Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres novada domes preses dienests
  Publicēts: 2010-04-08  10:55:00 / Kārtība
 
 Ziņot redakcijai  

Klāt pavasaris, tam līdzi arī pastāvīgā pavadone, kas ik pavasari tik ļoti raksturīga Latvijā – kūlas dedzināšana. Arī Ogrē aprīļa pirmajās dienās jau tika dedzināta pērnā zāle. Martā valstī reģistrēti jau 56 kūlas dedzinātāju izraisīti ugunsgrēki un nodegusi viena ēka.

Šogad dedzināšana sākusies agrāk
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savus, gan līdzcilvēku īpašumus un pat dzīvības. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
 
Pēc VUGD informācijas, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks ir reģistrēts Liepājā 29. martā. Jau nākamajā dienā, 30. martā, reģistrēti 7 ugunsgrēki, bet mēneša pēdējā dienā - 48 kūlas ugunsgrēki. Turklāt Aglonas novadā kūlas ugunsgrēks ir nopostījis arī saimniecības ēku.
 
Liesmo lielas platības
VUGD informācija liecina, ka parasti sākumā visvairāk kūlas ugunsgrēku ir Kurzemē, savukārt Latgalē, kur sniegs nokūst vēlāk, arī kūlas dedzināšana sākas vēlāk. Šogad šie ugunsgrēki ir reģistrēti jau visos Latvijas reģionos. Arī izdegušās zemes platības šogad jau pirmajās dienās bija ievērojami lielākas. Piemēram, Daugavpilī dega kūla 4 ha platībā, Olaines pagastā - 6 ha, Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā - 10 ha. Vislielākais kūlas ugunsgrēks šogad bija Aglonas pagastā, kur dega kūla 20 ha platībā un liesmas pārsviedās arī uz saimniecības ēku, kā rezultātā nodega saimniecības ēka 112 m2 platībā, taču ugunsdzēsējiem izdevās no liesmām nosargāt dzīvojamo māju. Dzēšanu apgrūtināja arī tas, ka ūdens bija jāpieved no 1 km attāluma.
 
Sadeg cilvēki un ēkas
Katru gadu kūlas ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, ir bijuši gadījumi, kad šajos ugunsgrēkos iet bojā arī cilvēki. Saskaņā ar VUGD informāciju, pēdējo gadu laikā visvairāk kūlas dedzināšanas izraisīto ugunsgrēku bijis 2006. gadā – 7083 ugunsgrēki, kuros gājuši bojā 6 cilvēki un nodegušas 472 ēkas. 2007. gadā – 2651 ugunsgrēks, nodegušas 35 ēkas, 2008. gadā - 1092 ugunsgrēki ar 11 nodegušām ēkām, savukārt 2009. gadā reģistrēti 2054 ugunsgrēki, kuros nodegušas 109 ēkas. Par laimi, 3 pēdējo gadu laikā neviens cilvēks nav gājis bojā šajos ugunsgrēkos.
 
Dedzinātājiem var piespriest „sutkas”
Tāpat kā aizvadītajā gadā, arī šogad ugunsdzēsējiem noskaidrot un sodīt kūlas dedzinātājus palīdzēs Valsts un pašvaldību policijas darbinieki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm - to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants „Ugunsdrošības prasību pārkāpšana”.
 
Ministru kabineta 2004. gada 17. februārī izdotie noteikumi Nr. 82 „Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20. punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Savukārt saskaņā ar noteikumu 21. punktu zemes īpašniekam (valdītājam) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu.
 
Nodara kaitējumu dabai
Kūlas dedzināšanas arī dabai nodara lielu un dažkārt pat neatgriezenisku kaitējumu. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka kūlas dedzināšana ne vien apdraud cilvēku dzīvības un ēkas, bet arī rada būtisku kaitējumu Latvijas dabas vērtībā.
 
Dedzinot kūlu, tiek nodarīts būtisks kaitējums augiem, iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulinieki, sevišķi tie, kuru attīstība sākas agri pavasarī. Šiem dzīvniekiem ir ļoti būtiska loma ekosistēmās kā lielāku dzīvnieku barībai, to vidū ir arī retas un aizsargājamas sugas.
 
„Kūlas dedzināšanas rezultātā vienkāršojas augu sabiedrības – samazinās pret dedzināšanu neizturīgo viengadīgo augu skaits, samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē, iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas, kā arī samazinās skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu populācijas blīvums. Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Mārtiņš Kalniņš, uzsverot, ka vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
 
Dedzinot kūlu kūdrainās augsnēs, notiek ilgstoša kūdras gruzdēšana, kas rada ugunsbīstamu situāciju ilgākā laika posmā. Kūlas dedzināšana var izraisīt meža ugunsgrēku.
 
Dabas aizsardzības pārvalde aicina cilvēkus apzināties mūsu valsts unikālās dabas bagātības un saudzēt tās, nevis, dedzinot kūlu, tās iznīcināt.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31          


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības