Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pašreizējā situācijā bankas daudz rūpīgāk izvērtē visus potenciālos riskus, izsniedzot jaunus kredītus, tomēr tas nenozīmē, ka bankas ir apturējušas jaunu kredītu izsniegšanu. SEB banka turpina izsniegt aizdevumus gan privātpersonām mājokļu iegādei, gan arī uzņēmējiem ar pārdomātām un dzīvotspējīgām biznesa idejām.

Nenoliedzami, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, pieaug gan privātpersonu, gan uzņēmēju kavēto kredītmaksājumu skaits. Šajā situācija bankas mēģina kopīgi ar klientiem, kuriem radušās problēmas ar kredītu atmaksu, rast risinājumus, piemēram, kredīta pamatsumma maksājumu atlikšana uz kādu periodu, kredītu termiņa pagarināšana u.c. Bankai nav vēlēšanās kādu izlikt no mājokļa un atņemt viņam dzīvesvietu, un vairumam kredītņēmēju nav problēmu ar kredītmaksājumu veikšanu par saņemto aizdevumu.  Tomēr nenoliedzami, ka ir kredītņēmēji, kuri kredītus ņēmuši, neizvērtējot iespējamo situācijas maiņu ekonomikā un savā ģimenes budžetā.

Ideja par valsts palīdzību finansiāli sarežģītos brīžos uzņēmējiem un mājokļu pircējiem kopumā būtu vērtējama pozitīvi, tomēr nevar novelt visu atbildību par pašreizējo situāciju uz bankām. Bankas jau iepriekš ir izrādījušas savu iniciatīvu, piedāvājot dažādus konstruktīvus risinājumus situācijas uzlabošanai, piemēram, atbalsts dažādām sociālajām grupām mājokļa iegādei nodokļu atlaižu veidā, valdības garantijas eksporta veicināšanai, utt.

Uzskatu, ka vienpusēji noteikt, ka bankām nav tiesību piemērot sankcijas nemaksātājiem, tajā skaitā arī ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, ir nedaudz absurdi, jo bankas ir arī atbildīgas savu noguldītāju priekšā par viņu bankā noguldītajiem līdzekļiem. Ja valsts ir gatava atbalstīt kredītņēmējus ar garantijām, nodokļu atlaidēm, vai arī atrast finansējumu, lai segtu to kredītņēmēju maksājumus, tad atbalstāms ir arī moratorijs par kredītņēmēju neizlikšanu no mājokļiem.

Bankas sevi uzskata par tādiem pašiem uzņēmējiem kā ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, tirgotāji. Tas, ka ekonomiskā situācija šobrīd nav īpaši labvēlīga gandrīz nevienai no nozarēm, tāpēc nebūtu korekti tikai no bankām gaidīt ekonomikas stimulēšanas lomu. Latvijā par uzņēmējdarbības vides attīstību atbild Ekonomikas ministrija, kurai tad arī būtu jāatbild par kopējām nostādnēm uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un papildu stimulēšanā, kā arī dažādu atbalsta garantiju nodrošināšanai. Par to nebūtu jāatbild bankām, šobrīd izskatās, ka visi un ikviens sagaida, ka bankas glābs Latvijas ekonomiku.