Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ritvars Raits
  Publicēts: 2010-03-15  18:32:00 / Viedokļi
 
 Ziņot redakcijai  

 

Jau trešo mēnesi uz ēkas, kas atrodas Ogrē, Brīvības ielā 27, durvīm lasāms paziņojums: «Laikraksta «Ogres Vēstis» redakcija uz nenoteiktu laiku ir slēgta». Bez savas avīzes gan neesam palikuši – pastnieki uz mūsu dzīvokļiem, mājām un ofisiem piegādā jaunu izdevumu – pārnovadu laikrakstu «Ogres Vēstis Visiem», kas no saviem lasītājiem jau paspējis saņemt daudz labu atsauksmju un pateicības vārdu gan par acīm patīkamo noformējumu, gan par aktuālo un interesanto informāciju.

Par to, kas tad īsti notika ar laika gaitā pierasto Ogres rajona laikrakstu «Ogres Vēstis», publiskas informācijas līdz šim nebija, ja neņem vērā divus anonīmus raksteļus interneta portālā «Ogrenet». Pirmais no tiem publicēts 6.janvārī ar diezgan analfabētisku nosaukumu «Partijas «Visu Latvijai» deputāti Dzintru Mozuli no darbavietas nākas izvest policijas darbiniekiem, otrais sekoja mazāk kā pēc diennakts: ««Ogres Vēstu» bijušais valdes loceklis Jānis Mozulis apkrāpis pat advokātu Grūtupu». Tiesa, no šīm izteikti tendenciozajām ziņām lietas patiesos apstākļus izlobīt bija praktiski neiespējami, tāpēc tagad sākšu no paša sākuma un visu pēc kārtas.
 
Ar avīzi var nosist ne tikai mušu...
Stāsts būtu jāsāk ar 2002.gada 19.decembri, kad Jānim Mozulim piederošā SIA «Preses firma MANS ĪPAŠUMS» par 43 tūkstošiem latu iegādājās 66% SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» kapitāldaļu. Mozuļa kungs kļuva par uzņēmuma direktoru, bet viņa sieva Dzintra Mozule – par laikraksta redaktori. Ar pašmāju presi labas attiecības vienmēr centušies uzturēt vietējie uzņēmēji. Arī šajā gadījumā ar vairākiem no viņiem avīzei izveidojās veiksmīga sadarbība – uzņēmēji dāvināja laikraksta loterijai savas balvas, bet paši apmaiņā pret to saņēma reklāmu. Viens no visatsaucīgākajiem «Ogres Vēstu» sadarbības partneriem jau tajā laikā bija būvmateriālu tirgotājs un pašvaldības deputāts no LSDSP – Gunārs Kārkliņš.
 
Tuvojoties 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, Kārkliņa kungs izrādīja lielu ieinteresētību izmantot laikrakstu arī kā priekšvēlēšanu ruporu – gan sava reitinga celšanai, gan arī savu galveno konkurentu – partijas «Jaunais laiks» atspoguļošanai ne tajā labākajā gaismā. Par laimi, laikraksta žurnālistiem šie pasūtījuma raksti nebija jāsacer – tos rakstīja vai nu pats deputāts vai arī viņa speciāli šim darbam sameklēts cilvēks.
 
Tiesa, ne jau par visu pasūtījuma rakstu publicēšanu Gunārs Kārkliņš toreiz samaksāja – par krietnu daļu tā arī palika parādā. Vēl lielākus zaudējumus laikrakstam nodarīja attiecību sabojāšana ar partiju «Jaunais laiks», kas pēc tāda attiecību pavērsiena vairs nevēlējās «Ogres Vēstīs» publicēt savu priekšvēlēšanu reklāmu. Kārkliņa kungs ar tādu notikumu attīstību gan bija gluži apmierināts un solīja tos pāris tūkstošus neieņemtās peļņas kompensēt. Nekompensēja jau, bet galvenais, ka labs cilvēks...
 
Konkurence nav žēlīga
Jāteic, ka tas laiks preses izdevējiem nebija viegls. Uzskatāms piemērs ir laikraksts «Ogres Ziņas», kas kā akciju sabiedrības «Diena» meitas uzņēmums tika izveidots 2000.gadā un konkurēja ar «Ogres Vēstīm» Ogres rajona informācijas telpā. Tagad vairs nav noslēpums, ka jau savos pirmajos divos darbības gados «Ogres Ziņas» strādāja ar zaudējumiem 36 tūkstošu latu apmērā, bet vēlāk katru gadu zaudējumi bija 30-40 tūkstoši latu. Nav brīnums, ka SIA «Reģionālā prese DIENA», nespējot izspiest no tirgus nišas «Ogres Vēstis», savu nerentablo laikrakstu 2008.gada rudenī bija spiesta likvidēt.
 
Konkurences cīņā smagi klājās arī «Ogres Vēstīm». Ap 2006.-2007.gadu rajona senāko laikrakstu piemeklēja finansiālas grūtības. Sākumā gan zaudējumus izdevās segt no iepriekšējos gados gūtās peļņas. 2006.gadā nopietns trieciens uzņēmumam bija droši vien konkurentu uzsūtītā Ekonomikas policijas pārbaude, kas konstatēja nelikumīgu datorprogrammu izmantošanu. Tiesa, tās datorprogrammas tur bija jau, pirms laikrakstu sāka vadīt Mozuļi, tomēr, kas jādara – jādara... Lielas summas nācās tērēt licenzētu datorprogrammu iegādei, arī sods bija jāsamaksā. Gluži vai kā gaidījis, klāt bija arī Gunārs Kārkliņš, kurš izteica gatavību palīdzēt laikrakstam grūtos laikos, aizdodot naudu. Nauda tika aizdota pret vekseļiem.
 
«Es varētu palīdzēt vairāk...»
Ar Kārkliņa kunga aizdevumu gan nepietika, lai atrisinātu visas SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» problēmas, jo arī 2007.gadā uzņēmums turpināja strādāt ar zaudējumiem. Uzņēmuma direktoram un valdes loceklim Jānim Mozulim nācās domāt par kāda vietējā investora piesaisti. Interese par laikraksta kapitāldaļu iegādi bija vismaz vēl trim cienījamiem Ogres uzņēmējiem, tomēr, ņemot vērā līdz šim it kā veiksmīgo sadarbību, priekšroka tika dota Gunāram Kārkliņam, kurš jau iepriekš ne vienu reizi vien bija izteicies: «Es varētu palīdzēt vairāk...», liekot saprast, ka labprāt kļūtu par līdzīpašnieku.
 
Kārkliņa kungs bez garas tielēšanās piekrita piedāvājumam kļūt par laikrakstu izdodošā uzņēmuma kapitāldaļu turētāju. Lai darījumu varētu noformēt, tika izveidots jauns uzņēmums – SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS», kuras aktīvos SIA «Preses firma MANS ĪPAŠUMS» nodeva visas savas SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» 11 kapitāldaļas. Gunārs Kārkliņš par 21 500 latiem iegādājās 50% šo kapitāldaļu, kā arī kļuva par jaunizveidotā uzņēmuma valdes locekli. SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» statūtiem par pamatu tika ņemts Kārkliņa piedāvātais projekts – it kā tipveida statūti, kuros, kā vēlāk izrādījās, bija paslēpts arī kāds «zemūdens akmens» – nosacījums, ka katram no valdes locekļiem (Mozulim un Kārkliņam) ir tiesības sabiedrību pārstāvēt arī atsevišķi.
 
Pirmais laiks pēc tam, kad Gunārs Kārkliņš kļuva par kapitāldaļu turētāju, pagāja tādā kā eiforijā, kas balstījās uz jaunā saimnieka optimistiskajiem solījumiem. Avīzes izdevējiem tika solīts, ka finansiālu problēmu vairs nebūs kaut vai tādēļ, ka Kārkliņa kunga būvmateriālu tirdzniecības biznesā vienas dienas apgrozījums ir lielāks par «Ogres Vēstu» gada budžetu. Darbiniekiem tika solītas lielākas algas, labas sociālās garantijas un laikraksta modernizēšana.
 
Bet pats pirmais, ko Kārkliņa kungs gribēja paveikt, bija uzņēmuma «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» pamatkapitāla palielināšana. Lai to izdarītu, 2007.gada 24.septembrī tika sasaukta dalībnieku pilnsapulce. Uzņēmumam ir trīs dalībnieki – SIA «Mans īpašums–OGRES VĒSTIS», SIA «Reģionālā prese DIENA», un privātpersona Irēna Stepiņa. Sapulci vadīja Jānis Mozulis, bet «Mans īpašums–OGRES VĒSTIS» tajā pārstāvēja Gunārs Kārkliņš, kurš ierosināja palielināt uzņēmuma pamatkapitālu. Par Kārkliņa priekšlikumu tika balsots, un tas tika pieņemts ar balsu vairākumu. Uzņēmuma pamatkapitāls bija jāpalielina piecu mēnešu laikā.
 
2008.gada februāra nogalē SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» kontā viens pēc otra ienāca pieci naudas pārskaitījumi 5 800 līdz 12 000 latu apjomā par kopējo summu – 47 800 latu. Naudas maksājuma uzdevumos bija norādīts, ka tas ir aizdevums. Mozulim Kārkliņš paskaidroja, ka šī nauda domāta, lai palielinātu SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» pamatkapitālu. Jautāts, kādēļ maksājuma uzdevumā norādīts, ka tas ir aizdevums, Kārkliņš izvairīgi atteicis, ka kaut ko jau tur vajadzēja ierakstīt. Arī ar naudas ieskaitījuma noformēšanu viņš neesot steidzies, lai gan uzreiz teicis, ka šo summu atpakaļ nekad neprasīšot, tas esot tā kā sponsorējums vai ziedojums uzņēmuma attīstībai.
 
Saņemtie 47 800 lati tika pārskaitīti uz SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS». Uzreiz pēc tam Gunāram Kārkliņam no šīs naudas tika atgriezts iepriekšējais vekseļu parāds – 32 tūkstoši latu. Vēl seši tūkstoši tika pārskaitīti uz SIA «Preses firma MANS ĪPAŠUMS», kas šo summu aizdeva «Ogres Vēstīm», kamēr Kārkliņš ar savām solītajām subsīdijām kavējās.
 
So-līt so-la, bet...
Paralēli šiem notikumiem, kas saistīti ar SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» pamatkapitāla palielināšanu, sāka atklāties Gunāra Kārkliņa patiesā seja. Klasisks piemērs ir stāsts par rajona laikraksta «Ogres Vēstis» 60 gadu jubileju, kas tika atzīmēta 2007.gada nogalē. Tā bija tieši Kārkliņa kunga ideja – nosvinēt šo gadadienu ar zināmu šiku un pompu. Viņš, solīdams, ka visus izdevumus ņem uz sevi, aktīvi piedalījās pasākuma plānošanā, ieteica, kurus viesus aicināt, ierosināja jubilejai par godu pasūtīt speciālus suvenīrus, kā arī avīzes metienu šim notikumam par godu palielināt par 20 tūkstošiem eksemplāru. Viss tika izdarīts, kā kungs vēlējās, tikai rēķini pēc tam pienāca «Ogres Vēstīm», kas tos bija spiestas apmaksāt. Tāda pati situācija bija ar Kārkliņa ieteikto laikraksta darbinieku veselības apdrošināšanu – tā tika noformēta, bet izdevumi atkal gūlās uz SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS». Tāpat Gunārs Kārkliņš vairs nerunāja par atalgojuma palielināšanu žurnālistiem, gluži pretēji – ar SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» valdes locekļa tiesībām viņš pēkšņi lika uz pusi samazināt autoratlīdzības tarifus. «Pēkšņi», tas nozīmē, ka, nevis brīdinot žurnālistus mēnesi iepriekš, kā tam būtu jābūt, bet ar atpakaļejošu datumu...
 
Visa 2008.gada garumā Gunāram Kārkliņam tā arī neatradās laika, lai naudu (47 800 latu), ko viņš ieskaitīja uzņēmumam pamatkapitāla palielināšanai, noformētu kā dāvinājumu vai ziedojumu. Protams, ka finanšu līdzekļi bija jāiekļauj uzņēmuma bilancē, kur, pamatojoties uz norādi maksājuma uzdevumā, tie skaitījās kā kredīts, turklāt – ilgtermiņa (tāds, kas nav jāatdod tuvākajā gadā). To ar savu parakstu gada pārskatā vēl 2009.gada pavasarī apstiprinājis arī valdes loceklis Kārkliņš.
 
Kā izrādās, pavisam citās domās bija fiziska persona Gunārs Kārkliņš. 2009.gada pirmajā pusē (pirms pašvaldību vēlēšanām) Gunāra Kārkliņa un laikraksta «Ogres Vēstis» attiecības mainījās par 180 grādiem – galvenā redaktore Dzintra Mozule šoreiz atteicās atbalstīt Kārkliņa priekšvēlēšanu kampaņu, publicējot tikai viņam izdevīgu informāciju, toties ignorējot viņa politiskos konkurentus. Rajona avīze par to tika smagi sodīta – Gunārs Kārkliņš, kurš pavasarī vēl bija Ogres novada domes deputāts, piedalījās kāda apšaubāmas likumības lēmuma pieņemšanā, ar kuru pašvaldības izdevumam «Ogrēnietis» tika atļauts publicēt priekšvēlēšanu politiskās reklāmas, turklāt – par dempinga cenām, kas liedza «Ogres Vēstīm» tikt pie ievērojamiem plānotajiem ieņēmumiem. Tajā, ka deputāts Kārkliņš pieņēma lēmumu, kas pastarpināti skāra uzņēmumu, kurā viņš pats ir kapitāldaļu turētājs, ir saskatāms zināms interešu konflikts.
 
Kas mani neklausa...
Tomēr vislielākie joki sākās pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās deputāta kandidāta Gunāra Kārkliņa starts no apvietotā Tautas partijas un LSDSP saraksta beidzās ar fiasko – viņu vairs neievēlēja. Droši vien caurkritušajam deputātam nebija divu domu, ka pie vainas ir arī nepaklausīgās «Ogres Vēstis», sevišķi ņemot vērā, ka deputāta mandātus ieguva ne tikai laikraksta atbalstītie politiķi, bet pat spītīgā galvenā redaktore, kura kandidēja no partijas «Visu Latvijai» saraksta, kaut pati nav nevienas partijas biedre. Par tādu nekaunību bija jāsaņem sods!
 
Kārkliņš aizdod Kārkliņām, bet atprasa no Mozuļa
Par galveno soda instrumentu kalpo pieci pagājušas vasaras nogalē pēkšņi parādījušies aizdevuma līgumi, kas esot parakstīti it kā gandrīz pirms diviem gadiem – 2008.gada februāra beigās. Minētie līgumi ir noslēgti par tām pašām naudas summām, kuras tika ieskaitītas SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» pamatkapitāla palielināšanai. Un, kas pat interesantākais, līgumi noslēgti starp aizdevēju – Gunāru Kārkliņu, un SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» valdes locekli Gunāru Kārkliņu, turklāt – jau 2009.gada 30.jūnijā bijis noteikts visu piecu aizdevumu atmaksas termiņš. Labi vēl, ka nauda nav bijusi aizdota uz procentiem, toties ir līgumsods – 0,1% par katru dienu jeb – gandrīz 50 latu dienā, sākot skaitīt no 1.jūlija. Interesanti arī tas, ka fiziskā persona Gunārs Kārkliņš šo naudu aizdeva uzņēmuma amatpersonai Gunāram Kārkliņam, bet atpakaļ to grib dabūt no otra valdes locekļa – Jāņa Mozuļa, kurš par tādu aizdevuma līgumu eksistenci, nerunājot nemaz par nosacījumiem, nemaz nebija informēts.
 
Pēc tam, kad pagājušā gada 6.augustā Kārkliņa un Kārkliņa noslēgtie aizdevuma līgumi tika reģistrēti kā komercķīlas, ar kurām Kārkliņš pats sev piešķīra tiesības SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» 371 kapitāldaļu (87%) pārdot bez izsoles par brīvi noteiktu cenu, Gunārs Kārkliņš pie Jāņa Mozuļa uz pārrunām nosūtīja sevis nolīgtu un pilnvarotu advokātu Sergeju Rudānu, kurš uzstādīja Kārkliņa ultimātu, tiesa, atstājot Mozulim izvēles iespēju. Viens advokāta nocitētais Kārkliņa piedāvājums bija – samaksāt Kārkliņam 90 tūkstošus latu, bet otrs – atkāpties no visām savām tiesībām, kā kompensāciju par to saņemot ap vienu tūkstoti latu...
 
Izvēle bija neapskaužama, bet, ja paanalizē, no kā veidojās pieprasītie 90 tūkstoši, tas sāka jau atgādināt izspiešanu. Kā izrādās, Kārkliņa kungs gribēja tieši no Mozuļa (!) saņemt ne tikai sabiedrībai it kā aizdoto naudu un arī 21 500 latu, ko bija samaksājis par kapitāldaļām, bet arī – 20 000 latu it kā aizdevumu (neeksistējošu!) «Ogres Vēstīm». Kad Mozulis palūdza detalizēti atšifrēt, no kā sastādās aizdevums «Ogres Vēstīm», tad tika paskaidrots: trīs tūkstošiem latu, ko Kārkliņš savulaik esot iztērējis loteriju balvām, divus tūkstošus latu kā samaksu par pakalpojumiem viņa datorspeciālistiem, kuri četrus gadus apkalpojuši «Ogres Vēstu» datortehniku (laikraksta darbinieki gan atceras, ka tādi pa visu laiku bija atnākuši labi ja reizes trīs...), vēl divus tūkstošus latu par palīdzību saimniecības darbos, un, kas jau robežojas ar neizdevušos joku, tūkstoti latu, ko Kārkliņa kungs it kā esot aizdevis vienam no «Ogres Vēstu» darbiniekiem... Kādas no prasībām neizpildes gadījumā Mozulis tika brīdināts ar maksātnespēju. Protams, ka uzņēmuma maksātnespēja nav nekas labs, tomēr tādā gadījumā vismaz tiktu iecelts maksātnespējas administrators, kurš būtu pilnvarots sakārtot lietas.
 
Un cīnās, kā nu prot...
Tomēr Gunāra Kārkliņa solītais maksātnespējas pieteikums tā arī nav ticis iesniegts. JānimMozulim šajā sakarā ir tikai viens izskaidrojums – Kārkliņam pašlaik ir izdevīgi novilcināt laiku, jo līgumsoda nauda ar katru dienu palielina viņa prasības summu. Ko viņš var iegūt? Atklāti sakot, kumosiņš ir diezgan kārdinošs – 680 kvadrātmetru zemes pašā Ogres centrā un «Ogres Vēstu» redakcijas ēka. 2007.gadā šis nekustamais īpašums tika novērtēts par 150 tūkstošiem latu...
 
Maksātnespējas pieteikums tomēr tika iesniegts, tiesa, no pavisam citas puses – vēl pagājušā gada nogalē SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» maksātnespēju pieteica zvērinātā advokāta Jāņa Avotiņa birojs, kura prasība pret uzņēmumu ir salīdzinoši neliela – 2 299 lati, kas nav samaksāti par juridisku pakalpojumu sniegšanu. Šī gada 2.februārī un 10.martā šo maksātnespējas pieteikumu izskatīja Ogres rajona tiesa, kas savu spriedumu lietā plāno pasludināt šonedēļ.
 
Abās tiesas sēdēs piedalījās ne tikai maksātnespējas pieteicējs un administrators, bet arī abi uzņēmuma valdes locekļi, turklāt – ar dažādām interesēm. Mozuļa kungs, saprazdams, ka maksātnespēja uzņēmumam, kas neko neražo un nepelna, ir sava veida civilizēta izeja no situācijas, šķēršļus tai neliek, savukārt Kārkliņa kungs, savu interešu vadīts, cīnās pret to, kā nu prot. Tā, piemēram, pirmajā tiesas sēdē, lai uzlabotu uzņēmuma bilanci, turpat tiesas zālē tapa vienošanās starp fizisko personu Gunārs Kārkliņš un valdes locekli Gunāra Kārkliņu (roka jau piešauta, tā teikt), ar kuru SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» parādsaistības tika samazinātas par veseliem 12 tūkstošiem latu. Otrajā tiesas sēdē jau citu procesa dalībnieku smieklu pavadībā tādā pašā veidā par vienu tūkstoti latu tika samazināts līgumsoda apmērs...
Bet kur ir garantija, ka «abi» Kārkliņi vēlāk nevienojas atsaukt šo divkārkliņu vienošanos un aizdevumu un līgumsodu atjaunot iepriekšējā apmērā?
 
SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» valdes priekšsēdētājs Jānis Mozulis tādu valdes locekļa darbību gan vērtē ļoti kritiski, jo, lai arī sabiedrības statūtos tiešām ir noteikts, ka katram no valdes locekļiem ir tiesības sabiedrību pārstāvēt arī atsevišķi, tajos pašos statūtos ir arī šāds punkts: «Valdei kopumā un atsevišķiem valdes locekļiem nav tiesību savas darbības ietvaros izlemt jautājumus, kas ietilpst dalībnieku sapulces kompetencē, tostarp jautājumus par līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu citās sabiedrībās, un ar Sabiedrības ikdienas komercdarbību nesaistītu darījumu noslēgšanā (galvojumu došana, kredītu ņemšana, Sabiedrības mantas apķīlāšana), kuru slēgšanas brīdī vai nākotnē var samazināties Sabiedrības aktīvi vai arī Sabiedrība uzņemtos saistības virs LVL 10.000,- (desmit tūkstoši latu)».
 
Pagaidām abi valdes locekļi darbojas katrs savas kompetences ietvaros. Tā, piemēram, valdes loceklis G.Kārkliņš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzis prasības pieteikumu atzīt par spēkā neesošu līgumu starp advokātu Jāni Avotiņu un SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS». Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Mozulis, kurš atzīst parādsaistības pret advokātu, šo Kārkliņa pieteikumu atsauca. Kad par to uzzinājis otrs valdes loceklis, viņš vēlreiz devies uz to pašu tiesu – nu jau lai atsauktu Mozuļa atsaukumu...
 
Neziņā vismaz deviņi «bārabērni»
Ogres rajona tiesas lēmumu ar nepacietību gaida vismaz deviņi «Ogres Vēstu» darbinieki. Situācija ir tāda, ka šī gada 6.janvārī redakcijā ieradās kāda Anita Bružuka, kura, kā izrādījās, bija iecelta par SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» valdes locekli. Bružukas kundze informēja redaktori Dzintru Mozuli, ka viņa, lai nenodarītu kaitējumu darba devēja interesēm (!) no redaktora pienākumu pildīšanas ir atstādināta, bez tiesībām atrasties redakcijas telpās, kā izrādījās, jau dažas dienas iepriekš no uzņēmuma valdes locekļa pienākumu pildīšanas bija atcelts arī Jānis Mozulis.
 
Lai arī vienā no šī raksta sākumā pieminētajām ziņām bija informācija, ka laikraksta «Ogres Vēstis» izdošana turpināsies kā ierasts, patiesība bija pavisam savādāka. Redakcijās ēkai tika nomainītas atslēgas un signalizācijas kodi, nekāds darbs tajā vairs neturpinājās, bet uz durvīm parādījās bēdīgi slavenais uzraksts par redakcijas slēgšanu uz nenoteiktu laiku. Bet, kas ir visparadoksālākais, nevienam no deviņiem cilvēkiem, kuri vēl joprojām skaitās darba attiecībās ar šo uzņēmumu, par šo situāciju nav paziņots pilnīgi nekas – nav samaksātas algas un honorāri par decembri, nav informācijas, vai darbs turpināsies vai neturpināsies – cilvēki nevar strādāt un pelnīt, bet tajā pašā laikā arī nevar kaut vai reģistrēties kā bezdarbnieki.
 
Vienīgā ziņa, kas pa šo laiku saņemta, ir tā paša Kārkliņa kunga pilnīgi nepamatotā prasība nodot veselības apdrošināšanas kartes (!). Tajā pašā laikā, kad šī kunga advokātam un A.Bružukas pilnvarotai personai S.Rudānam tiek uzdots jautājums par darba attiecību sakārtošanu, viņš atbild, ka visi dokumenti ir nozagti, tāpēc neesot zināms, ar ko uzņēmumam ir darba attiecības. Starp citu, pieminētā Bružukas kundze jau janvārī esot atkāpusies no uzņēmuma valdes locekļa amata, tāpēc pašlaik uzņēmums ir bez valdes. Par to pārliecinājusies arī Valsts darba inspekcija, kas jau divus mēnešus izmisīgi mēģina sastapt kādu uzņēmuma amatpersonu. Visas cerības paliek uz maksātnespējas administratoru, kuram būtu tiesības prasīt sasaukt dalībnieku sapulci un ievēlēt uzņēmuma valdi...
 
Ņemot vērā aprakstīto situāciju, ļoti labi var saprast Jāni Mozuli, kurš pagājušajā rudenī, kad sākās abonēšanas kampaņa nākamajam gadam, neriskēja uzņemties atbildību un garantēt, ka laikraksts «Ogres Vēstis» turpinās iznākt lai vai kā. Pateicoties gandrīz vai nejaušībai un laimīgai apstākļu sakritībai, atradās citi cilvēki, kuri uzņēmās jauna laikraksta izdošanu. Vismaz pagaidām viņu uzdrīkstēšanās ir attaisnojusies, turklāt – nedrīkst nenovērtēt, ka jaunais pārnovadu laikraksts «Ogres Vēstis Visiem» ir brīvs no dažādu intrigantu un politisko spēlīšu piekopēju intrigām, ko gan nevar teikt par dažu labu citu Ogres plašsaziņas līdzekli. Cerēsim, ka laiks un arī Latvijas tiesu sistēma visu saliks savās vietās un katrs saņems ko pelnījis. Sevišķi tas attiecas uz to personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess par sabiedrības amatpersonas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā rezultātā nodarīts būtisks kaitējums...



Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1.  2.  3.  4.  5.  6.  7. 

interesanti 
2010-05-08  21:39:31
Jaunajās Vēstīs puse žurnālistu no bijušajām Ogres Ziņām, bet lasīt nav ko. Tendenciozitāte? Tad lasi ogrenetu, tur arī puse no OZ.

no malas 
2010-05-07  21:04:55
Vispārīgi man visu šo bija pretīgi lasīt.Vai tiešām tā kārto lietas tie, kuri mums māca dzīvot? Kas attiecas uz Vēstīm - tur patiešām nav ,ko lasīt. Ogres Ziņas bija ļoti interesanta avīze. Bet te visas bumbas lido vienos vārtos, arī tas kaut kā liecina par to, kam tas izdevīgi. Tikai īstas ticamības nav, lai cik baltu mazgā Mozuli. Abi labi.

nabadziņi 
2010-04-21  20:48:01
Palasijos internetā Garkalnes deputatu Anitas un Kārļa Bružuku amatpersonu deklaracijas. Nu nabagi! Kārlim pie tam vairāk par divsimts tūkstošu latu parādi. A kā lai atdod. Tāpēc arī piekrita iekrist Kārklina afēru tīklos gibēdami kādu latiņu no tā bagātā skopuļa dabūt. Bet par tadu darbiņu Kārkls vēl no viņiem pasiem noplesīs ādu. Anitiņa bija ielikta Ogres vēstīs par pešku i ta pēc pārs nedeļām uzrakstia atlūgumu un aizlaidas no tās mēslu bedres un pārs mēnešu Ogres vestis vispār bija bez atbildiga un paraksttiesiga cilvja. Bet Anitas vecītis Kārlītis Bružuks galīgs juridisks analfabec un tā izgazās aizstavot Kārklina godu (ja tāds viņam vispār ir) ogres tiesā pret ogresfakti.lv šefu Jāni Putninu.

maksātnespēja 
2010-04-21  13:57:33
Nupat ir zinja, ka par firmu Mans ipašums-Ogres vēstis atkal ierosināta maksātnespējas lieta. Tikai šoreiz ņevis Ogrē, bet Rīgā. kaszin varbūt tur Kārklam ies vēl grūtak. Bet šis jau gan ir veiklis kā zutis

>rozenfelds  
2010-04-06  19:04:17
varbūt būdu ari dabos bet ar tādiiem parādiem kadus žēl būs skopulim piķa lai tos samaksatu. Un kas no tās būdas ja ari samaksātu?

rozenfelds 
2010-04-06  15:53:46
nu vizmas būdu jau dabus

bankroc 
2010-04-06  14:36:59
Nu grūti tam gunčam kārkliņam. Fiziski tā kā sagrābis Ogres vēstis bet kāds jau iesūdzejis un tiesa uzsākusi Ogres vestu maksātnespējas procesu. vai tikai kārklis nedabūs tušu čaulu vien.

>kija 
2010-04-04  23:01:13
kija tev laba ideja. vai ofakti.lv nevarētu dabūt arī mozuļu CV un nodrukāt. varbut būtu interesanti nevienamm vien. Ludzu ofakti!

kija 
2010-03-31  15:56:12
Var jau var gaaniities, bet cienja nedaudz jaasaglabaa!Cieniijamais portaala vadiitaaj, izvaaciet laukaa to Mizes CV, citaadi var sanaakt staigaashana pa varas iestaadeem, bet Jums laikam taa ir pierasta lieta! Es neesmu Mize!!!!Nevaru ciest,ka taa pazemo cilveeku!!! Saprotu,ka kaadam vinja riiciiba nepatiik, bet tad jau te jaapublisko arii Mozulju CV.

>likumu virpuļos 
2010-03-26  23:09:46
Cik dzirdeju Mozulis pret Kārkliņu arī ir iesniedzis sūdzību tiesā. Gaidisim kas tur notiks.

nejurisc 
2010-03-26  15:01:54
Skaidrs, ka juristi. lai sagādātu sev darbiņu, lobēja tādas nelogiskas un pastulbas normas ierakstīšanu likumā par UR, ka - "Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst izvērtēt Iesniedzēja argumentus par iespējamajiem pārkāpumiem Sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas procesā atbilstoši Komerclikuma 213. un 214.pantā noteiktajam regulējumam. Strīdi par minētajiem jautājumiem ir izskatāmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā." Tieši UR-ā ir uzņēmumu statūti u.g. doki, kuros ieskatīties būtu dažu min. jautājums. bet redz viņi tikai formālo pusi skatot. Ja jau tā tad Mozulim vajadzētu tik tiešām griezties tiesā.

Es 
2010-03-26  11:18:58
Kā tad beidzās tiesa? Kam par labu?

likumu virpuļos 
2010-03-24  16:36:50
http://www.ur.gov.lv/?a=65&l=1442 GALVENĀ VALSTS NOTĀRA LĒMUMS Nr. 1-5/21, 10.02.2010. Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu Izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rajona laikraksts “OGRES VĒSTIS", vienotais reģ. Nr. 47403000980, (turpmāk – Sabiedrība) bijušā valdes locekļa Jāņa Mozuļa (turpmāk – Iesniedzējs) 2010.gada 12.janvāra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums), konstatēju: [1] 2009.gada 22.decembrī Uzņēmumu reģistrā saņemts 2009.gada 21.decembra Sabiedrības pieteikums par izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, Uzņēmumu reģistra valsts notārs 2009.gada 29.decembrī pieņēma lēmumu Nr. 6- 12/172722 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) par Sabiedrības pieteiktajām izmaiņām komercreģistrā. [2] 2010.gada 12.janvārī Uzņēmumu reģistrā saņemts Iesniegums, kurā Iesniedzējs lūdz atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [2.1] Iesniedzējs netika informēts par 2009.gada 20.decembra Sabiedrības ārkārtas dalībnieku sapulces (turpmāk – Sapulce) sasaukšanas faktu un tās norisi, tāpēc par Sapulces esamību uzzināja tikai 2010.gada 6.janvārī, saņemot Apstrīdēto lēmumu; [2.2] No Sapulcē pieņemtā lēmuma Nr.02/2009 satura ir konstatējams, ka Iesniedzējs kā vienīgais valdes loceklis ir atbrīvots no Sabiedrības valdes locekļa amata. Minētais lēmums ir uzskatāms par prettiesisku, jo tas pieņemts pretrunā ar Komerclikuma 213.pantā noteikto dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību. Proti, Sapulci nav sasaukusi Sabiedrības valde, ne arī komercreģistra iestāde; [2.3] Sapulces lēmumā Nr.02/2009 norādītās personas – SIA “Mans īpašums – OGRES VĒSTIS” (reģ.Nr. 40003913452), SIA “Dienas Mediji” (reģ.Nr. 40003804497) un Irēna Stepiņa nav Sabiedrības dalībnieki. Tāpēc minētajām personām nebija tiesiska pamata piedalīties Sapulcē un attiecīgi lemt par Iesniedzēja atbrīvošanu no valdes locekļa amata. Turklāt, pretēji Sapulces lēmumā Nr.02/2009 norādītajai informācijai, SIA “Dienas Mediji” nepieder kapitāla daļas un līdz ar to arī balsstiesības, kas ļautu piedalīties Sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu pieņemšanas procesā. [2.4] Sapulces lēmums Nr. 02/2009 neatbilst Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 18.punktam, jo no minētā lēmuma satura nevar identificēt sapulces norises vietu un laiku. Turklāt minētajā lēmumā ir norādīti divi savstarpēji pretrunīgi datumi - 2009.gada 20.decembris un 2009.gada 9.decembris, kā arī divas atšķirīgas sapulces norises vietas - Rīga un Rīga, Mūkusalas iela 15; [2.5] No Sapulces lēmuma Nr.02/2009 satura konstatējams, ka vienu no Sabiedrības dalībniekiem, proti, SIA “Mans īpašums – OGRES VĒSTIS” pārstāvējis Gunārs Kārkliņš, kurš apzināti nav informējis Iesniedzēju par Sapulces norisi, zinot to, ka Iesniedzējs ir arī SIA “Mans īpašums – OGRES VĒSTIS” valdes priekšsēdētājs un ir pret izmaiņām Sabiedrības valdē; [2.6] Gunārs Kārkliņš savā 2009.gada 26.novembra pieprasījumā Sabiedrības valdei sasaukt ārkārtas dalībnieku sapulci norādījis, ka pieprasījuma kopijas tiek nosūtītas arī pārējiem diviem Sabiedrības dalībniekiem, proti, Irēnai Stepiņai un SIA “Reģionālā prese DIENA”, tādējādi apliecinot, ka Sabiedrības dalībnieks ir SIA „Reģionālā prese DIENA”, nevis SIA „Dienas Mediji” kā tas norādīts Sapulces lēmumā Nr.02/2009; [2.7] 2009.gada 14.decembrī, atbildot uz Gunāra Kārkliņa pieprasījumu, Sabiedrība informēja, ka dalībnieku sapulci var sasaukt valde pēc dalībnieku, nevis pēc valdes locekļu pieteikuma. Ņemot vērā to, ka Gunārs Kārkliņš pieprasījis sasaukt ārkārtas dalībnieku sapulci kā SIA “Mans īpašums – OGRES VĒSTIS” valdes loceklis (sk.[2.6]), secināms, ka tas ir pretrunā ar Komerclikumā noteikto sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību; [3] 2010.gada 14.janvārī Uzņēmumu reģistrs nosūtīja Sabiedrībai vēstuli Nr.2-6-4528/1/sd ar lūgumu sniegt viedokli par Iesniegumā norādītajiem argumentiem. 2010.gada 26.janvārī Uzņēmumu reģistrā saņemts Sabiedrības 2010.gada 25.janvāra paskaidrojums Nr. 01-62/2010, kurā Sabiedrība skaidro sekojošo: [3.1] Komerclikuma 217.panta pirmajā daļā noteikts to personu loks, kuras var celt prasību par dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Minētajā pantā nav norādīts, ka šādas tiesības ir arī bijušajam valdes loceklim. Līdz ar to secināms, ka Iesniedzēja tiesības apstrīdēt Apstrīdēto lēmumu, ir apšaubāmas; [3.2] Komerclikuma 217.panta otrajā daļā noteikts, ka ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki. Ievērojot to, ka dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība attiecas uz lēmuma pieņemšanas procedūru un dalībnieku sapulcē lēmums pieņemts vienbalsīgi, secināms, ka Iesniedzēja arguments par Komerclikuma 213.panta pārkāpumiem, nav pamatots; [3.3] Iesniedzējs bez tiesiska pamata atteicies sasaukt Sapulci, tādējādi mēģinot izvairīties no atbrīvošanas no Sabiedrības valdes locekļa amata; [3.4] Iesniedzējs kļūdaini uzskata, ka SIA “Dienas Mediji” nav tiesību balsot Sapulcē, jo tā nav Sabiedrības dalībnieks. Reorganizācijas ceļā SIA “Reģionālā prese DIENA” ir pievienota SIA “Dienas Mediji”. Turklāt sabiedrības reorganizācija rada tiesiskās sekas uz likuma pamata, neatkarīgi no tā, vai tiek aktualizētas pēdējās izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā; [3.5] Sapulces lēmuma Nr.02/2009 augšējā daļā norādīts dokumenta sagatavošanas un parakstīšanas datums, savukārt dokumenta tekstā – dalībnieku sapulces norises diena. Tāpēc nav saprotams Iesniedzēja arguments, ka Sapulces lēmumā Nr.02/2009 ir norādīts nepareizs datums. Turklāt arī tādā gadījumā, ja divu atšķirīgu datumu norādīšana viena lēmuma ietvaros tiktu uzskatīta par kļūdu, tas neradītu negatīvas tiesiskās sekas attiecībā pret trešajām personām. Tāpat nav pamatots Iesniedzēja arguments, ka Sapulces lēmumā Nr.02/2009 ir norādītas divas atšķirīgas Sapulces norises vietas, proti, Rīga un Rīga, Mūkusalas iela 15. Minētais arguments neatbilst faktiskajai situācijai, jo pirmajā gadījumā ir norādīta Sapulces lēmuma Nr.02/2009 pieņemšanas vieta, bet otrajā gadījumā – Sapulces norises vieta. Izskatot Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju, t.sk. 2009.gada 21.decembra pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, Iesniedzēja iesniegumu, kā arī Sabiedrības 2010.gada 25.janvāra paskaidrojumu Nr.01-62/2010, secināju: [4] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajā daļā noteikto, valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Uzņēmumu reģistra kompetence noteikta likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un citos ārējos normatīvajos aktos. Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. panta otrajā daļā noteikts, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. No tā secināms, ka Uzņēmumu reģistram nav jāpārbauda apstākļi, kādos dokuments izdots, bet jāpārbauda dokumenta formāla atbilstība likumā noteiktajām prasībām. Arī Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” tiesību normu analīze no to savstarpējās sakarības viedokļa dod pamatu atzinumam, ka likumdevējam, nosakot valsts notāra kompetenci reģistrācijai iesniegto dokumentu pārbaudē, nebija nolūka uzlikt viņam par pienākumu vērtēt komersantu lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. [Skatīt: Augstākās tiesas Senāta 2004. gada 28. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-31.] Līdz ar to Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst izvērtēt Iesniedzēja argumentus par iespējamajiem pārkāpumiem Sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas procesā atbilstoši Komerclikuma 213. un 214.pantā noteiktajam regulējumam. Strīdi par minētajiem jautājumiem ir izskatāmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. [5] Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikuma 217.panta pirmo daļu, tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes, padomes vai atsevišķa valdes vai padomes locekļa prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanas vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Tikai tiesa var atzīt šādu dalībnieku sapulces lēmumu par spēkā neesošu, pamatojoties uz Iesniedzēja minētajiem argumentiem. Tātad Iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt Sapulces lēmumu Nr.02/2009, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā par Sapulces lēmuma Nr.02/2009 atzīšanu par spēkā neesošu. [6] Komerclikuma 213.panta otrajā daļā noteikts tiesību subjektu loks, kas noteiktā secībā var sasaukt dalībnieku sapulci. Proti, dalībnieku sapulces sasaukšana ir valdes kompetencē. Tomēr, ja valde nepilda savu pienākumu vai sabiedrībai nav valdes, nākamā institūcija, kas ir tiesīga sasaukt dalībnieku sapulci, ir padome. Ja sabiedrībai nav padomes, tad komercreģistra iestāde dalībnieku sapulci sasauc par maksu, ja to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla saskaņā ar Komerclikuma 213.panta trešās daļas 3.punktu. Vienīgais izņēmums, kad iespējamie pārkāpumi dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūrā neietekmē sapulces tiesiskumu, ir minēts Komerclikuma 217.panta otrajā daļā, proti, ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki. Tātad, likumdevējs ir paredzējis divus priekšnosacījumus Komerclikuma 217.panta otrās daļas piemērošanai, proti, dalībnieku sapulcē ir jāpiedalās visiem dalībniekiem, kā arī visiem ir jābalso par lēmuma pieņemšanu. Lai lēmums tiktu pieņemts ir jābalso “par”, līdz ar to secināms, ka gadījumos, kad nav ievērota dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūra, visiem dalībniekiem sapulcē ir jābalso “par”. Situācijā, kad visi Sabiedrības dalībnieki ir nobalsojuši par lēmuma pieņemšanu, uzskatāms, ka visi Sabiedrības dalībnieki ir atzinuši, ka dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūras pārkāpšana nav aizskārusi viņu tiesības lēmuma pieņemšanā. No Sapulces lēmuma Nr.02/2009 satura secināms, ka Sapulcē piedalījušies visi Sabiedrības dalībnieki un lēmums par Iesniedzēja atbrīvošanu no valdes locekļa amata pieņemts vienbalsīgi. Līdz ar to, nav pamata uzskatīt, ka Sapulces lēmums pieņemts pretrunā ar Komerclikumā noteikto regulējumu. [7] Komerclikuma 187.panta pirmajā daļā noteikts, ka daļu uzskaitei sabiedrība ved dalībnieku reģistru. No tā secināms, ka tikai pašas valdes kompetencē ir vest dalībnieku reģistru. Minēto secinājumu papildina arī tā paša panta piektā daļa, proti, ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis. Tātad likumdevējs noteicis ierobežotu personu loku – valdes amatpersonas, kas ir tiesīgas apliecināt dalībnieku reģistra ieraksta īstumu. Pretēji Iesniedzēja apgalvojumam (sk.[2.3]), no Sabiedrības reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem, kā arī no ierakstiem komercreģistrā konstatējams, ka Sabiedrības dalībnieki ir SIA “Mans īpašums – OGRES VĒSTIS” (reģ.Nr. 40003913452), SIA “Dienas Mediji” (reģ. Nr.40003804497) un Irēna Stepiņa. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav tiesiska pamata apšaubīt komercreģistrā norādītās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai. [8] Komerclikuma 335.panta otrajā daļā noteikts, ka pievienošanas procesā pievienojamā sabiedrība nodod visu savu mantu iegūstošajai sabiedrībai. Savukārt, atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektās daļas nosacījumam, pievienojamās sabiedrības saistības un tiesības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. No minētā secināms, ka pievienojamās sabiedrības manta, t.sk. pievienojamās sabiedrības īpašumā esošās kapitāla daļas, reorganizācijas ceļā pāriet iegūstošās sabiedrības īpašumā un iegūstošā sabiedrība turpina pievienotās sabiedrības mantiskās attiecības. No komercreģistrā esošajiem ierakstiem secināms, ka 2008.gada 30.decembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Reģionālā prese DIENA” ir izslēgta no komercreģistra un reorganizācijas ceļā pievienota sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Laikraksts DIENA”, kuras nosaukums mainīts uz SIA „Dienas Mediji”. Tas norāda uz to, ka ir notikusi pievienotās sabiedrības visu tiesību un saistību sukcesija (jeb tiesību un saistību pāreja). Tādējādi nepamatots ir Iesniedzēja pieņēmums, ka SIA „Dienas Mediji” īpašumā nav kapitāla daļas, kas ļautu ar balsstiesībām piedalīties Sapulces lēmuma pieņemšanā (sk.[2.3]). [9] Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” (turpmāk tekstā – Noteikumi) 18.punktu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt dokumenta autora nosaukumam, dokumenta datumam, dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumam, parakstam. Noteikumu 14.punktā noteikts, ka dokumentiem, kuriem nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskām personām nav saistoši. Sabiedrība norādījusi (sk.[3.5]), ka Sapulces lēmumā Nr.02/2009 ir ietverts gan dokumenta sagatavošanas, gan tā parakstīšanas datums, kā arī Sapulces norises diena. Tāpat no minētā dokumenta satura secināms, ka tajā ir ietverti arī pārējie Noteikumu 18.punktā norādītie rekvizīti. Turklāt Sapulces lēmumā Nr.02/2009 pirmajā gadījumā ir norādīta Sapulces lēmuma sastādīšanas vieta, bet otrajā gadījumā – Sapulces norises vieta. Tādējādi Iesniedzēja arguments, ka no Sapulces lēmuma Nr.02/2009 nav iespējams identificēt konkrētu Sapulces norises vietu (sk.[2.4]) un minētais lēmums neatbilst Noteikumu 18.punktam, jo tajā ir norādīti dažādi Sapulces norises datumi un Sapulces norises vietas, nav tiesiski pamatots. [10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta pirmo daļu Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai: 1) ievērota reģistrācijas piekritība; 2) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā; 3) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem; 4) Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta trešo daļu, ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu (15.pants) vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai). Tā kā trūkumi 2009.gada 22.decembrī iesniegtajos Sabiedrības dokumentos nav konstatēti, Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu. [11] Ņemot vērā iepriekš minēto, Apstrīdētais lēmums ir pieņemts, ievērojot tiesību normas. Administratīvā procesa likuma 84.pantā noteikts, ka administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Jāsecina, ka Apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par tiesisku. Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 14.punktu un 18.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantu, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo, otro un trešo daļu, 15.pantu, Komerclikuma 187.panta pirmo un piekto daļu, 213.panta otro daļu, trešās daļas 3.punktu, 214.pantu, 217.panta pirmo un otro daļu, 335.panta otro un piekto daļu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās 4.punktu, nolēmu: 1.Atstāt negrozītu 2009.gada 29.decembra Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu Nr. 6-12/172722; 2.Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam un Sabiedrībai. Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Galvenais valsts notārs R.Balodis

>Vija 
2010-03-24  15:54:06
"Agrāk strādāju cita rajona laikrakstā, un tas bija visnotaļ rentabls, jo iztika no abonentu un reklāmas ieņēmumiem". Bet salīdzini reklāmas cenas "citu rajonu laikrakstos" un Ogres avīzēs. Te Kaleidoskops nositis reklāmas un slud. cenas ogrē kādas reizes trīs zemākas kā citu rajonu avīzēs.

LSDSP 
2010-03-24  14:44:16
Jā, Ogres Ziņām kur vēl krutāki cipari, bet redz jau tikai Mozuļus...

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības