Ance Lapiņa Publicēts: 2009-01-15 13:06:00 / Ekonomika
Ziņot redakcijai
Sešgadīgā zēna Sašas (dzīvo Lapu ielā) jautrais brauciens ar ragaviņām beidzās pavisam bēdīgi – asins pār mazo sejiņu tecēja aumaļām.
Sākotnēji nevarēja īsti saprast – asiņo deguntiņš vai pārsista piere. Mazais zēns sēdēja sniega kupenā un skaļi raudāja. Ap viņu pulcējās bērni un kāda māte. Visi līdzjūtīgi noskatījās uz mazo un mēģināja izdibināt – kur dzīvo un kā sazināties ar viņa vecākiem, kāds cits – lūkoja mobilo telefonu, lai sazinātos ar ātrajiem.
Kā zina teikt Renāte Plone un Līga Zvejniece, tad tādi negadījumi uz slīdkalniņa pie sociālā dienesta ēkas, starp Meža prospektu un Lapu ielu, gadoties visai bieži. Abas draudzenes atceras, ka pašām arī gadījies sāpīgi sasisties pie nevērīgi atstātā koka celma. „Kā par nelaimi slīdkalniņš beidzas gandrīz pie paša celma,” sūrojas ziemas prieku baudītāji. Meitenes saka, ka nav iespējams mainīt slīdējuma virzienu: „ja jūti, ka šoreiz ragavas virzās tieši uz celmu, tad atliek vien gāzties sāņus.” Arī citi apkārtējo namu iedzīvotāji ar šausmām atceras nevienu vien sāpīgu gadījumu.
„Vai tiešām ir tik sarežģīti un tik nesaprotami, ka pēc koka nociršanas, jānovāc arī tā celms?,” jautā desmitgadīgā Līga.
Gundega Deģe, A/S „Mālkalne” sabiedrisko attiecību speciāliste skaidro: „Ar celmiem ir tā, ka sākumā tiek izzāģēti koki, bet par to izņemšanu tiek slēgts atsevišķs līgums (šis pakalpojums esot ļoti dārgs), jebkurā gadījumā ātrāk par pavasari tas nenotiks, jo pa vienam celmam ārā neviens neņem.”
G.Deģes teikto precīzāk izklāsta Jānis Grahoļskis, A/S „Mālkalne” atbildīgais speciālists: „Vispirms jāapzina situācija, jānoskaidro cik un kur ir palikuši šādi celmi, tad jāslēdz līgums, kas par šo pakalpojumu – frēzēšanu, prasa atsevišķu samaksu. Sadalītā celma paliekas parasti izmanto mēslojumā.” J.Grahoļskis tāpat apstiprināja G. Deģes teikto, ka šāda un tamlīdzīgu celmu sadalīšana esot ļoti dārga – no Ls 20 līdz par Ls 50 par viena koka paliekas sadalīšanu. Uz jautājumu – kādēļ celmu nesadala uzreiz, pēc tā nociršanas – speciālists atteica, ka A/S „Mālkalnes darbinieki atbild par koka nociršanu, bet par celma novākšanu – jau citi. Arī viņš zina teikt, ka celmu novākšanas darbi varēšot notikt tikai pavasarī.
Evija Apalīte, Ogres rajona slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas vadītāja (NMP) informē, ka ziemas sezonas laikā paaugstinās traumatisma gadījumi – lūzumi un sasitumi esot visbiežāk sastopamie, īpaši ar slidenā laika iestāšanos. „Nevaru gan pateikt kur un uz kāda kalniņa bērni savainojas, jo šāda rakstura informācija neapkopojam, taču to, ka tamlīdzīgi gadījumi bija un ir – varu apstiprināt”, teic E. Apalīte. Viņa zina piebilst, ka ļoti aktīva ziemas izklaižu vieta ir pie Zilajiem kalniem un izteica bažas – vai nožogojums pie braucamās daļas ir pietiekami drošs, lai nenotiktu atkal kāds nelaimes gadījums. Viņa arī apstiprināja, ka nevietā atstāti celmi visai bieži var būt par traumas iemeslu – var gan tajā ietriekties ar lielu ātrumu un spēku, gan arī savainot jebkuru ķermeņa daļu.
Ziema pašā vidū un kas zina, cik vēl šādu nelaimes gadījumu notiks, jo nenovāktu koka celmu varēs nokopt tikai pavasarī, bet līdz pavasarim vēl tālu... |