Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Līdz ar finansējuma samazināšanu izglītībai, krustcelēs nonākušas Ķeguma komercnovirziena vidusskolas filiāles. Ņemot vērā paredzamo mērķdotāciju samazināšanu un strauji sarūkošo skolēnu skaitu, vismaz vienu no tām, iespējams, nāksies slēgt, atzīst Ķeguma novada izglītības speciāliste Sandra Čivča. Situāciju sarežģī arī apstāklis, ka mērķdotāciju apmēru septembra-decembra mēnešiem valsts plāno noteikt tikai vasarā, bet pašvaldībai ar likumu noteikts lēmumu pieņemt jau tagad.

Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols šādu scenāriju gan vērtē ļoti negatīvi, jo skolas ir Tomes un Rembates izglītības un kultūras centri. Turklāt, slēdzot skolas, pieaugs bezdarbnieku skaits. "Krīzes situācijā valstij un pašvaldībai būtu jādomā par to, kādā veidā darba spējīgiem cilvēkiem iedot darbu, nevis bezdarbnieku pabalstu. Šobrīd valsts bezdarbnieku pabalstos tērē desmitiem miljonu latu, maksājot cilvēkiem par to, ka viņi nestrādā," uzsver R.Ozols.

R.Ozols gan teic, ka valdība it kā noveļ atbildību no saviem pleciem, no vienas puses neprasot skolas slēgt, bet no otras samazinot finansējumu tiktāl, ka pašvaldībai netiek atstātas izvēles iespējas. Šādos apstākļos pašvaldībai jāpieņem lēmums par skolas slēgšanu vai saglabāšanu. “Visvienkāršākais, protams, būtu filiāles slēgt. Tomēr šobrīd tiek rūpīgi izvērtētas visas iespējas tās saglabāt, optimizējot līdzekļu izlietojumu,” stāsta R.Ozols. Viņš arī uzsver, ka skolotāji Ķeguma novadā ir vislabāk atalgotā pašvaldības darbinieku  kategorija. "Tātad, teikt, ka izglītībai līdzekļu ir ļoti maz, nav īsti pareizi. Jautājums tikai, cik efektīvi tie tiek izmantoti. Un darba organizāciju izglītībā pamatā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija", uzsver R.Ozols.

"Slēgt skolas - tas ir pats vienkāršākais variants, bet vai pareizākais, it īpaši laukiem?" - vaicā S.Čivča. "Mazajās lauku skolās ir nodrošināts individuālais darbs ar bērnu. Šīs skolas ir kā radītas tiem bērniem,  kuriem mācīšanās sagādā grūtības vai ir problēmas iedzīvoties lielajās klasēs. Mazajās skolās strādājot vairāk var ievērot katra skolēna vajadzības un iespējas, vienlaikus neaizmirstot par izglītības kvalitāti, tomēr skola var pastāvēt tikai tur, kur ir bērni.” S.Čivča arī uzskata, ka mazajās skolās ir iespējams izaudzināt līderus un mācīties motivētus audzēkņus, jo mazo skolu skolēniem ir nepieciešams daudz biežāk atbildēt, izteikt savu vērtējumu, aizstāvēt viedokli, uzstāties klases priekšā un vadīt dažādus pasākumus.

S.Čivča uzsver, ka Ķeguma novads bija pirmais Ogres rajona teritorijā, kas divas mazās skolas – Tomes un Rembates – pārveidoja par Ķeguma komercnovirziena vidusskolas filiālēm. "Tie bija pirmie iedīgļi, kad mēs sapratām, ka atsevišķi šīs skolas nevar pastāvēt. Taču uz šo brīdi Tomes filiālē mācās 21 skolēns, bet Rembates - 24. Tostarp gan bērni no citām pašvaldībām, gan mūsu pašvaldības bērni. Skaidrs, ka pie šāda bērnu skaita esošās finansējuma sistēmas apstākļos divas filiāles pastāvēt nevar," stāsta S.Čivča.

Šobrīd intensīvi rit filiāļu audzēkņu vecāku anketēšana, kurā vecāki aicināti gan norādīt uz filiāles plusiem un mīnusiem, gan izvēlēties skolu, kurp viņi vislabprātāk vestu savus bērnus gadījumā, ja attiecīgā filiāle tiktu slēgta. "Noskaidrojam, ko domā paši vecāki. Vai labāk būtu bērnus vest uz lielo skolu, ja pašvaldība nodrošinātu transportu. Šobrīd skolēnu pārvadāšanai Ķeguma novadā kursē divi autobusi un drīzumā būs vēl divi," skaidro S.Čivča.

Lēmums par filiāļu nākotni jāpieņem jau pavisam drīz – ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma. Plānojot Ķeguma novada izglītības iestāžu nākotni, jārēķinās arī ar skumjo demogrāfisko situāciju vismaz tuvākajos gados. Katru gadu skolu audzēkņu skaits sarūk, gan daudzām ģimenēm izbraucot uz ārzemēm, gan būtiski samazinoties dzimstībai. 2009. gadā Ķeguma novadā piedzimuši 54 bērni (Ķegumā 25, Tomes pagastā- 2, Rembates pagastā 10, Birzgales pagastā- 17). 2010.gadā tie ir 45 (Ķegumā 13, Tomes pagastā- 9, Rembates pagastā 7, Birzgales pagastā- 16.) Salīdzinot – 2009. un 2010.gadā  Ķeguma novadā dzimušo bērnu skaits samazinājies. Samazinājies izglītojamo skaits, ja salīdzinām  pašvaldībā deklarēto bērnu skaitu ar izglītojamo skaitu, kuri mācās pašvaldības izglītības iestādēs.