Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ekonomikas uzplaukuma gados pasaules finanšu resursi ir daudz pieejamāki un kreditori daudz pretimnākošāki nekā tad, kad iestājusies krīze, kad naudas pieejamību - šajā gadījumā NE-pieejamību - ietekmē daudzi faktori, tostarp aizdevēju piesardzība un bažas par ieguldījumu drošību, naudas resursu cenas būtisks pieaugums. Taču nav gluži tā, ka finanses pazūd vispār – nauda ir, tikai ar citādiem noteikumiem.

Nepieciešamo finansējumu gan valstis, gan privātā sektora pārstāvji var iegūt, tomēr lielā mērā kredīta saņemšanas iespējas un aizdevuma cenu nosaka citi faktori nekā ekonomikas uzplaukuma gados – potenciālā aizņēmēja reputācija, tostarp kredītreitings (gan valsts, gan konkrētā uzņēmēja), iepriekšējā kredītvēsture un arī nākotnes attīstības vīzija – cik skaidri un precīzi potenciālais aizņēmējs spēj paskaidrot savus nākotnes plānus un to, kādā veidā un cik daudz viņš plāno pelnīt, lai spētu atmaksāt kredītu. Potenciālie finanšu donori ļoti rūpīgi seko situācijas attīstībai gan visā pasaulē, gan konkrētā reģionā, kurā viņi darbojas, tādēļ ne tikai reitingu aģentūras lēmums par ieguldījumu drošības novērtējuma pazemināšanu ir izšķirošais, jo bieži paši investori sajūt gan ekonomikas potenciālās uzlabošanās, gan krituma vēsmas un paši pieņem lēmumu vai un ar kādiem nosacījumiem darboties attiecīgajā tirgū.

“Finanšu investori, kas iegulda vērtspapīros, piemēram, Latvijas valsts obligācijās, vienmēr cenšas prognozēt uz priekšu, ko tad tās reitingu aģentūras darīs, tāpēc vairumā gadījumu reitingu aģentūru rīcība nav pārsteigums, jo redzot, ka, piemēram, Latvijā ekonomiskā situācija pasliktinās, investori jau sagaida, ka reitingu samazinās, un šīs procentu likmes bieži vien sāk kāpt ātrāk, pirms vēl reitingu aģentūras paziņojums ir pieņemts,” norāda Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.

Līdz ar Latvijas ekonomikas strauju kritumu un valsts kredītreitingu samazināšanu līdz spekulatīvajam līmenim, Latvijas aizņemšanās iespējas finanšu tirgos bija tuvu neiespējamam. 2008. un 2009. gadā pieejamo kredītu procentu likmes bija 10-15% gadā, turklāt arī nebija tik daudz aizdot gribētāju. Pašā kritiskākajā krīzes brīdī starptautiskie finanšu tirgi valstij bija faktiski slēgti, bija gatavi aizdot pārsimts miljonu, bet mums vajadzēja miljardus.

“Krīzes laikā samazinās pieejamo finanšu resursi, bet tie samazinās tikai tām valstīm, kuras ir riskantā pozīcijā. Tajā laikā, kad Latvijai sākās visas šīs problēmas, mums praktiski nebija iespēju aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, jo paralēli tam, kas notika Latvijā iekšienē, arī ārējie finanšu tirgi bija sastinguši, visi nogaidīja, bija milzīga nenoteiktība. Un – pat ja mums izdotos arī aizņemties, tad tas būtu ļoti, ļoti dārgi,” skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.