Komentāri (12)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Tikai pārdesmit metrus no Ogres 1.vidusskolas joprojām atrodas divi pusnodeguši grausti un savu laiku nokalpojis šķūnītis, kas jebkurā brīdī var uzgāzties skolēnu galvenajam ceļam uz mācību iestādi.

Komplektā – regulāri ugunsgrēki (2010.un 2011.gadā vien grausti deguši četras reizes), graustu iemītnieki, tautā saukti par bomžiem, un vecajās ēkās mītošās žurkas, kas, nereti par izbīli bērniem, mēdz klaiņot pa tuvāko apkārtni. Turpat blakus – arī viens no maģistrālajiem gāzes vadiem...

Taisnības labad gan jāsaka, ka skolai te maza teikšana. Grausti atrodas uz privātas zemes, kas pieder kādam ārzemēs dzīvojošam, tomēr Latvijā deklarētam Gintam Vanagam. Visi pašvaldības mēģinājumi ar viņu sazināties vairāku gadu garumā izrādījušies neveiksmīgi. Nav līdzējuši arī brīdinājumi par gaidāmo sodu īpašuma nesakārtošanas gadījumā. Vienu no graustiem pašvaldība par saviem līdzekļiem apjozusi ar koka žogu, kas gan nav šķērslis piedzīvojumu meklētājiem.

Tikmēr ieraksti Zemesgrāmatā liecina, ka grausti, bet varbūt tajos mītošās žurkas, ir turpat zelta vērtē. Uz īpašumu nostiprinātas divas hipotēkas - 2005.gadā  109'500 latu vērtībā, bet 2009.gadā -1’410’163,22 latu vērtībā. Tātad kopumā graustus sargā ķīlas pusotra miljona latu vērtībā, bet bez ķīlas turētāja atļaujas, kā zināms, nekādas darbības ar īpašumu veikt nedrīkst (ja vien negribas ķīlas vērtību atlīdzināt no savas kabatas). Tiesa gan, 5044 kvadrātmetrus lielā zemesgabala cenu grausti, visticamāk, tikai samazina. To pārdošanu apgrūtinātu arī trīs graustos šobrīd deklarētie, 1973., 1969. un 1971.gadā dzimušie iemītnieki. Mēģinot rast risinājumu, pašvaldība jau pirms diviem gadiem sazinājusies ar ķīlas turētāju DNB banku, taču bez rezultāta.

Vērtējot iespējas graustus nojaukt, vakar Ogres pašvaldībā aizvadīta kārtējā Avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanas komisijas sēde, kurā piedalījās domes izpilddirektors Pēteris Špakovskis, būvvaldes un citu pašvaldības struktūrvienību speciālisti, un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane. Kaut gan aicināti, ar savu klātbūtni nepagodināja DNB bankas pārstāvji. Viņu akcepts būtu nepieciešams, lai graustus nojauktu. Nu pašvaldība gatavos jaunu, visticamāk pēdējo, brīdinājumu īpašniekam, lai graustus nojauktu piespiedu kārtā. Pēc brīdinājuma nosūtīšanas īpašuma sakārtošanai tiks atvēlēts likumā paredzētais minimālais termiņš – vien dažas nedēļas. „Jo mēs zinām, ka tāpat tur neviens neko nedarīs,” norāda P.Špakovskis. Būs nepieciešams arī īpašuma novērtējums, sak, lai banka par pusnodegušo un skolas audzēkņiem bīstamo ēku nojaukšanu nepaprasa kompensāciju, teiksim, miljona latu apmērā. Bet varbūt, lai veicinātu dialogu, vecākiem jāsarīko protesta akcija pie bankas ēkas?

Pirms graustu nojaukšanas vēl jāveic to tehniskā ekspertīze, bīstamās ēkas pamatīgi jānožogo, jāuzstāda brīdinošās zīmes, jāsastāda darbu izmaksu tāmes, jāizdeklarē un jāatrod jauna dzīvesvieta tagadējiem graustu iemītniekiem. To pašvaldība plāno paveikt jau tuvākajā laikā. Ogres zelta grausti būvēti pirms vairāk kā 50 gadiem, tādēļ to nojaukšanai jāsaņem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. „Lai cik tas nebūtu grūti, rīkosimies likumā noteiktajā kārtībā,” sola P.Špakovskis. Savukārt I.Tamane situāciju vērtē kā ārkārtēju un uzsver, ka runa ir par bērnu drošību.

Nav noslēpums, ka Zinību kalnu Ogrē izstaigājušas paaudžu paaudzes, bet tā virsotnē esošā Ogres 1.vidusskola dažādu sasniegumu ziņā ieņem līderpozīcijas pilsētas skolu vidū. Jau pavisam drīz skolas kalnā vedīs arī pilnībā rekonstruēts gājēju ceļš. Iecerēts, ka septembrī skolu apmeklēs Izglītības un zinātnes ministrs. Tā vien šķiet, ka tikai dažus metrus no skolas esošie grausti šajā pilsētai nozīmīgajā vietā ir vienīgais kauna traips. Toties kāds!