Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2008-10-16  12:23:00 / Ekonomika
 
 Ziņot redakcijai  

Pēc daudzkārtējām iedzīvotāju sūdzībām veikta virkne pārbaužu Ogres novada domei daļēji piederošajā SIA "Ķilupe".
Ogres sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprina, ka "Ķilupe" saņēmusi visas nepieciešamās atļaujas no Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes, kas atļauj uzņēmuma darbību no vides uzraudzības viedokļa. Regulators gan norāda, ka likumdošanas izmaiņu rezultātā atkritumu apsaimniekošana (izņemot atkritumu apglabāšanu) vairs nav regulējama nozare. Līdz ar to šīs komercdarbības uzraudzība no Regulatora puses ir noņemta, atstājot Regulatora kompetencē vienīgi tarifu apstiprināšanu.
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde uzskata, ka "Ķilupes" nelikumīgo darbību "pierādījumu" - kādu videoierakstu - izmantot neesot iespējams, jo "ne visām automašīnām ir redzami reģistrācijas numuri, kravas saturs un ne visas smagās automašīnas, kas šķērso dzelzceļu pie Ķeguma pārbrauktuves, dodas uz atkritumu pieņemšanas vietu. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde informē, ka "Ķilupes" darbību atkritumu savākšanas laukumā 2007.gadā pārbaudījusi 6 reizes un par konstatētajiem pārkāpumiem 2 reizes piemērots administratīvais sods. Šogad administratīvais sods "Ķilupei" piemērots vienu reizi. Ņemot vērā no "Ķilupes" nelabvēļiem saņemtos iesniegumus, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālisti nedēļu dežūrējuši pie "Ķilupes" atkritumu pieņemšanas laukuma, reģistrējot visus transportlīdzekļus un uzskaitot ievestās un izvestās kravas apjomu. Konstatēts, ka dienā izgāztuvē atkritumus ieved 10-16 reizes, bet izved 3-9 reizes. Uz būtiskiem "Ķilupes" pārkāpumiem vides pārvalde gan nenorāda.
Zvērināti revidenti konstatējuši, ka "Ķilupes" sniegtie pārskati atbilst reālajai situācijai uzņēmumā. Arī "Ķilupē" veiktais audits uz būtiskiem pārkāpumiem nenorāda. Auditā norādīts, SIA "Ķilupe" 2006.gadā guvusi 109'262 latu lielu tīro peļņu. Uzņēmums lēmis domei izmaksāt tās peļņas daļu - 38'242 latu. Šo naudu dome vēlas izmantot atkritumu rekultivācijas vajadzībām. 2007.gada peļņu "Ķilupe" nolēmusi nesadalīt. "Ķilupes" grāmatvedībā konstatēti vien formāli trūkumi. Uzņēmuma 67,75 procentu daļu īpašniekam Andrim Saulītim viņa peļņas daļa nav izmaksāta.

Deputāti neapmierināti ar auditu
Deputāts Vladimirs Paškovičs jautāja, kādēļ audits veikts tikai par 2006.gadu. Auditore Dz.Zolte norādīja, ka tāds bijis no izpilddirektora saņemtais uzdevums. Georgs Gutpelcs izteica bažas, ka, tā kā galvenā grāmatvede audita laikā bijusi slimnīcā, auditu nevar uzskatīt par pilnīgu. G.Gutpelcs bija neizpratnē, kādēļ dome savu peļņas daļu novirza atkritumu rekultivācijai, bet A.Saulītis savu daļu var izlietot pēc saviem ieskatiem. "Vai tad mums naudas ir par daudz," piekrita deputāts Gunārs Kārkliņš. Dz.Zolte skaidroja, ka domei nav tiesību lemt kā izlietot A.Saulīša peļņas daļu. Deputāts Pēteris Dimants vērsa uzmanību uz audita atzinumu, ka pastāv risks, ka nav uzskaitīti visi SIA "Ķilupe" darījumi. Tiesa gan, audits neapstiprina, ka "Ķilupe" šādus darījumus tiešām veikusi. P.Dimants arī pauda neizpratni par būtisko atšķirību starp ievestajām un izvestajām kravām, kas, mērot ilgākā laika posmā, sastāda vairākus tūkstošus kravu. P.Dimants jautāja, vai vispār drīkst gūt tik lielu peļņu, kāpēc šī peļņa jau agrāk nav novirzīta rekultivācijai. "Kāpēc peļņa tika slēpta," jautāja deputāts Ludvigs Tribockis. Deputāte Vita Pūķe iebilda, ka pēc likuma peļņa var tikt sadalīta 10 gadu laikā un ka nekas nav ticis slēpts.
"Kāpēc mums vispār jāskata šis audita slēdziens, ja tas nav pilnīgs," jautāja L.Tribockis. Auditore atbildēja, ka, lai uzņēmumā veiktu pilnīgu auditu, būtu nepieciešami 3 mēneši. Administrācijas izmaksas pieaugušas par 38%, taču pēc auditores domām algas Ķilupē nav pārmērīgi lielas, tiesa gan, prēmēšanas sistēmu audits nav analīzējis.

Ķilupe sniedz skaidrojumu
SIA "Ķilupe" valdes locekle Elīna Saulīte deputātiem skaidroja uzņēmuma darbības nianses. Viņa norādīja, ka SIA "Ķilupe" ir strādājusi veiksmīgi un peļņu ieguldījis attīstībā. Skaidrojuma materiālos parādās arī 2007.gadā sadegušo atkritumu apjoms - 11750 tonnas. E.Saulīte skaidro, ka sadegušais atkritumu daudzums uzņēmumam radījis lielus zaudējumus, jo sadegušo papīru uzņēmums varēja nodot otrreizējai pārstrādei, gūstot peļņu. Gūto peļņu uzņēmums ieguldījis tehnikas iegādei. E.Saulīte norādīja, ka "Ķilupe" izveidojusi Rīgas reģionā pirmo šķiroto atkritumu laukumu, kurā atkritumi no Ogres iedzīvotājiem tiek pieņemti bez maksas. Atkritumu šķirošanas laukumi Ogrē izbūvēti 6 adresēs. E.Saulīte skaidro, ka uzņēmums brīvos līdzekļus atkritumu šķirošanas pakalpojumu attīstībā iegulda tādēļ, ka atkritumu apglabāšana ar katru gadu paliks arvien dārgāka, sadārzinot arī maksu par atkritumu izvešanu. Atkritumu šķirošana ļauj atkritumus izmantot otrēzējai pārstrādei, ne vien būtiski izvairoties no to apglabāšanas izmaksām, bet arī gūstot peļņu.

Apšauba sadegušo atkritumu daudzumu
Noklausoties E.Saulītes skaidrojumu G.Kārkliņš izteicās, ka viņš cer, ka E.Saulīte atbild par saviem vārdiem un cipariem. Viņš norādīja, ka 11 tūkstoš tonnas sadegušo atkritumu ietilpināmi 200 vagonos un piebilda, ka, ja sadegušie atkritumi tiešām būtu papīrs, tad apjoms būtu vēl daudz lielāks. "Es neesmu dzirdējis, ka Ķegumā būtu bijis tāds ugunsgrēks. Jūs padomājat ko jūs mums stāstat. Šeit ir tas caurums tajā kāršu namiņā, ko esat mums sazīmējuši. Cik tad ir bijuši šie milzīgie ugunsgrēki? Tas ir ginesa rekords," uzskata G.Kārkliņš. P.Dimants jautāja, kā tik daudz papīra varēja trasties vienuviet, nevis šķiroto atkritumu šķirošanas laukumā.
SIA "Ķilupe" valdes locekle Ilma Saulīte skaidroja, ka sadedzis ne tikai papīrs, taču papīri bijuši daļa no sadegušajiem atkritumiem. Atkritumu degšana notikusi 2007.gada Lieldienās, to izraisījušas atkritumu reģenerēšanās procesā radušās gāzes. 2007.gada Lieldienu brīvdienu laikā noticis liels ugunsgrēks. Reāli dzēšanas darbi varēja uzsākties tikai pēc 4 dienām. Viņa arī uzsvēra, ka degoši atkritumi, tāpat kā degoša kūdra, nav viegli apdzēšami. Lai gan degošo atkritumu virsējais slānis ticis apdzēsts, ik pa laikam pašaizdegšanās rezultātā izcēlušies jauni ugunsgrēki. Ilma Saulīte arī norādīja, ka pret "Ķilupi" vērstās kampaņas laikā atkritumu laukumā notikušas vairākas ļaunprātīgas dedzināšanas, par kurām "Ķilupe" vērsusies policijā.
Pēc vairāku deputātu domām sadegušo atkritumu apjoms bijis nereāli liels un audita ziņojumā nav atbilžu uz daudziem būtiskiem jautājumiem. "Jūsu kā privātas struktūras, kurā domei pieder kapitāldaļas, attieksme ir nekorekta," norādīja L.Tribockis, aicinot pārskatīt sadarbību ar "Ķilupi", šim nolūkam izveidojot speciālu darba grupu.
"Ko jūs gribat, lai mēs pierādam?" jautāja uzņēmuma valdes locekle Ilma Saulīte. Ludvigs Tribockis atbildēja, ka vēlas zinat, vai "Ķilupe" nav apkrapusi iedzīvotājus. "Ķilupes" pārstāvji norādīja, ka pārkāpumus konstatē attiecīgas atbildīgās institūcijas, bet tās tos nav konstatējušas.

Vēlas pārskatīt sadarbību
L.Tribockis pauda neapmierinātību ar to, ka jau divus mēnešus gaida iespēju apskatīt domes un "Ķilupes" sadarbības līgumu.
G.Gutpelcs jautāja, vai ir sodīta kāda no "Ķilupes" amatpersonām, ja nav nodrošināt apstākļi, lai šāda aizdegšanās nebūtu notikusi. Ilma Saulīte atbildēja, ka sodu neviens nav saņēmis, jo tā tikusi kvalificēta kā pašaizdegšanās.
Pēteris Dimants jautāja, kā varēja izmērīt, ka 2007.gadā sadegušas tieši 11 tūkstoši tonnu. Viņš izteica aizdomas, ka sadegušajās 11 tonnās patiesībā izteikts tas atkritumu daudzums, kas nelikumīgi ievests "Ķilupes" atkritumu laukumā.
Ilma Saulīte norādīja, ka sadegušo atkritumu daudzums rēķināts matemātiski, ņemot vērā ievesto atkritumu daudzumu.
G.Kārkliņš atgādināja, ka atkritumu laukums pieder domei un tas paredzēts rekultivācijas projektam un aicināja šo laukumu pilnībā slēgt, nepieļaujot atkritumu turpmāku ievešanu. I.Saulīte atzina, ka domei ir tiesības šādi rīkoties, taču, ja "Ķilupe" atkritumu laukumu pamestu, tad neviens to neuzraudzītu un iedzīvotāji tajā varētu nesankcionēti ievest atkritumus.

Vēl nelemj par pelņas izmantošanu
Uz šodienu deputātiem izskatīšanai sagatavots lēmumprojekts, ar kuru dome lemtu savu peļņas daļu no SIA "Ķilupe" 2006.gada peļņas novirzīt atkritumu rekultivācijai. G.Kārkliņš norādīja, ka par jautājumu nebalsos, jo ir pārāk daudz neskaidrību.
L.Tribockis ierosināja izlemšanu atlikt uz laiku, kad tiktu rastas atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Arī G.Kārkliņš aicināja nesteigties ar lēmumu par domes peļņas daļas izmantošanu, vispirms veicot auditu arī par 2007.gadu un 2008.gada pirmo pusi un, apzinot visu šajā laika posmā gūto peļņu, lai rekultivācijai, iespējams, izmantotu lielāku naudas summu no domes peļņas daļas.

Iepriekšējais raksts par šo tēmu.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības