Esam saņēmuši Administratīvās komisijas viedokli, norādot, ka jautājuma apspriešanā un atbildes sagatavošanā nepiedalījās komisijas locekle T.Zvejniece.

 

Lielvārdes novadā pēdējā pusgada laikā iedzīvotāji pastiprinātu interesi pievērsuši tam, ka apdzīvotās vietās – pilsētas, ciemu un citās pagastu teritorijās – bez uzraudzības klaiņo suņi. Iedzīvotāji par to ziņo pašvaldības policijai, kā rezultātā tiek uzsākta lietvedība, pārkāpuma gadījumā sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli, kas tiek izskatīti Administratīvajā komisijā.

Izskatot komisijā lietas, gandrīz visi suņu saimnieki apgalvo: «Mans suns ir draudzīgs, nevienu neaiztiek, nevienam nekož, un vispār – no mājas bez manis ārā netiek....»

 

Tad no kurienes ir radušies dzīvnieki ielās? Un kāpēc apkārtējiem ir jāuztraucas, ja pretī vai no mugurpuses tuvojas nepieskatīts suns???

Izlasot rakstu, var nodomāt, ka minētās mājas «Vētras» atrodas «dziļos» laukos, kur viensētas ir izvietotas pa vienai uz pāris hektāriem zemes un kur kāds pa retam iemaldās. Tomēr tā nav. «Vētras» atrodas Lielvārdes pagasta teritorijā pie pilsētas robežas, kur asfaltēta ceļa vienā malā viena otrai blakus (kā pilsētā) atrodas astoņas dzīvojamās mājas, bet nedaudz tālāk – vēl trīs dzīvojamās mājas un ferma. Rakstā minētais Plēsumu – Rozīšu apbraucamais ceļš atrodas paralēli Rīga - Daugavpils (A6) šosejai un gadījumā, ja uz ilgstošu laiku tiek slēgta viena no dzelzceļa pārbrauktuvēm, ir vienīgais, pa kuru šajā dzelzceļa pusē dzīvojošiem nokļūt Lielvārdes centrā vai arī uz A6 šosejas. Tikai pa šo ceļu var nokļūt tālāk esošajās viensētās. Turklāt Lielvārdes novada pašvaldība, piedaloties Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā projektu konkursā, ir ieguvusi Eiropas Savienības līdzekļus Plēsumu – Rozīšu ceļa rekonstrukcijai. Tātad Ž.Bērziņas apgalvojums, ka pa konkrēto ceļu reti kad notiek kāda kustība, ir nepatiess.

Kā jau rakstā norādīts, Ž.Bērziņas īpašums tiek pārdalīts ar minēto ceļu, līdz ar to suņa īpašniecei, pārvietojoties pa pašvaldības ceļu, būtu jānodrošina, lai pastaigas laikā suns atrodas attālumā, kādā iespējams kontrolēt dzīvnieka rīcību. Vēstulē laikrakstam Ž.Bērziņa norāda, ka suņi bez saimnieces atļaujas netiek ārpus žoga un iespēja izkļūt sunītim no sētas bija, rāpjoties pāri ceriņu krūmam. Komisijas sēdēs viņa papildus paskaidroja, ka suņi varot izskriet no sētas tad, kad iebrauc vai izbrauc automašīna. Administratīvā komisija norāda, ka lietā esošie materiāli, tai skaitā, Ž.Bērziņas paskaidrojumi sēdes laikā, apliecināja to, ka suņi bez īpašnieka klātbūtnes atradušies ārpus Ž.Bērziņas īpašuma uz pašvaldības ceļa, pa kuru ir tiesības brīvi un droši pārvietoties ikvienai personai.

 

Informējam lasītājus, ka Administratīvās komisijas sēdes, izskatot jebkuru jautājumu, tiek vadītas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto kārtību – komisijas priekšsēdētājs atklāj sēdi, iepazīstina lietas dalībniekus ar komisijas sastāvu, uzaicināto personu tiesībām, nolasa protokolu, iepazīstina ar protokolam pievienotiem dokumentiem, uzaicina personas, kas piedalās lietas izskatīšanā, lai sniegtu paskaidrojumus, un aicina komisijas locekļus uzdot jautājumus, kā arī jautā, vai uzaicinātajām personām ir kas piebilstams. Arī šajā gadījumā sēdes norises kārtība tika ievērota. Ž.Bērziņas sniegtos paskaidrojumus komisija pilnībā uzklausīja. Jāatzīst, ka pēc sniegto paskaidrojumu uzklausīšanas var izvērsties diskusija par kādu jautājumu, kā tas arī bija šajā gadījumā, tomēr tas nenozīmē, ka komisijas locekļi tādā veidā censtos mainīt personas sākotnēji sniegto paskaidrojumu saturu, bet drīzāk to, ka komisija centās izprast jautājuma nianses pilnībā.

Lielvārdes novada Administratīvā komisija sastāv no 5 locekļiem. Tā kā vienā no rakstā minētajām lietām komisijas locekle T.Zvejniece bija lietas ierosinātāja, viņa nepiedalījās komisijas darbā, bet piedalījās komisijas sēdē kā lietas dalībniece – sēdes laikā viņa sēdēja zālē, nevis «pie tā paša» galda», kur komisija. Pirms komisijas apspriedes un lēmuma pieņemšanas Ž.Bērziņa un T.Zvejniece atstāja sēžu zāli, tātad T.Zvejniece šī jautājuma apspriešanā un izlemšanā nepiedalījās. Minētās personas zālē tika uzaicinātas tikai tad, kad tika paziņots komisijas lēmums. Līdzīgi kā citās lietās, komisijas priekšsēdētājs nolasīja lēmumu – pārkāpuma īsu raksturojumu, soda veidu un apmēru, tā samaksas termiņu, kā arī informēja par to, ka komisijas lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā Administratīvajā rajona tiesā. Komisijas priekšsēdētājs pārliecinājās, vai lēmums Ž.Bērziņa ir skaidrs un saprotams, kā arī noskaidroja jautājumu par iespējām likumā noteiktajā termiņā samaksāt uzlikto naudas sodu. Komisija kategoriski iebilst par Ž.Bērziņas teikto, ka komisijas lēmums («gala iznākums») bija iepriekš sagatavots.

Ž.Bērziņa nosūtītajā protokola izrakstā – lēmumā norādīts pilns komisijas sastāvs, jo šajā dienā T.Zvejniece piedalījās citu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Ž.Bērziņa, zinot, ka T.Zvejniece nav piedalījusies lēmuma pieņemšanā, bet ir ierakstīta komisijas sastāvā, jebkurā laikā varēja iepazīties ar pilnu protokola tekstu. Neprecizitātes Ž.Bērziņai nosūtītajā protokola izrakstā radušās tehnisku iemeslu dēļ un tās tiks izlabotas. Ž.Bērziņai nosūtīsim precizētu administratīvās komisijas lēmumu un pilnu izrakstu no sēdes protokola.

 

Administratīvā komisija uzskata, ka komisijas locekļu, kā ikvienas citas personas, privātā dzīve ir aizsargāta ar likumu. Komisijas locekļi ir valsts amatpersonas un tām savā darbībā jāievēro likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā». Minētā likuma 11.pants nosaka administratīvo aktu izdošanas, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas ierobežojumus, tas ir, valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt izziņas vai sodīšanas funkcijas, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Savukārt iepriekšminētā likuma 12.pants nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās veic minētās funkcijas attiecībā uz šo amatpersonu, tās radiniekiem vai darījumu partneriem. T.Zvejniece informēja Administratīvo komisiju, ka tiks izskatīta lieta, kura ierosināta, pamatojoties uz viņas iesniegumu, un ka šī iemesla dēļ viņa nepiedalās lietas izskatīšanā. Tikai valsts amatpersona pati personīgi zina tos gadījumus, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Valsts amatpersonai nav jāizklāsta fakti par savu privāto dzīvi.

Lielvārdes novada Administratīvā komisija, iepazīstoties ar rakstu, izvērtēja un analizēja savu darbību. Līdztekus lietu izskatīšanai komisija vienmēr veikusi profilaktisku darbu, tādā veidā cenšoties mazināt personām vēlmi neievērot likumus – arī turpmāk aicinām iedzīvotājus aktīvi iesaistīties drošas un tīras vides veidošanā (izrādot īpašas rūpes par savu bērnu drošību) – gan ievērojot dzīvnieku turēšanas noteikumus, gan arī informējot pašvaldību par šo noteikumu pārkāpumiem vai neievērošanu.

Komisija savā darbā ievēro lietišķo sēdes vadības stilu, ētikas normas, kā arī to, ka lietu izskatīšanā iegūtā noteikta satura informācija nav publiski izpaužama. Protams, ikvienu darbu vienmēr var gribēt padarīt labāk. Uz to mēs arī tiecamies.