Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

piesaistītu sabiedrības uzmanību vardarbības problēmai, krīzes centrs „Laipas” periodiski rīko dažādas akcijas. Šogad, atzīmējot savu 7. dzimšanas dienu, centra bērni un audzinātājas izveidojuši uzskates materiālu – cilvēku „Vardarbība” un mājīgo centra „Laipas” ēku ar bērnu atmiņām un vēlējumiem.

Krīzes centrā šobrīd atrodas 5 bērni vecumā no 3 līdz 16 gadiem, ar kuriem strādā audzinātāja Astrīda Kapteine, Ilona Āriņa, Līga Ādmine un Ingrīda Pūpola, auklīte Anita Lūkina, kā arī psiholoģe Inese Rūtiņa. Sociālā pedagoģe Līga Vaļule devusies pensijā, viņas vietā darbu sākusi jauna darbiniece. Darbu atvieglojusi tā sauktās 100 latu programmas dalībniece Tatjana Larina, kurai nu jau darba attiecības ir beigušās, bet viņa apgūst sociālā darbinieka pienākumus kursos un strādā „Laipās”, iegūstot nepieciešamo praksi.

„Ja agrāk krīzes centrā nonāca bērni, kuri galvenokārt bija cietuši no seksuālas vardarbības, tad šobrīd - vairāk no ģimenēm, kurās kāds no pieaugušajiem cieš no atkarības no alkohola vai narkotikām,” skaidro centra psiholoģe Inese Rūtiņa, uzsverot, ka tā ir visas sabiedrības problēma – bērniem un jauniešiem uz ielas tiek piedāvātas narkotikas, sabiedrībā parādās diskusijas, vai 1. septembrī pārdot vai nepārdot alkoholu utt. „Tā ir arī vērtību sistēma, kas ir ģimenēs. Vērtība vairs nav, piemēram, izglītība vai bērns. Tā vietā radies tukšums, ko bērns vai jaunietis izvēlas aizpildīt ar alkoholu vai narkotikām. Viņš par piemēru ņem redzēto ģimenē,” ir pārliecināta I. Rūtiņa un piebilst, ka tādā ģimenē, kur kāds no pieaugušajiem cieš no atkarības no alkohola vai narkotikām, veidojas virkne vardarbības paveidu – emocionālā, atstāšana novārtā, kā arī seksuālā - ja bērnam ir jāredz pieaugušo seksuālas ainas, ko viņa vecumā nav jāredz. Citos gadījumos bērns tiek atstāts novārtā. Un nonāk uz ielas.

„Tas, ko mēs redzam ikdienā, strādājot ar bērniem, ļauj secināt, ka vardarbība pret bērniem pieaug un kļūst aizvien cietsirdīgāka, tāpēc visai sabiedrībai nevajadzētu palikt vienaldzīgai vai izliekties, ka neko neredz, bet gan aktīvi iesaistīties šādu gadījumu mazināšanā. Bērniem nav jādzīvo vardarbībā – ciešanās un asarās, viņi ir pelnījuši būt mīlēti un priecīgi. Ja bērns vardarbīgā vidē dzīvo ilgstoši, viņam ir aizvien grūtāk palīdzēt, parādās psihiski traucējumi, viņš nevar normāli attīstīties,” saka audzinātāja Ilona Āriņa.

Strādājot ar šiem nelaimīgajiem bērniem, audzinātājas novērojušas, ka daži no cēloņiem, kāpēc rodas vardarbība, varētu būt šādi: pirmkārt, ekonomiskais stāvoklis valstī kopumā un no tā izrietošās sekas; cilvēku izlaidība, pārtiekot vienīgi no valsts piešķirtajiem pabalstiem (patērētāju sabiedrība) un nevēlēšanās savā labā pašam kaut ko darīt; nelabvēlīgais ģimenes piemērs un tajā esošais patieso vērtību trūkums.
 
Lai pievērstu visiem šiem sāpīgajiem, bet aktuālajiem jautājumiem uzmanību, arī šogad, atzīmējot centra svētkus, „Laipu” mazie klienti un audzinātājas izveidojušas kopīgu cilvēku – Vardarbību, uz kura izkārota informācija par vardarbības veidiem, kā arī no kartona izveidota krīzes centra „Laipas” māja, kas simbolizē drošību, mājas, ģimeni. Uz mājas lasāmas centra bērnu atmiņas par piedzīvoto „Laipās”. Slikto laika apstākļu dēļ izveidotos materiālus nevar izlikt ārā, bet tuvākajā laikā tos plānots izvietot mazajā skvēriņā pretim Ogres novada pašvaldībai.
 
„Samērā bieži bērni, kuri ir jau prom no centra, pie mums nāk ciemos un stāsta par to, kas ar viņiem pa šo laiku ir noticis. Viņi saka, ka skumst pēc „Laipām” un labprāt vēlētos šeit atgriezties, jo mājās nekas nav mainījies,” saka audzinātāja L. Ādmine. „Bērni, pirms nonākšanas centrā, bieži vien domā, ka te ir ieslodzījuma vai pāraudzināšanas iestāde, bet mēs visi šeit draudzīgā un mājīgā vidē kopā strādājam, lai palīdzētu bērniem normāli dzīvot, saprast, kas ir noticis un to pārvarēt, atgriežoties dzīvē.” Tāpēc visbiežāk centrā nonāk bērni, kurus te ievieto sociālo dienestu, bāriņtiesu vai policijas darbinieki, ir gadījumi, kad „Laipās” palīdzību meklē pats cietušais bērns.
 
Audzinātājas zina, ka bērniem, kuri nonākuši krīzes centrā, visvairāk pietrūkst mīlestības un uzmanības. „Kad vakarā izlasām pasaku, bērni reizēm saka, lai pie viņiem pakavējos ilgāk, lai paglāstu muguriņu,” saka L. Ādmine. „Viņi nekad agrāk to nav piedzīvojuši. Vai bērni grib pasēdēt klēpī, jo viņu mamma nekad nav paņēmusi klēpī.”
 
Darbs „Laipās” nav viegls, to arī atzīst audzinātājas. „Te ir cilvēki, kuri strādā ar sirdi. Šis nav darbs, ko var darīt jebkurš. Te ikviens bērns ir jāmīl, jādzird, jāsaprot. Jābūt sirdsgudram, jāzina, kā rīkoties jebkurā situācijā, bet neordināru situāciju šeit netrūkst,” darbu „Laipās” raksturo I. Rūtiņa.
 
Svētkos krīzes centru „Laipa” sveic arī Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa: „Liels paldies centra kolektīvam par ieguldīto darbu, radošo garu, sirds siltumu un mājas sajūtu, ko izdevies radīt krīzes centrā un katra bērna sirdī.” Sociālā dienesta vadītāja vēl arī drīzu atveseļošanos un atgriešanos kolektīvā centra vadītājai Mirdzai Vaivarei.