Komentāri (4)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kaut arī ekonomiskā situācija valstī sāk uzlaboties, pašvaldībām jārisina sarežģīti uzdevumi, ko radījusi ekonomiskā lejupslīde. Pašvaldību budžeta ieņēmumus joprojām ierobežo ēnu ekonomikas apmēri, atzīst Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols.

Ķeguma novada nodokļu ieņēmumi aizvadītajā gadā sasnieguši 93% no Finanšu ministrijas prognozētajiem 1,91 miljoniem latu. Pēc izmaiņām nodokļu iekasēšanas kārtībā nākamā gada budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 1,81 miljonu latu apmērā. Vienlaikus tiek palielināta minimālā alga, kuras izmaksai jārod līdzekļi, samazinot budžeta izdevumus citās pozīcijās. Rezultātā zemāk kvalificēto darbinieku algas vēl vairāk pietuvinot augstāk kvalificēta darbaspēka atalgojumam. “No menedžmeta viedokļa tas nav pareizi,” uzskata R.Ozols.

Dažs lēmums krīzes pārvarēšanai gadās arī visai dīvains. Lai ierobežotu amatpersonu atlīdzības apmērus un novērstu nepamatotas izmaksas, tika pieņemts amatpersonu atlīdzības likums. Cita starpā tika ierobežots pabalsts darbiniekiem sakarā ar ģimenes locekļa nāvi līdz minimālās algas apmēram. Bet pašvaldībai izmaksas par šo pabalstu faktiski palielinājās, jo pabalsta summa arī iepriekš pārsniedza minimālo algu tikai nedaudz, bet likums paplašina ģimenes locekļu skaitu – pašvaldības koplīgumā kā ģimenes locekļi bija noteikti laulātais, bērni un vecāki, bet likums paredz uzskatīt par ģimenes locekļiem vēl arī brāļus, māsas, vecvecākus, adoptētājus un adoptētos, neierobežojot pabalsta saņēmēju skaitu. Ja, piemēram, mirušajai vecmammai bijis daudz bērnu un mazbērnu, kas strādā pašvaldības iestādēs, un katram ir jāizmaksā šāds pabalsts, kopējā summa ievērojami pieaug, skaidro R.Ozols.

R.Ozols arī norāda, ka valsts budžets uzlabojumus sajutīs drīzāk, jo neatkarīgi no tā, vai strādnieks algu saņem oficiāli vai konvertā, iepērkoties viņam būs jāmaksā PVN. Savukārt pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa var sarukt. Nodokļu palielināšana stimulēs ēnu ekonomikas pieaugumu, kopumā samazinot pašvaldības budžeta ieņēmumus. Tomēr ēnu ekonomika nav tikai jāapkaro, bet gan jālegalizē, jo tā ir būtiska daļa no valsts ekonomikas, domā R.Ozols un rezumē: “Ir vajadzīgi tādi spēles noteikumi, lai uzņēmējiem būtu izdevīgāk pakāpeniski pāriet uz  legālo ekonomiku.”

R.Ozols uzskata, ka uz ārzemēm galvenokārt dodas tā sabiedrības daļa, kas dzīvo ēnu ekonomikas zonā. “Mana alga arī treknajos gados bija krietni mazāka, nekā puisim, kurš vasarnīcās skrūvēja reģipšus. Ja viņam tagad tādu darbu nepiedāvā, tad viņš ir briesmīgi apvainojies un skrien uz Londonu. Taču tie cilvēki, kas pie sava darba ir pieraduši, it īpaši ģimenes cilvēki, kas te nodzīvojuši vairākus gadu desmitus, nesteidzas doties prom,” savu viedokli skaidro R.Ozols.

- Kur redzat iespējas samazināt pašvaldības izdevumus?

- Manā skatījumā pašvaldības darbinieku algas griezt vairs nedrīkstētu, ja vien nevēlamies tikt vaļā no visiem daudz maz sakarīgiem darbiniekiem. Citi izdevumi tika krietni nogriezti jau pagājušajā griešanas reizē. Mehāniski samazinot algas, rodas problēmas ar motivāciju. Ja darbinieks redzētu, ka tas visur tā notiek, tad viņš, varbūt, arī pieņemtu. Bet, ja tas visur tā notiktu, tad arī veikalos būtu deflācija un citas cenas. Taču, ja ēnu ekonomikas īpatsvars ir ļoti liels, tad cenas veikalā bieži vien nosaka tieši ēnu ekonomika. Tāpēc viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Nāksies samazināt vajadzīgus izdevumus, bez kuriem var iztikt kaut kā un kādu laiku.

- Tātad pašvaldības štatus samazināt neplānojat?

- Protams, varam atlaist sētniekus, apkopējus, samazināt administrācijas darbinieku skaitu. Var gadīties, ka to arī nāksies darīt. Tomēr uzskatu, ka valsts un pašvaldību uzdevums būtu darba vietas veidot, nevis palielināt bezdarbnieku skaitu. 2005.gadā administrācijas darbinieku bija mazāk. Taču tad Ķeguma novads negatavoja projektus Eiropas finansējuma piesaistei, nemaz nerunājot par šo projektu realizāciju.  Lai to darītu, ir vajadzīga kvalifikācija, jo papīru daudzums ir liels un nelielas kļūdas dēļ projekts var tikt noraidīts.  Lai kvalitatīvi sagatavotu dokumentāciju un realizētu projektu, ir vajadzīgi kvalificētu cilvēku resursi, kuru bieži vien pietrūkst. Savukārt jebkura šāda projekta realizācija nozīmē naudas piesaisti un bieži arī darbavietu radīšanu novadā.

- Vai par esošajiem līdzekļiem izdodas uzturēt ceļus?

- Protams, ka tos uzturam par esošajiem līdzekļiem,  jautājums ir, kādā kvalitātē. Tik daudz mums ir, lai ziemā varētu ceļus daudz maz notīrīt. Vasarā jāvērtē greiderēšanas lietderība atsevišķās ielās. Tāpat kā asfalts saplaisā, arī grants slānis nolietojas, iegrimst zemē un ir jāatjauno. Ja grants ceļam vairs nav profila, tad greiderēšana tā stāvokli bieži tikai pasliktina. Bet ceļu atjaunošanai līdzekļu šobrīd nav.

- Kādi Eiropas savienības finansēti projekti šobrīd tiek īstenoti?

Lielākie projekti šobrīd ir gājēju celiņa izbūve Celtnieku ielā, Ķeguma Tautas nama, komercnovirziena vidusskolas un bērnudārza „Gaismiņa” siltināšana. Šos darbus plānots pabeigt pavasarī. Protams, ir arī virkne mazāku projektu, gan plānotu, gan uzsāktu, gan arī jau realizētu, par kuriem dažādas atskaites jāgatavo vēl piecus gadus pēc pabeigšanas.