Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2011-03-14  19:21:00 / Pašvaldība
 
 Ziņot redakcijai  

“Ja mēs kādu projektu varētu apstiprināt vai noraidīt, pamatojoties tikai uz sabiedriskās apriešanas rezultātiem, tad noteikti nepieļautu cūku nobarošanas kompleksa būvniecību Lauberē,” reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem, skaidro Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

“Tad deputātu dzīve būtu vienkārša – atliktu tikai lemt tā, kā vēlas iedzīvotāji. Diemžēl, likumdošana ne vienmēr dod šādu iespēju,” uzsver domes priekšsēdētājs. Pašvaldībai jārēķinās ar spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem, līdz ar to Ogres novada domes loma cūku nobarošanas kompleksa būvniecības pieļaušanā Lauberē ir krietni pārspīlēta, uzskata E.Bartkevičs un skaidro, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, publiskajai apspriešanai nepiemīt juridisks spēks vai spēja ietekmēt rezultātu. Ja vienīgais arguments, lai kādu projektu noraidītu ir publiskajā apspriešanā pausti iedzīvotāju viedokļi, tad projekta virzītājs var pašvaldības lēmumu pārsūdzēt un piedzīt zaudējumus, kas tad būtu jāmaksā no pašvaldības budžeta, tātad - nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Vērtējot aizvadītajā piektdienā publicēto Ekonomikas ministrijas vēstuli, E.Bartkevičs norāda, ka ministrija pati nav apturējusi cūku kompleksa būvniecību, bet tās apturēšanu ar nosacījumu uzdevusi pašvaldības būvinspektoram, iespējams, tāpēc, ka nevēlas uzņemties atbildību par iespējamajiem zaudējumiem, kas varētu tikt radīti projekta īstenotājiem. Šobrīd būvniecība ir apturēta tikai uz laiku, līdz tiks izvērtētas iedzīvotāju sūdzības. Ja izrādīsies, ka iedzīvotāju iebildumiem nav juridiska pamata, būvniecība, visticamāk atsāksies un projekts tiks īstenots, uzskata E.Bartkevičs.

E.Bartkevičs arī norāda uz Valsts Kancelejas 2011.gada 6.janvāra ziņojumu, kurā izskan aicinājums palielināt pašvaldību atbildību gadījumos, kad dažādu iemeslu dēļ tiek kavēta investīciju projektu īstenošana. Ziņojumā secināts, ka vairāki investīciju projekti pašvaldībās apturēti, neskatoties uz to, ka investori saņēmuši pozitīvu lēmumu gan sabiedriskajā apspriešanā, gan arī ietekmes uz vidi novērtējumā. Kā piemērs minēts „Isover” minerālvates ražotnes būvniecības aizliegumu Ogrē. “Līdz ar to negatīvi tiek iespaidota investīciju plūsma un jaunu darba vietu radīšana. Tāpēc [Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas] padome aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību pārvērtēt būvniecības un plānošanas procesa regulāciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis uzsvēra, ka pašvaldībām vajag saglabāt tiesības pieņemt gala lēmumu, taču būtu pārskatāma pašvaldību atbildība un argumentācija projektu apturēšanas gadījumos. Padome bija vienisprātis, ka jāmeklē arī papildus stimuli normatīvo aktu sistēmā, lai motivētu pašvaldības investīciju piesaistē un ražotņu attīstībā. Vienlaikus Latvijas Pašvaldību savienība rosināja pārvērtēt arī sabiedrisko apspriešanu procesu, kur nereti visas pašvaldības vārdā viedokli izsaka tikai ap 1-3% iedzīvotāji. Jautājuma progresa ziņojums tiks skatīts aiznākamajā Padomes sēdē,” teikts Valsts kancelejas ziņojumā.

Ogres pašvaldības juridiskais dienests sola jau rīt nākt klajā ar detalizētu un izsmeļošu skaidrojumu pašvaldības rīcībai un lēmumiem cūku nobarošanas kompleksa sakarā.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1.  2.  3.  4.  5.  6.  7.  8.  9.  10. 

Īīstais Jens no Briseles 
2011-04-02  15:41:22
Šeit kāds ir iekopējis komentāros gabalus no gadu veca mana raksta dienā.lv un citur Internetā. Es tos komentārus pats tur neesmu licis. Bartkevičs ir mans draugs un es pilnībā paļaujos uz viņa vērtējumu par novada attīstības jautājumiem. Jens Zvirgzdgrauds euroinst@yahoo.com

absurds 
2011-03-21  11:11:15
nupat kā apmāti - Lauberē komplekss, Suntažos Allažu sūdu bedre. Nav pamatojuma kāpēc SIA “Ulbroka” šo “nevainīgo bedrīti” nebūvē pie sava kompleksa, savā novadā, bet “dārgo zeltu” lūk “bez jebkādiem riskiem” “dāvina” Suntažu pagastam? (Transporta izmaksas iespaidīgas – tad kāpēc...?) Kas te notiek! Vai novada zeme Ogres kungiem vienaldzīga?

pieredze kungiem zināšanai 
2011-03-21  11:04:47
Izdzīvojot no mājām vietējos iedzīvotājus, dāņu cūkaudzētāji arvien vairāk izplešas Kurzemē, un šobrīd ar Satversmes tiesas lēmuma palīdzību viņi vēlas legalizēt latviešu dzīves kvalitātes sagraušanu. Dāņu kompānija Nygaard International izrādījusies plēsīga haizivs šķietami cienījama investora ādā, un Liepājas rajona Lažas pagasts tagad nožēlo, ka pirms vairākiem gadiem ielaidis kompāniju savā zemē. Milzīgas ārzemju kapitālam piederošas cūku fermas, smirdoņa un pamestas viensētas kilometriem lielās platībās diez vai būtu vēlamais Latvijas lauku attīstības modelis. Saprotot, ka jau divas kūtis bija kļūda, Lažas pagasts teritorijas plānojumā iekļāva aizliegumu fermu paplašināšanai. Uzņēmums iecerējis uzbūvēt vēl astoņas kūtis. Tātad cūku mēslu smirdoņa līdz pat Aizputei atsmirdētu ar pieckārt lielāku spēku. Turklāt otrā pagasta malā ar šiem dāņiem it kā nesaistīti citi dāņi arī nodarbojas ar cūkaudzēšanas rūpalu, un smārds līdz ar to jūtams, pūšot dažādiem vējiem. Vistuvāk fermai dzīvo Gunita Jostmane ar ģimeni. Atnākuši uz šejieni 1998. gadā. Piesaistījusi skaistā vieta, vēži un foreles upē. Tagad to vairs nav. "Visa mana dzīve ir sabojāta," teic G. Jostmane. Bērzi kalstot nost. Akā ūdens neesot dzerams, jo satur amonjaku. Pāri visam klājas baisa smirdoņa. Taču jaunā ģimene ir ietiepusies un savu zemi dāņiem nepārdod: "Varbūt tā ir mana latvietes spītība, bet es te atnācu pirmā un tagad nepadošos."

Jens Zvirgzdgrauds  
2011-03-21  11:00:15
Tā kā cūkgaļas patēriņš Latvijā pēc Zemnieku Saeimas datiem vairākkārtīgi pārsniedz Latvijā saražoto apjomu, Latvijas interesēs ir atbalstīt cūkgaļas ražošanu iekšzemes patēriņam. Tas tomēr būtu jādara vidēji lielās fermās, nevis jāveicina gigantisku dāņu kompleksu ieviešanās visās Latvijas malās, kas ražo tikai eksportam uz Krieviju, bet piesārņojumu atstāj Latvijā. Iespējamais risinājums: valsts atbalsts bioloģiskas cūkgaļas patēriņam, stimulējot pieprasījumu – kompensēt ražotājam starpību starp "konvencionālās" cūkgaļas tirgus cenu un bioloģiskās cūkgaļas ražošanas izmaksām Latvijā. Noteikt lielumu, kādu nedrīkst pārsniegt atbalstāmie uzņēmumi valsts atbalsta saņemšanas laikā.

kas par lietu? 
2011-03-21  10:58:20
Māris, Jens un pārējie komentētāji saprot tikai Bartkevičs, kas ir ar mums, nesaprot un ir pret mums

Jens Zvirgzdgrauds  
2011-03-21  10:56:23
jaunu industriālās cūkkopības gigantu veidošana Latvijā neatbilst ilgtspējīgas attīstības vadlīnijām, kur teikts, ka „ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi.“

Jens Zvirgzdgrauds  
2011-03-21  10:54:38
Ārzemēs, īpaši Austrumeiropā, dāņi ik gadus nobaro vēl kādu miljonu cūku. Dānijā pašā ik gadus nobaro vairākus miljonus cūku. Baltijas jūŗā tā rezultātā ir radušās milzīgas uz visiem laikiem mirušas „platības,“ kaut arī šāda situācija ir pretrunā ar 1992.gada Helsinku konvenciju par piesārņojuma novēršanu Baltijas jūŗā.

Jens Zvirgzdgrauds 
2011-03-21  10:53:01
Jau P un N vien lielās koncentrācijās izraisa ūdeņu eitrofikāciju un degradē ūdenstilpnes. Regulāras noplūdes no mēslu glabātuvēm draud ar pakāpenisku gruntsūdeņu piesārņojumu un dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Izvairīdamās no atbildības par šķidro mēslu vienkāršu izliešanu laukos, koncentracijas, kuŗas daudzkārt parsniedz nepieciešamo mēslojumu, cūku fermas nereti slēdz līgumus par šā darba veikšanu ar apakšuzņēmējiem.

Jens Zvirgzdgrauds 
2011-03-21  10:51:46
Pfiesteria piscicida ir vienšūnis, kas satur paralizējošu neirotoksīnu, kuŗš izraisa zivju paralīzi un var tāpat ietekmēt arī cilvēku. Mēsli satur salmonellas, streptokokus, chlamidijas, utt. Kompleksos cieši iesprostotās cūkas bez tam pie dzīvības bieži uztur tikai antibiotikas krietnās devās, no kā 80 procenti izdalās vidē ar mēsliem. Pret antibiotikām noturīgas baktērijas ir šādu mēslu neatņemama sastāvdaļa tāpat kā S, N, P, hormoni un smagie metāli.

Jens Zvirgzdgrauds, 6.5.2010. 
2011-03-21  10:49:56
DARBINIEKI, KAS IEELPO MIKROBUS CŪKU FERMĀS, ENDOTOKSĪNU VAI GLUKĀNU IETEKMĒ SIRGST AR CHRONISKĀM KAITĒM. CŪKU ŠĶIDRAJOS MĒSLOS IR SIMTIEM DAŽNEDAŽĀDU GAISTOŠO ORGANISKO SAVIENOJUMU. ŠIE MĒSLI IR 30 REIZES INDĪGĀKI PAR SADZĪVES ATKRITUMIEM UN TO BIOLOĢISKAIS SKĀBEKĻA PATĒRIŅŠ IR 160 LIELĀKS.

Jens Zvirgzdgrauds, 6.5.2010. 
2011-03-21  10:46:50
Veselības riski, ko rada piesārņojums no lielām cūku fermām. Šķidrie mēsli no cūku fermām satur ap 300 dažādu smirdīgu vielu, no kuŗām pazīstamākās ir sērūdeņradis un amonjaks. H2S jau vidēji lielās koncentrācijās izsauc elpošanas ceļu patoloģiju (pie 100 – 400 daļiņām uz miljonu gaisā), bet lielā koncentrācijā ir nāvējošs. Elpošanas ceļu bojājumus izraisa arī NH3, kas ceļas no cūku urīna un fekālijām. Amonjaku vējš var aiznest simtiem kilometru tālu un piesārņot gaisu un ūdeni arī citās vietās. Nitrāti, kas iekļūst organismā, pārveidojas par nitrītiem un uzbrūk sarkanajiem asinsķermeņiem, pārvērsdami hemoglobīnu par metahemoglobīnu, kuŗš atšķirībā no hemoglobīna šūnām skābekli nenes.

baumas 
2011-03-21  10:44:15
dominieki kompleksa labumus ļaušot liet uz saviem īpašumiem, jo būve tad palista bet platību kur liet nav - nav noslēgts neviens līgums

to likummīlim 
2011-03-21  10:40:38
varbūt novada dome šķiro ne tikai cilvēkus, bet arī likumus: šis man izdevīgs , bet šo es ne redzu ne dzirdu

likummīlim 
2011-03-21  10:38:33
Civillikums 1079. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis."

varbūt 
2011-03-21  10:24:25
Bartkevičs pats elpos 110 tonnas amonjaka 10 tonnas sērūdeņraža un 60 tonnas metāna, kas izplūdīs caur filtriem. Pēc virsraksta tā var noprast

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības