Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Uldis Vērsis, Lielvārdes alus meistars
  Publicēts: 2014-03-24  14:21:00 /
 
 Ziņot redakcijai  

     

Ar degustāciju restorānā Neiburgs alus meistari svinīgi atklāja jauno alu “Lielvārde” - unikālu amatnieku alu, kas atjauno senā eila alus brūvēšanas tradīcijas Latvijā. Degustācijā piedalījās sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp grupas Instrumenti solisti Jānis Šipkēvičs un Reinis Sējāns, bet pasākuma namatēva lomā iejutās Māris Olte. Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš bija saorganizējis smalkas alus uzkodas.

Lielvārdes alus meistars uzsver izcilās garšas īpašības

Uldis Vērsis, Lielvārdes alus meistars atklāj, ka Lielvārdes alus ir eila alus veids, kas ir senākais alus veids pasaulē, bet mūsdienās Latvijā tas ir retums. Tas ir nepasterizēts alus, kas atšķirsies no mums ierastajiem lāgera aliem ar izcilajām īpašībām - izteiktāku garšu, aromātu un biezāku struktūru. Lielvārdes alus tiek pildīts unikālā melnā pudelē, kas pasargā alu no saules gaismas iedarbības un ļauj saglabāt alus aromātu un garšu. Meistari pret alu izturas ar īpašu attieksmi – katra pudele Lielvārdes alus tiek pārbaudīta vairākas reizes, lai pārliecinātos par tā izcilību, tādēļ alus tiks ražots mazos apjomos – tikai viens alus vārījums mēnesī.

Vēsturnieks norāda uz labajiem alus darināšanas laikiem Latvijas vēsturē

Jaunā alus šķirne tiks izgatavota, balstoties uz 17. gs. alus darīšanas tradīcijām. Ainārs Radovics, vēsturnieks un grāmatas “Zviedru laiki Vidzemē autors”, degustācijā norādīja, ka Latvijas vēsturē tie tiek pamatoti uzskatīti par alus darīšanas ziedu laikiem, kad muižās uzplauka alus brūvēšana. Latvijā 17. gs. muižas alus meistara darbs kļuva par īpašu godu. Aldari apmainījās ar alus darīšanas zināšanām no tuvām un tālām zemēm un pilnveidoja iesala darīšanas un alus brūvēšanas prasmes. Šī alus darīšanas izkopšana bija viens no iemesliem, kāpēc šo gadsimtu dēvē par alus ziedu laikiem – laiku, kad Latvijā dzima aizraušanās ar alu un azarts sasniegt izcilu alus garšu.

Viesi novērtē alu ar augstāko novērtējumu

Degustācijas viesi augsti novērtēja jauno alu, īpaši uzsverot tā garšas īpašības. Katrs viesis varēja novērtēt alus garšu, piešķirot tam līdz piecām karotēm. Kopā Lielvārdes alus saņēma 4,85 karotītes, kas ir augs novērtējums. Kā atzina grupas “Instrumenti” solisti Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns, Lielvārdes alus ir augstvērtīgs alus un tikpat labs kā viņu mūzika. 

Par Lielvārdes alu

Atšķirībā no mūsdienās populārā lāgera alus veida, eila brūvēšanā tiek izmantots augšējās raudzēšanas raugs. Rūgšanas procesā augšējās fermentācijas raugs nevis nogrimst, bet paceļas šķidruma virspusē, un tā ietekmē alus iegūst izteiksmīgāku garšu un aromātu. Lielvārdes alus netiek pasterizēts, tādēļ tam ir salīdzinoši īss uzglabāšanas laiks.

Lielvārdes alu ražos Lāčplēša alus darītavā. Tās nosaukums izvēlēts par godu Lielvārdes kā tirdzniecības pilsētas sasniegumiem pirms četriem gadsimtiem un arī par godu pirmajai Lāčplēša alus darītavai, kura atradās Lielvārdē. Lielvārdes alus tiks tirgots prestižākajos restorānos un arī atsevišķos lielveikalos. Papildus jau tirdzniecībā ieviestajam Lielvārdes Gaišajam alum alus meistari jau strādā pie dažādu citu unikālu Lielvārdes alus veidu ieviešanas.

     

 




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

Lur 
2014-03-25  08:44:51
Kā copes aliņš būs tīri Labz

tautas gudrība 
2014-03-24  16:32:30
kad dzer tad spogulī neskaties

bet 
2014-03-24  15:49:57
Olte varētu kādrei uz sevi paskatīties spogulī!

puta 
2014-03-24  15:04:12
tikai vārds no Lielvārdes tajā alū

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30        





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības