Šis gads autopārvadātājiem iesākās ar nepatīkamu vēsti par valsts budžetā paredzēto dotāciju samazinājumu 20 procentu apmērā. Tas nozīmē, ka Ogres maršrutu tīklā reisu skaits jāsamazina par 230 tūkstošiem kilometru, pretējā gadījumā gada pēdējos trīs mēnešos iestātos pilnīga visu pārvadājumu paralīze.

 

Janvāra sākumā SIA «Ogres Autobuss» valdes loceklis Artūrs Bērziņš vērsās Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma pašvaldībā ar aicinājumu izvērtēt vēstules pielikumā pievienoto informāciju par 20 nerentablākajiem reisiem un aicināja pašvaldības izteikt viedokli par šo maršrutu saglabāšanas iespējām, kā arī izskatīt sava budžeta līdzfinansējuma iespējas nepieciešamā pārvadājumu apjoma saglabāšanai. Pēc SIA «Ogres Autobuss» iesniegtā saraksta, reisu skaits varētu samazināties maršrutā Ogre – Ciemupe – Ogre, Ogre – Pāvulēni, Pāvulēni – Krape – Ogre, Ogre – Suntaži – Ogre, Ogre – Bekuciems – Ogre, Ogre – Ogresgals, Ogre – Rembate – Lielvārde – Ogre, Ogre – Ķeipene – Ogre, Ogre – Meņģele – Ogre, Ogre – Ceplīši – Ogre, kā arī vairākos reisos Ogres pilsētā. «Es saprotu, ka perspektīva šiem maršrutu samazinājumiem ir ļoti bēdīga – lauku rajoni pamazām izmirs, jo kurš gan gribēs dzīvot tur, kur nav satiksmes, taču tāda ir šā brīža realitāte, un esmu aicinājis pašvaldības iesaistīties šī jautājuma izlemšanā,» skaidro SIA «Ogres Autobuss» valdes loceklis Artūrs Bērziņš.

 

Diemžēl dotēt minētos reisus nav pa kabatai arī pašvaldībām, kuru budžeti apcirpti teju vai līdz minimumam, turklāt šā gada budžets jau ir apstiprināts. «Vēlos iemest nelielu akmentiņu SIA «Ogres Autobuss» dārziņā – ar šā gada 6.janvāri datēto aicinājumu izvērtēt pašvaldības iespējas dotēt autobusa reisu pulksten 13.30 Ogre – Ceplīši saņēmām tikai 24.janvārī – tad, kad novada šā gada budžets jau bija apstiprināts, un tajā nav iekļauti finanšu līdzekļi iedzīvotājiem nepieciešamā autobusa maršruta līdzfinansējumam. Lai arī pasažieru skaits, kas to izmanto, nav liels, tomēr ir tādi, kam tas vajadzīgs. Tā kā pašvaldība ir ieinteresēta minētā jautājuma risināšanā un tai ir jāievēro attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses, tad konkrētajā gadījumā nepieciešams apkopot viedokļus un veikt nopietnu šī jautājuma analīzi,» atzīst Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Arī Lielvārdes un Ķeguma pašvaldības ir grūtas izvēles priekšā, jo finansējuma pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nav.

 

Ogres novada domes izpilddirektora palīgs Jānis Petrovičs stāsta, ka ar pagastu pārvaldniekiem ir veiktas pārrunas par tiem autobusu maršrutiem, kurus būtu nepieciešamas saglabāt, un faktiski nākas secināt, ka reisu skaits jau tā ir samazināts līdz minimumam. Tāpēc ļoti grūti pieņemt lēmumu par kāda slēgšanu, bet arī Ogres novadam nav līdzekļu pasažieru pārvadājumu dotēšanai. «Nevaram taču, piemēram, pieņemt lēmumu slēgt vienīgo reisu no Meņģeles. Šajā situācijā tiešām grūti rast risinājumu, tāpēc galīgais lēmums vēl nav pieņemts,» saka J.Petrovičs.

 

Ogresgalā šajā jautājumā tika uzklausīts arī iedzīvotāju viedoklis, kuri varēja izvērtēt SIA «Ogres Autobuss» piedāvājumu. «Vislielākie iebildumi bija par ieceri slēgt pirmo un pēdējo reisu, tas ir, Ogresgals – Ogre pulksten 6.20 un Ogre – Ogresgals pulksten 21.10. Slēdzot šos reisus, strādājošie nevarēs aizbraukt uz darbu un no tā atgriezties. Svarīgi ir arī citi reisi. Ja kāds no tiem tiks slēgts, mums, vecākā gada gājuma cilvēkiem, aizbraucot uz Ogri, lai atgrieztos mājās, autobuss būs jāgaida stundām ilgi. Savu viedokli izteicām un tagad atliek vien gaidīt, kāds būs lēmums,» stāsta Kārļu iedzīvotāja Zita Mortukāne. Līdzīgi stāsti ir arī citiem pasažieriem. Daudzviet jau šobrīd ir palicis viens vienīgais autobusa reiss uz Ogri – no rīta turp un vakarā atpakaļ. Cilvēki pat rūgti joko, ka nokļūt Rīgā dažreiz ir vienkāršāk kā novada centrā...

 

Nelielu cerību stariņu ieviesa 23.februārī notikusī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā tika skatīts jautājums par sabiedriskā transporta organizāciju pašvaldībās, par valsts atbalstu pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanā. LPS pieņēma rezolūciju pieprasīt Satiksmes ministrijai pārskatīt finansējuma sadali starp reģionālajiem vietējiem un reģionālajiem starppilsētu maršrutiem un atbalstīt Valsts SIA «Autotransporta direkcija» piedāvājumu par 0,5 miljonu latu pārdali par labu vietējiem reģionālajiem maršrutiem, kā arī garantēt finansējuma apjomu reģionālajiem vietējiem maršrutiem ne mazāku kā 90 procentu apmērā no 2010.gada līmeņa. LPS aicināja arī Ministru kabinetu pēc saskaņošanas ar LPS noteikt reģionālās kvotas sabiedriskā transporta dotācijām un pamatot tās ar kritērijiem nepieciešamā maršrutu tīkla apjoma un reisu intensitātes noteikšanai reģionos, kā arī zaudējumu kompensācijas sadalei starp reģioniem un pārvadātājiem, ņemot vērā ceļu kategoriju, iedzīvotāju blīvumu, pasažieru plūsmas virzienus un dažādu maršrutu tīklu mijiedarbību. LPS aicināja arī Satiksmes ministriju optimizēt reģionālos starppilsētu maršrutus un pasažieru vilcienu maršrutus, ietaupītos līdzekļus novirzot reģionālo vietējo un pilsētu maršrutu dotācijām, kā arī nodrošināt nepieciešamo papildu finansējumu Sociālā tīkla stratēģijas ietvaros valsts noteiktajām pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus. Diemžēl jau pēc nedēļas sabiedriskā transporta organizētājus pārsteidza negaidītais valdības paziņojums par lēmumu sabiedriskajam transportam samazināt dotāciju vēl par trim miljoniem latu.

 

Kā vēl samazināt jau tā šā gada sākumā līdz kritiskajai robežai samazināto budžetu, šobrīd nezina neviens. Autotransporta direkcija satiksmes ministram Uldim Augulim iesniegusi ziņojumu par iespējamajiem samazinājuma variantiem, tomēr pati direkcija nevienu no tiem neatbalsta, jo, salīdzinot ar pērno gadu, dotācija jau janvārī samazināta par 10 miljoniem latu un patlaban sabiedriskajam transportam nepietiek 3,6 miljonu latu. Ja atbalstu samazina vēl par trīs miljoniem latu, tad pilnībā tiek paralizēta sabiedriskā transporta sistēma. Proti, cilvēki nevarēs nokļūt darba vietā, izglītības un ārstniecības iestādēs.

Pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm, autobusu maršrutu skaits būs jāsamazina par 50 procentiem, biļešu cenas jāpaaugstina par 30 procentiem, jāslēdz virkne dīzeļvilcienu un par diviem procentiem jāsamazina elektrovilcienu skaits, kā arī jāatsakās no autoostu pakalpojumiem. Autopārvadātāji joprojām gan cer, ka trīs miljonu latu konsolidācija tiks atlikta, un sola rīkot protesta akcijas.

 

Te nu atliek vien piebilst – to, kad un kādi reisi tiks slēgti, iedzīvotāji uzzinās mēnesi iepriekš, kā to prasa likums un, iespējams, vēl pagūs uzrakstīt atlūgumu darba vietā, jo uz to gluži vienkārši vairs nevarēs nokļūt. Tāda diemžēl ir šā brīža realitāte, ja vien valdība neradīs risinājumu. Bet šobrīd vienīgais, ko ikkatrs var darīt, – rakstiski paust savu viedokli Satiksmes ministrijai, jo nav godīgi jautājumu par pasažieru pārvadājumiem uzkraut tikai un vienīgi pašvaldību pleciem ar viņu tā jau šogad noplicināto budžetu.