētu skart arī pašvaldības, turklāt ne vien tiešā, iepriekš plānotā veidā, bet arī kā plānoto ienākumu neizpilde. Tas tādēļ, ka pašvaldību ieņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no daudz peltajiem valsts pārvaldes birokrātiem; pie esošā ēnu ekonomikas īpatsvara pašvaldības galveno ieņēmumu avotu – iedzīvotāju ienākuma nodokli – pilnā apmērā maksā gandrīz vienīgi valsts un pašvaldību iestādes. Ja tajās notiek jaunas “samazināšanas”, tad tas neizbēgami atsauksies arī uz pašvaldības budžetu un, tātad, arī funkciju izpildi – bērnudārziem, skolām, ceļiem, komunālajiem pakalpojumiem, sporta un kultūras dzīvi un citām sfērām, kas tieši un nepastarpināti skar iedzīvotājus.

Savukārt, iespējams, pozitīvi ir tas, ka referendums par Saeimas atlaišanu faktiski ir tuvinājis Latvijas politisko sistēmu prezidentālai. Tas, ka Saeimu atlaida ar 94%, nevis 60% vai 51% vēlētāju atbalstu, norāda, ka arī tuvākajā nākotnē, pat mainoties apstākļiem, rīkojums Nr.3 ar ļoti augstu varbūtību gūtu pietiekamu tautas atbalstu. Saeimai ir tik negatīvs politiskais tēls, ka ļoti liela vēlētāju daļa ir gatava to atlaist īpaši nepētot un neiedziļinoties. Prezidenta aicinājums atlaist Saeimu jebkurā laikā atradīs dzirdīgas ausis un viņam nav jābaidās zaudēt savu amatu. Savukārt tautas kalpu nepaklausība prezidentam ļoti ātri un vienkārši var novest pie viņu atbrīvošanas no darba.

Vai šī situācija vērtējama kā pozitīva – tas lielā mērā atkarīgs nevis vairs no deputātiem vai valsts iekārtas struktūras, bet no prezidenta kā personības. Atliek tikai cerēt, ka situācija valstī uzlabosies. Iespējams, tiks apārstētas dažas Latvijas politiskās struktūras slimības - ka centrālā izpildvara ir politiski saskaldīta, nodarbināta pati ar sevi un nekonsekventa, jo valdības mainās pārāk bieži un nespēj kvalitatīvi risināt ne starpnozaru, ne ilgtermiņa problēmas. Ja 4 gadus toni noteiks prezidents, tad varam cerēt, ka vara kļūs vairāk centralizēta, konsekventa un prognozējama ilgākā termiņā. Vismaz prezidenta līdzšinējā darbība dod tādas cerības.

Kādēļ Saeimas tēls ir tik negatīvs? Diemžēl, pēc Latvijas politiskās uzbūves un darbības principa tas īpaši pozitīvs nemaz nevar būt. Saeimas nepopularitātes rašanās mehānisms ir skaidrs un ļoti vienkāršs. Kad vēlētājs vēlēšanās nobalso par kādu partiju, viņš cer, ka tā iegūs ietekmi un pildīs solījumus, ar kuriem tā šo vēlētāju piesaistījusi. Likumsakarīgi – ja pēc koalīcijas izveidošanās attiecīgā vēlētāja partija ir palikusi ārpusē, tad, protams, viņš ir neapmierināts. Un, ja ārpus koalīcijas paliek gandrīz puse deputātu, tad mēs tūdaļ iegūstam gandrīz pusi neapmierinātu vēlētāju. Savukārt, tās partijas, kas izveidojušas koalīciju, sadarbības vārdā ir spiestas iet uz dažādiem kompromisiem, katra atsakoties no kādas daļas saviem vēlētājiem doto cerību. Attiecīgi pieaug neapmierināto vēlētāju skaits. Tātad – ar lielu varbūtību, pat neveicot kādas sevišķi negatīvas darbības, drīz pēc vēlēšanām iegūstam krietni vairāk nekā pusi neapmierinātu vēlētāju. Uz šāda fona jebkurš nepopulārs lēmums situāciju var padarīt gluži vai kritisku. Un prezidents var nešaubīties par rīkojuma Nr.x sekām.

Protams, Saeimas negatīvo tēlu, apzināti vai neapzināti, pastiprina arī masu mediji. Vispirms jau tādēļ, ka publika labprātāk pērk sliktās, nekā labās ziņas. Tā nav mediju vaina, drīzāk sabiedrības īpatnība. Tādēļ Saeimas darba atspoguļojums nekad nav īpaši pozitīvs. Savukārt, ja lieta atkal nonāks līdz referendumam, tad mediji būs ieinteresēti tā pozitīvā iznākumā – lai būtu jaunas vēlēšanas, jauni reklāmu un skandālu kari, kuru rezultātā mediji var cerēt uz papildu ienākumiem.

Jā, protams, arī Saeimai teorētiski ir iespēja atlaist prezidentu. Juridiski interesants jautājums ir - kas notiek, ja Saeima un prezidents viens otru atlaiž vienlaicīgi? Tomēr jārēķinās, ka ideja par prezidenta atlaišanu nedzims vienā naktī, līdz tai Saeima var nonākt kādu domstarpību gadījumā, situācijai pamazām nobriestot, un tad vēl jāievēro Kartības rullis. Savukārt prezidents sava rīkojuma Nr.3 sagatavi jau šodien var uzrakstīt un ielikt rakstāmgaldā. Lai ir pa rokai, ja nu pēkšņi viņam rodas aizdomas, ka Saeima kaut ko perina.

Redzams, ka esošajā situācijā prezidenta reālā vara Latvijā šobrīd pārsniedz Satversmē noteikto. Līdz ar to viņam būs liela ietekme ne tikai uz likumdevējiem, bet pastarpināti arī uz izpildvaru. Bet šī ietekme nav formāla un prezidents vienlaikus iegūst iespēju uzņemties atbildību tikai par „ērtām” lietām, tādējādi nodrošinot sev vēlamo publisko tēlu. Un ja nākamajās prezidenta vēlēšanās godīguma vārdā būs atklāta balsošana? Kļūst aktuāls jautājums – vai šādos apstākļos Latvija ir drīzāk parlamentāra vai prezidentāla republika?




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

Ha 
2011-09-15  12:30:40
Ozols-ha,ha,ha...!!!

WTF 
2011-09-13  09:33:57
tatad LV kontrole pensionars Berzins!

Juriste 
2011-09-13  09:19:00
Latvijas anarhijai jāpieliek punkts. Ja būs stingra kontrole, būs kārtība! Es par ZZS, plusiņš Guntim Vilnītim!

Elīna 
2011-09-13  01:02:08
Es arī par vienotu sarakstu no visām partijām,tā ir super ideja. Lai tauta izvēlās...

interesanti,jā gan 
2011-09-11  14:09:34
Par vienotu sarakstu no visām partijām

ZZS 
2011-09-11  11:17:48
Balsojiet par sarakstu N-11 ,vienpadsmitās saimas vēlēšanās!

:) 
2011-09-10  17:06:09
unko liekam sarakstā Nr1? :)

L.P. 
2011-09-10  14:56:28
Priekšlikums.Balsotājiem un likumdevējiem.Katra partija, kā līdz šim reklamē pirms vēlēšanām savas programmas , bet uz vēlēšanām balsošanas saraksts tiek apvienots.Es kā vēlētāja, balsojot ņemu priekšā garo sarakstu un atzīmēju + par tiem,ko vēlos redzēt Saimā, bet es balsoju par personālijām no dažādiem sarakstiem.Esmu izvēlējusies, manuprāt atbilstošākos no visiem sarakstiem. Varbūt man līdzīgi nobalso par savu arī citi un galu rezultātā, neskatoties uz partiju piederību,būsim izvirzījuši, vai atbīdījuši tos, kam tur jābūt vai nav jābūt.Pēc tam jau partijas var darboties tālāk savā sulā, bet arī viņiem nāktos mainīties, redzot, ko tauta patiešām vēlas .

777 
2011-09-10  14:48:23
Komentētājam" 1939"-ulmaņalaikos valsts bija uz uzplauksmes ceļa-ar ko beidzās- ar aneksiju, citas valsts varas pārņemšanu un tur nebūt nav Ulmaņa vaina.

1939 
2011-09-10  09:00:56
atkal esam atkarīgi no viena cilvēka kā ulmaņlaikos... un ar ko tas beidzās

> Ha 
2011-09-10  08:36:40
man liekas ka pūt tu vai arī pasaki kam tieši no teiktā tu nepiekrīti

Ha 
2011-09-10  08:35:21
ZZS priekšvēlēšanu aģitācija! Pūš pīlītes!

ev 
2011-09-10  08:21:58
sakarīgs viedoklis

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31    





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības