Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresnovads.lv
  Publicēts: 2016-07-05  22:53:00 /
 
 Ziņot redakcijai  

   

Maija beigās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) telpās Arhitektūras un pilsētbūvniecības arhitektu profesionālo studiju studenti prezentēja Ogres novada pašvaldības vadībai un speciālistiem savu redzējumu par vairāku Ogres pilsētai nozīmīgu objektu attīstību.

Šā gada 23. februārī RTU studenti bija ieradušies Ogrē, lai iepazītos ar vairākiem objektiem. Viņi tikās arī ar Ogres novada pašvaldības vadību un Attīstības departamenta Būvvaldes speciālistiem, lai precizētu darba mērķus un uzdevumus, kā arī sagaidāmos darba rezultātus.

Trīs mēnešu laikā studentiem bija jāizstrādā savi Ogres pilsētvides centrālās Ainavas daļas attīstības vīzijas priekšlikumi, kuru pamatā bija Ogres novada pašvaldības sagatavotais darba uzdevums. Kā viens no darba uzdevumiem bija kultūrvēsturiskās ēkas “Pie zelta liepas” un Ogres kultūras centra vienotas ainavu telpas koncepcijas izstrāde, pamatojoties uz mūsdienu pilsētvides attīstības tendencēm, latvju rakstu enerģētisko nozīmi, pielietojot zaļos risinājumus lietus ūdens savākšanā un novadīšanā. Otrs no uzdevumiem bija Mālkanes prospekta un Skolas ielas iespējamā automašīnu un gājēju tuneļa izbūves risinājumu priekšlikumi. 

Savas idejas prezentēja 11 RTU studentu grupas:

1. Austra Kaķeševa, Ritvars Krastiņš un Rūdis Rubenis savā darbā par iedvesmas avotu ņēma teiku par Ogri, tā nosaukuma izcelšanos - latviskais burts O tiek ņemts par galveno simbolu publiskās zonas izveidei pilsētas centrā. Šis elements tiktu veidots kā pergola koka konstrukcijās, iekļaujot dažādus latviešu etnogrāfiskos rakstus. Tā aptvertu visu Brīvības ielas kultūras telpas centru. Pergolā tiktu iestrādātas lielākas, pamanāmas četras latviešu  zīmes - Auseklis, Jumis, Zalktis un Dārziņš.              

2. Staņislavs Kurjāns, Valērija Okuņeva un Līva Ludviga savā Ogres centra redzējumā piedāvāja dizaina strūklakas, oriģinālas velo novietnes, pārdomātus gājēju un velo braucēju celiņus, speciālu mīkstu segumu bērniem, pazemes autostāvvietas. Lietus ūdens novadīšanas risinājumi veid Ogres upes līkumojumu. Saieta laukuma attīstības priekšlikumi kalpotu dažādu svētku svinēšanai. Interesantajos apgaismojuma elementos jaunieši bija iekļāvuši latviešu etnogrāfiskos rakstus.

3. Vigo Kronbergs, Sidhards Jānis Liberts un Egīls Markuss savā darbā risināja  autostāvvietu izveidi, piedāvājot pazemes autostāvvietu. Kultūras centra lielo priekšlaukumu jaunieši padarīja par multifunkcionālu rekreācijas zonu, plašās kāpnes, kalpotu kā tribīnes jeb soliņi. Teritoriju pie kafejnīcas “Pie zelta liepas” jaunieši atvēlēja lielam baseinam, kurā varētu vasarā bradāt, ziemā slidot. Bērnu laukumu viņi piedāvāja izvietot teritorijā aiz Ogres Kultūras centra.

4. Kristai Beļauniecei un Līgai Ganiņai ir ideja izveidot Liepu laukumu, kas tiktu sasaistīts ar Zelta liepu, liepu stādījumiem pieguļošajā teritorijā. Liepu laukums kalpotu par vietu, kur ik nedēļu norisinātos tirdziņi. Tajā būtu multifunkcionāla estrāde, kas veidota kā amfiteātris, strūklaka un vēl dažādi elementi. Pašā ēkā tiktu izvietota maza kafejnīca, velo nomas punkts, autostāvvietas vietā ierīkota plaša āra terase.

 5. Rasa Grāvīte, Sandis Radziņš un Denis Maruhļenko pilsētas centrā esošos objektus izvēlējās savienot ar oriģinālu celiņu. Tas savienotu Māras Līkloču mežu (brīvdabas mākslas telpu), Vasaras saulstāvju laukumu, bērnu laukumu “Meteņi”, saieta laukumu, strūklaku un Kultūras centra laukumu “Ziemas saulstāvji”.

6. Laura Kozule, Oksana Ribule pilsētas centra labiekārtojuma koncepcijas pamatā izvēlējās mūžīgo kalendāru, kurā katru sadaļu veido latviešu tautas gadskārtu svētki. Katrā no kalendāra laika rituma atskaites punktiem ir paredzēts kāds labiekārtots objekts, piemēram, pulkstenis, ugunskura vieta, brīvdabas estrādes vieta u.c. Tika izvērtēti arī skaņu izolējoši risinājumi saistībā ar tuvumā esošo dzelzceļu.

7. Mārtiņš Smilts, Oskars Brokāns un Viktorija Jakovļeva piedāvāja savu redzējumu par Ogres transporta satiksmes attīstības vīziju, kas ietver auto tuneļa izbūvi Kalna prospektā zem dzelzceļa un gājēju un velo braucēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Upes prospektā.Tika piedāvāti arī Ogres pilsētas galveno ielu pārbūves risinājumi, akcentējot sabalansētu velo maršrutu izveidi.   

8. Elīza Anete Kaužēna, Marita Antoņenko un Agnese Mālniece Ogres centra attīstības vīzijā piedāvāja Brīvības ielas galveno gājēju tranzītzonu, veidojot to kā pāreju no urbānās un zaļo pilsētas vidi. Studentes padomājušas par dizainiskiem,  ilgtspējīgiem lietus ūdens savākšanas sistēmu risinājumiem un moderniem risinājumiem ārtelpas attīstībā.                                                           

9. Linnas Ladas Bozes, Līvas Kenkles un Artas Bucenieces redzējums - veidot Ogres Zelta dzīslu (asociācija – Zelta liepa), kas simboliski saistās ar Ogres pilsētai raksturīgajām lineārajām struktūrām – Ogres upi, dzelzceļa līniju, auto transporta maģistrāli un centra gājēju ielas promenādi. Zelta dzīsla telpiski un idejiski savienotu Ogres Kultūras centra priekšlaukumu ar āra kāpnēm, ar saieta laukumu un Brīvības ielas labiekārtojumu, veidojot vienojošu ārtelpas koncepciju un savienojot funkcionālās zonas.

10. Zane Kraujiņa un Toms Ūdris savā darbā veiksmīgi iekļāvuši vairākus objektus, kas būtu nepieciešami pilsētas centrā. Katrs no objektiem veidots kāda latviešu etnogrāfiskā raksta formā. Piemēram, saieta laukums kā zaru krusts , tirgus zona kā zalktis, egles laukums kā dzirnavas.

11. Toms Loris, Rihards Pauliņš un Pēteris Švēde savā darbā priekšroku devuši telpas analīzei un daudzfunkcionāliem objektiem, kas varētu labi integrēties arī esošajā pilsētas iekārtojumā, vērtējuši Park and Ride izveides iespējas Ogrē un analizējuši ārvalstu piemērus gājēju un automašīnu tuneļu dizainā un to iespējamo pielietojumu Ogrē.

Pēc prezentācijām Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis un vietniece Ineta Tamane pateicās studentiem un RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes docentei Ievai Miķelsonei par ieguldīto darbu un izteica vēlmi arī dažas no idejām, iespējams, realizēt. Vairākus ieteikumus studentiem sniedza Ogres novada pašvaldības ainavu arhitekte Senija Proose, arhitekte Agnese Pivore – Bokta, teritorijas plānotājs Uldis Apinis, Būvvaldes vadītāja Inese Pivare un Projektu vadības nodaļas vadītāja Aija Romanovska.

Izvērtējot studentu darbus, secināms ka katrā no darbiem bija ļoti labas idejas un tās visas bija dažādas. Šī darba rezultāti būs pamats tālākai Brīvības ielas Kultūrtelpas ainavas attīstībai.

Ogres novada pašvaldībai sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti jau ir kopš pagājušā gada 7. maija. Sadarbības mērķis ir RTU studentu iesaistīšana Ogres novada attīstības veicināšanā. 2015.gadā Ogres novada pašvaldība noslēdza sadarbības līgumu arī ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti un Ogres tehnikumu.

Ja mūsu lasītājiem ir radusies vēlme iepazīties ar studentu darbiem, tie būs pieejami apskatei pie Ogres novada pašvaldības Attīstības departamenta Būvvaldes ainavu arhitektes S. Prooses, iepriekš piesakoties pa telefonu 65068763.

   

   

   




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30            





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības