Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

no avotiem angļu valodā tulkojis Viesturs Roziņš
  Publicēts: 2008-12-24  11:59:00 / Kultūra
 
 Ziņot redakcijai  

Ziemassvētkus svin gandrīz visās pasaules zemēs. Piedāvājam iepazīties ar dažādu valstu Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām.

Ekvadorā – Ziemassvētku dienas galvenā sastāvdaļa ir krāsains indiāņu gājiens. Viņi saģērbjas savās labākajās drēbēs un gaiši sapostajās lamās jāj no savām dzīvesvietām kalnos uz rančo pie darba devējiem. Viņi gādā dāvanas – augļus, pašdarinājumus, lai atveidotu Bībeles notikumus Senajā Betlēmē, kur Austrumu gudrie nesa dāvanas Jēzum Kristum, kurš gulēja silītē. Arī bērni nes dāvanas un saka lūgšanas, lai izlūgtos svētību ģimenei un dzīvniekiem. Pēc tam seko svētki ar daudz dziesmām un dejām zem klajas debess. Saimnieki izdala dāvanas saviem strādniekiem un viņu ģimenēm. Lielais mielasts sastāv no jēra gaļas cepeša, ceptiem kartupeļiem un saldu rupjmaizi. Svētki parasti notiek līdz pat rīta gaismai.

Ķīnā – Kristieši Ķīnā mājas dekorē ar skaistiem papīra vējlukturiem un Ziemassvētku kokus, kurus viņi sauc par „Gaismas kokiem”, ar papīra puķēm, strēmelēm un lukturiem. Ķīniešu bērni izkarina zeķes un gaida Ziemassvētku vecīti, kuru viņi dēvē par „Dun Che Lao Ren”. Tā kā mūsdienās Ķīnā vairākums tomēr nav kristieši, tad lielāki svētki viņiem ir „Ķīniešu Jaunis gads”.

Gvatemalā – Deviņas dienas pirms Ziemassvētkiem sākās dažādi svētkiem veltīti gājieni. Bungu rīboņas un uguņošanas pavadībā Jāzepa un Marijas figūriņas tiek nestas pie mājām, kur koraļļu dziedoņi lūdz patvērumu Svētajai ģimenei. Pēc rituāla jautājumiem un atbildēm, tiek atvērtas durvis un Marijas un Jāzepa figūriņas novietotas pie simboliskas silītes, kur tie paliek līdz nākamajai naktij, kad atkal iet un meklē patvērumu. Ikviens, kurš pavada figūriņas to meklējumos piedalās ballītē, kur var mieloties ar punšu un kukurūzas biezeni ar gaļu un sarkanajiem pipariem un dejo līdz mērķis izpildīts. Ziemassvētku vakarā figūriņas tiek nodotas tām deviņām mājām, kuras uzņēma „Svēto ģimeni”. Tas ir signāls, lai sāktos lielā ballīte visā pilsētā. Gvatemalā Ziemassvētkos dāvanas saņem tikai bērni, kuriem tās atnes Kristus.

Čīlē – Čīlē dāvanu nesēju sauc par „Viejo Pascuero”. Viņš ļoti līdzinās īstajam Santa Klausam, taču viņš atšķiras ar to, ka lien nevis pa skursteni, bet pa logu. Kā visā Latīņamerikā, arī Čīlē Jēzus silītes skatuve ir galvenā svinību vieta. Svētkos ietilpst „Gaiļa mesa”, Ziemassvētku vakariņas ar cāļa zupu un Ziemassvētku maizi.

Kosta Riko – Gaišas tropu puķes ir galvenais Ziemassvētku dekors. Šajā laikā tiek organizētas speciālas ekskursijas uz džungļiem, kur zied savvaļas orhidejas. Ciprešu lapu gredzeni un sarkanās kafijas pupiņas ir ļoti populāras gan dekoros, gan ēdienos. Vakariņas pēc Pusnakts mesas sastāv no dažādiem vietējiem ēdieniem. Bērni, ejot gulēt atstāj savas kurpes, lai Jēzus Bērns tās piepildītu ar dāvanām.

Irānā – Ziemassvētki Irānā ir zināmi kā „Mazais mielasts”. 25 dienas pirms Ziemassvētkiem tiek ievērots gavēnis, kurā nelieto gaļu, olas un piena produktus. Tas ir miera un meditācijas laiks, laiks, kurā tiek apmeklēta baznīca un veikta labdarība. Kad gavēnis ir galā, tiek klāts Ziemassvētku pusdienu galds, kurā ir ēdienu pārpilnība. Irāņu bērni nekad nav dzirdējuši par Santa Klausu, tādēļ dāvanu saņemšana neietilpst tradīcijās, taču viņi saņem jaunas drēbes, kuras tiek nēsātas visu Ziemassvētku nedēļu.

Irākā – Ziemassvētku vakarā kristiešu ģimenes sanāk kopā un viens no bērniem lasa Bībeles stāstu par Jēzus dzimšanu, kamēr pārējie ģimenes locekļi tur gaiši iedegtas sveces. Pēc lasīšanas tiek aizdedzināti ērkšķu krūmāji, kuru laikā visi dzied. Ja dzeloņaugs sadeg līdz pelniem, nākamajā gadā gaidāma veiksme. Ja liesma nodziest, katrs atnācējs lec uz pelniem trīs reizes un ievēlās kādu vēlēšanos. Ziemassvētku dienā otrs ugunskurs tiek kurināts kapsētā. Jēzus Kristus figūriņa tiek laista apkārt pa apli, katrs cilvēks pieskaras nākamajam, tā simbolizējot „miera pieskārienu”.

Jamaikā – Jamaikieši Ziemassvētku svinības atklāja 18.gs beigās – 19.gs sākumā ar gājieniem, klejojošiem dziedoņiem un uzvedumiem. Mūsdienās svinības ir regulāras un visiem izpildītājiem un māksliniekiem jābūt licenzētiem. Jamaikiešiem Ziemassvētku festivālā ļoti nozīmīgi ir tērpi. Viskrāsainākā figūra šajā parādē ir dejotājs „John Canoe”. Viņš valkā masku, spārnus un militāru formu. Uz viņa galvas ir no papes kastes izveidota peldoša māja ar karavīriem. Ļoti bieži šādu formu izvēlas vairāki dejotāji.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31    





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības