Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres novada domes preses dienests
  Publicēts: 2011-07-29  11:53:00 / Sports
 
 Ziņot redakcijai  

Sestdien, 30.jūlijā, pulksten 11 stadionā notiks kausa izcīņas turnīrs futbolā veterāniem, kas veltīts 40. gadadienai, kopš Ogres komanda izcīnīja tiesības spēlēt Augstākajā līgā. Atskatu uz vēsturiskajiem notikumiem, kas ieņem būtisku lomu Ogres futbola attīstībā, sagatavojis ilggadējais treneris Valentīns Lampickis.

Pagājuši 40 gadi, kopš futbola komanda, kuras nosaukums toreiz bija "Vārpa", ierakstīja vēsturē Ogres vārdu, izcīnot tiesības spēlēt republikas Augstākajā līgā.
 
Starp tiem, kuriem bija vislielākie nopelni šī panākuma sasniegšanā, pirmkārt jāmin treneri P.Rubīnu (sen.), kā arī futbolistus I.Zaharovu, V.Braunu, J.Bajevu, V.Rezničenko, V.Ļebedevu, A.Kirejevu, J.Mihailovu. S.Fjodorovu, J.Miklāvu, V.Lampicki, V.Iesalnieku, E.Eisaku, V.Fiļipovu, I.Plikšķi.
 
1971.gadā komandu atbalstīt sāka Ogres Trikotāžas kombināts, tāpēc nosaukums no "Vārpas" tika nomainīts uz "Adītāju", pats par sevi saprotams, ka vajadzēja arī pastiprināt sastāvu ar pieredzējušākiem spēlētājiem. Komandai pievienojās republikas līmeņa spēlētāji A.Rožkovs, V.Pitrovskis, S.Kiričenko, V.Kasenkovs, S.Flemengs, G.Bondirevs, A.Valatko, N.Kondratjevs, G.Kļaviņš, S.Barmaševs un V.Matvijevskis.
 
Gatavojoties savai pirmajai sezonai augstākajā līgā, "Adītājs" aizvadīja treniņnometni, kas notika Ukrainā, Vinogradovas pilsētā (Aizkarpatu apgabalā). Tur bija lieliski laika apstākļi un ļoti labi futbola laukumi. Debijas sezonā republikas čempionātā komanda ieņēma 8. vietu.
 
Otro sezonu aizvadījām sliktāk – ogrēnieši ierindojās tikai 10. vietā. Sezonas izskaņā treneris P.Rubīns par sportiskā režīma neievērošanu diskvalificēja septiņus pamatsastāva spēlētājus. Neesmu pārliecināts, vai viņš neizdarīja ar nodomu, jo bija saņēmis priekšlikumu kļūt par meistarkomandas "Daugava" priekšnieku.
 
Pēc Rubīna aiziešanas vadīt Ogres komandu tika piedāvāts man. Pieņemot šo lēmumu, man daudz ko nācās pārdomāt, jo komandā es nebiju pats vecākais (spēlēju tajā tikai trešo gadu), pie tam man nebija tāda līmeņa trenera pieredzes. Vēl viens ne mazāk svarīgs apstāklis – man bija jāizšķiras kļūt par spēlējošo treneri, ja iepriekš biju tikai kapteinis. Tomēr komanda apsolīja mani nepievilt.
 
Pēc amata pieņemšanas ziņoju kombināta vadībai par situāciju komandā, informējot, ka ar tādu sastāvu, kāds tas bija tobrīd, mums ļoti sarežģīti būs nosargāt savu vietu Augstākajā līgā. Atrast spēlētājus, kuri pilnvērtīgi varētu iekļauties komandā, tobrīd praktiski nebija iespējams, tomēr neatteicāmies no spēlēšanas Augstākajā līgā, lai gan togad palikām pēdējā vietā un atgriezāmies 1. līgā.
 
Tobrīd sapratām, ka komandai nepieciešamas "jaunas asinis", pie tam uzsvaru likt izvēlējāmies uz vietējo jaunatni, iesaistot sastāvā tādus jaunos futbolistus, kā V.Marijevu, A.Kaminski, G.Solovjovu, A.Čigricki, V.Vasiļjevu, J.Fjodorovu, J.Pļavinski, O.Ivanovu, A.Vasiļjevu, L.Vasiļjevu, I.Šemeli, I.Petrovu, V.Paškoviču, J.Perminovu, V.Viničenko, P.Bišarovu, A.Dubrovski, I.Valneru, I.Kolomeicevu, J.Lipičevu, B.Kuzminu, I.Overčuku, V.Overčuku, J.Markeviču, L.Karpovu, M.Ševeļovu, J.Cīruli, V.Sivaku, P.Rubīnu (jun.) un V.Lukjanovu. Ņemot vērā to, ka puišu bija ļoti daudz, viņu sagatavošana visu gadu notika ārā – jebkuros laika apstākļos, jo sporta zāles nebija.
 
Notika ziemas un pavasara turnīri, kuros piedalījās Augstākās līgas komandas. Šajos turnīros mūsu jaunie futbolisti ieguva spēļu pieredzi. Atlasot labākos no viņiem, tika komplektēta 1. līgas komanda, bet mūsu otrā komanda piedalījās "Vārpas" turnīrā. Vecums netika ņemts vērā – mēs uzticējāmies gados jaunajiem puišiem. Piemēram, A.Dubrovskis un I.Kolomeicevs jau 15 gadu vecumā bija iekļauti 1. līgas komandas sastāvā. Otra komanda mums bija nepieciešama, lai saglabātu savu audzēkņu skaitu. Futbolistu sagatavošanā palīdzēja L.Bobins, kurš nodarbojās ar bērnu un jauniešu komandām.
 
Mūsu 1. līgas komanda ieguva pieredzi un izcīnīja augstākās vietas. 1975.gadā "Adītājs" ierindojās 3.vietā, izcīnīja žurnāla "Lauku Dzīve" kausu un ieguva tiesības piedalīties Vissavienības mēroga turnīrā - kausa "Zelta vārpa" izcīņā. Arī nākamajos gados ogrēnieši ne reizi vien izcīnīja kausus "Lauku Dzīves" un "Sporta" rīkotajos turnīros, bet, ņemot vērā, cik reižu piedalījās prestižajā "Zelta vārpas" kausa izcīņas turnīrā, šajā jomā kļuva par līderiem starp Latvijas komandām.
 
Saņēmām kārtējo papildinājumu no L.Bobina audzēkņu grupām – mūsu komandai pievienojās AVolfsons, R.Lampickis, V.Teļicenas, V.Kulačonoks, V.Rjabiņins un V.Viktorovs. No 1975. līdz 1993.gadam futbola komanda "Adītājs" spēlēja ne tikai republikas mēroga turnīros, bet arī "Tautu draudzības" kausa izcīņā, kas notika Krimas apgabalā, Sudakas pilsētā.
 
To gadu laikā, kopš es strādāju ar komandu jeb, precīzāk izsakoties, ar Ogres rajona futbola saimniecību, sākot ar komandas materiālo nodrošināšanu un beidzot ar trenera darbu, atbildīgajām amatpersonām es vienmēr esmu teicis: "Ja nepalīdzat mums, tad vismaz netraucējiet." Ja kāds būtu pajautājis, vai šī nasta bija smaga, es atbildētu, ka, ja darbs patīk un kaut kas izdodas, tad tas jau ir labi. Protams, jāņem vērā, ka savos darba gados ar komandu (no 1972. līdz 1993.gadam) man nebija iespējas atvaļinājuma laikā vasarā atpūsties kopā ar savu ģimeni, vairāk uzmanības veltīt sev tuvajiem.
 
Labi, ja ir savstarpēja saprašanās ar komandu un vadību, lai gan jāsaka, ka manas trenera karjeras laikā visādi ir bijis. Ja komanda uzvar, tad tā ir komandas uzvara, ja zaudē, tad tas ir trenera zaudējums. Tomēr gribu pateikt galveno: ja savā darbā gribi ko panākt, bet īpaši, ja sportā, pat neskatoties uz to, ka Dievs tev ir devis talantu, bez smagas piepūles paveikt ko lielu nav iespējams. Ir Jāatsakās no daudziem kārdinājumiem. Daudzi to saprata tikai pēc kāda laika, bet futbola dzīve nav pārāk gara... Visi mani audzēkņi atceras manu teicienu: "Lai cik daudz tu neskatītos televizoru un cik nelasītu avīzes, fiziski spēcīgāks no tā nekļūsi."
 
To gadu laikā, kuros es strādāju ar Ogres "Adītāju", mūsu komanda spēlēja republikas Augstākajā līgā vai 1. līgā, bet zemāk nenolaidās. 1993.gads man bija pēdējais, kurā trenēju Ogres komandu, jo tajā gadā mani strādāt par treneri uzaicināja Ukrainas Augstākās līgas komanda "Zaporožjes Metalurgs".
 
Gribās ticēt, ka atkal pienāks laiks, kad Ogres futbola komanda atkal rādīs mums labu un saturīgu spēli. Kad nebūs tā, ka futbolā iesaistītie cilvēki "rauj deķīti" katrs uz savu pusi.
Es gribētu pateikties bijušā Ogres Trikotāžas kombināta vadībai, bijušā Ogres rajona vadībai, kā arī puišiem, kuri ar savu spēli laukumā Ogres futbolam nodrošināja labu slavu. Manu pārdomu nobeigumā gribu atcerēties un pieminēt tos futbolistus, kuru vairs nav starp mums: R.Iesalnieku, B.Ļeonoviču, P.Rubīnu (sen.), V.Kosenkovu, E.Eisaku, I.Šemeli, J.Pļavinski. A.Vasiļjevu, L.Vasiļjevu, A.Volfsonu, I.Petrovu, A.Ļeonoviču un V.Viktorovu.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības