Par to, kas tad īsti notika ar laika gaitā pierasto Ogres rajona laikrakstu «Ogres Vēstis», publiskas informācijas līdz šim nebija, ja neņem vērā divus anonīmus raksteļus interneta portālā «Ogrenet». Pirmais no tiem publicēts 6.janvārī ar diezgan analfabētisku nosaukumu «Partijas «Visu Latvijai» deputāti Dzintru Mozuli no darbavietas nākas izvest policijas darbiniekiem, otrais sekoja mazāk kā pēc diennakts: ««Ogres Vēstu» bijušais valdes loceklis Jānis Mozulis apkrāpis pat advokātu Grūtupu». Tiesa, no šīm izteikti tendenciozajām ziņām lietas patiesos apstākļus izlobīt bija praktiski neiespējami, tāpēc tagad sākšu no paša sākuma un visu pēc kārtas.

 

Stāsts būtu jāsāk ar 2002.gada 19.decembri, kad Jānim Mozulim piederošā SIA «Preses firma MANS ĪPAŠUMS» par 43 tūkstošiem latu iegādājās 66% SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» kapitāldaļu. Mozuļa kungs kļuva par uzņēmuma direktoru, bet viņa sieva Dzintra Mozule – par laikraksta redaktori. Ar pašmāju presi labas attiecības vienmēr centušies uzturēt vietējie uzņēmēji. Arī šajā gadījumā ar vairākiem no viņiem avīzei izveidojās veiksmīga sadarbība – uzņēmēji dāvināja laikraksta loterijai savas balvas, bet paši apmaiņā pret to saņēma reklāmu. Viens no visatsaucīgākajiem «Ogres Vēstu» sadarbības partneriem jau tajā laikā bija būvmateriālu tirgotājs un pašvaldības deputāts no LSDSP – Gunārs Kārkliņš.

 

Tuvojoties 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, Kārkliņa kungs izrādīja lielu ieinteresētību izmantot laikrakstu arī kā priekšvēlēšanu ruporu – gan sava reitinga celšanai, gan arī savu galveno konkurentu – partijas «Jaunais laiks» atspoguļošanai ne tajā labākajā gaismā. Par laimi, laikraksta žurnālistiem šie pasūtījuma raksti nebija jāsacer – tos rakstīja vai nu pats deputāts vai arī viņa speciāli šim darbam sameklēts cilvēks.

 

Tiesa, ne jau par visu pasūtījuma rakstu publicēšanu Gunārs Kārkliņš toreiz samaksāja – par krietnu daļu tā arī palika parādā. Vēl lielākus zaudējumus laikrakstam nodarīja attiecību sabojāšana ar partiju «Jaunais laiks», kas pēc tāda attiecību pavērsiena vairs nevēlējās «Ogres Vēstīs» publicēt savu priekšvēlēšanu reklāmu. Kārkliņa kungs ar tādu notikumu attīstību gan bija gluži apmierināts un solīja tos pāris tūkstošus neieņemtās peļņas kompensēt. Nekompensēja jau, bet galvenais, ka labs cilvēks...

 

Jāteic, ka tas laiks preses izdevējiem nebija viegls. Uzskatāms piemērs ir laikraksts «Ogres Ziņas», kas kā akciju sabiedrības «Diena» meitas uzņēmums tika izveidots 2000.gadā un konkurēja ar «Ogres Vēstīm» Ogres rajona informācijas telpā. Tagad vairs nav noslēpums, ka jau savos pirmajos divos darbības gados «Ogres Ziņas» strādāja ar zaudējumiem 36 tūkstošu latu apmērā, bet vēlāk katru gadu zaudējumi bija 30-40 tūkstoši latu. Nav brīnums, ka SIA «Reģionālā prese DIENA», nespējot izspiest no tirgus nišas «Ogres Vēstis», savu nerentablo laikrakstu 2008.gada rudenī bija spiesta likvidēt.

 

Konkurences cīņā smagi klājās arī «Ogres Vēstīm». Ap 2006.-2007.gadu rajona senāko laikrakstu piemeklēja finansiālas grūtības. Sākumā gan zaudējumus izdevās segt no iepriekšējos gados gūtās peļņas. 2006.gadā nopietns trieciens uzņēmumam bija droši vien konkurentu uzsūtītā Ekonomikas policijas pārbaude, kas konstatēja nelikumīgu datorprogrammu izmantošanu. Tiesa, tās datorprogrammas tur bija jau, pirms laikrakstu sāka vadīt Mozuļi, tomēr, kas jādara – jādara... Lielas summas nācās tērēt licenzētu datorprogrammu iegādei, arī sods bija jāsamaksā. Gluži vai kā gaidījis, klāt bija arī Gunārs Kārkliņš, kurš izteica gatavību palīdzēt laikrakstam grūtos laikos, aizdodot naudu. Nauda tika aizdota pret vekseļiem.

 

Ar Kārkliņa kunga aizdevumu gan nepietika, lai atrisinātu visas SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» problēmas, jo arī 2007.gadā uzņēmums turpināja strādāt ar zaudējumiem. Uzņēmuma direktoram un valdes loceklim Jānim Mozulim nācās domāt par kāda vietējā investora piesaisti. Interese par laikraksta kapitāldaļu iegādi bija vismaz vēl trim cienījamiem Ogres uzņēmējiem, tomēr, ņemot vērā līdz šim it kā veiksmīgo sadarbību, priekšroka tika dota Gunāram Kārkliņam, kurš jau iepriekš ne vienu reizi vien bija izteicies: «Es varētu palīdzēt vairāk...», liekot saprast, ka labprāt kļūtu par līdzīpašnieku.

 

Kārkliņa kungs bez garas tielēšanās piekrita piedāvājumam kļūt par laikrakstu izdodošā uzņēmuma kapitāldaļu turētāju. Lai darījumu varētu noformēt, tika izveidots jauns uzņēmums – SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS», kuras aktīvos SIA «Preses firma MANS ĪPAŠUMS» nodeva visas savas SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» 11 kapitāldaļas. Gunārs Kārkliņš par 21 500 latiem iegādājās 50% šo kapitāldaļu, kā arī kļuva par jaunizveidotā uzņēmuma valdes locekli. SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» statūtiem par pamatu tika ņemts Kārkliņa piedāvātais projekts – it kā tipveida statūti, kuros, kā vēlāk izrādījās, bija paslēpts arī kāds «zemūdens akmens» – nosacījums, ka katram no valdes locekļiem (Mozulim un Kārkliņam) ir tiesības sabiedrību pārstāvēt arī atsevišķi.

 

Pirmais laiks pēc tam, kad Gunārs Kārkliņš kļuva par kapitāldaļu turētāju, pagāja tādā kā eiforijā, kas balstījās uz jaunā saimnieka optimistiskajiem solījumiem. Avīzes izdevējiem tika solīts, ka finansiālu problēmu vairs nebūs kaut vai tādēļ, ka Kārkliņa kunga būvmateriālu tirdzniecības biznesā vienas dienas apgrozījums ir lielāks par «Ogres Vēstu» gada budžetu. Darbiniekiem tika solītas lielākas algas, labas sociālās garantijas un laikraksta modernizēšana.

 

Bet pats pirmais, ko Kārkliņa kungs gribēja paveikt, bija uzņēmuma «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» pamatkapitāla palielināšana. Lai to izdarītu, 2007.gada 24.septembrī tika sasaukta dalībnieku pilnsapulce. Uzņēmumam ir trīs dalībnieki – SIA «Mans īpašums–OGRES VĒSTIS», SIA «Reģionālā prese DIENA», un privātpersona Irēna Stepiņa. Sapulci vadīja Jānis Mozulis, bet «Mans īpašums–OGRES VĒSTIS» tajā pārstāvēja Gunārs Kārkliņš, kurš ierosināja palielināt uzņēmuma pamatkapitālu. Par Kārkliņa priekšlikumu tika balsots, un tas tika pieņemts ar balsu vairākumu. Uzņēmuma pamatkapitāls bija jāpalielina piecu mēnešu laikā.

 

2008.gada februāra nogalē SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» kontā viens pēc otra ienāca pieci naudas pārskaitījumi 5 800 līdz 12 000 latu apjomā par kopējo summu – 47 800 latu. Naudas maksājuma uzdevumos bija norādīts, ka tas ir aizdevums. Mozulim Kārkliņš paskaidroja, ka šī nauda domāta, lai palielinātu SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» pamatkapitālu. Jautāts, kādēļ maksājuma uzdevumā norādīts, ka tas ir aizdevums, Kārkliņš izvairīgi atteicis, ka kaut ko jau tur vajadzēja ierakstīt. Arī ar naudas ieskaitījuma noformēšanu viņš neesot steidzies, lai gan uzreiz teicis, ka šo summu atpakaļ nekad neprasīšot, tas esot tā kā sponsorējums vai ziedojums uzņēmuma attīstībai.

 

Saņemtie 47 800 lati tika pārskaitīti uz SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS». Uzreiz pēc tam Gunāram Kārkliņam no šīs naudas tika atgriezts iepriekšējais vekseļu parāds – 32 tūkstoši latu. Vēl seši tūkstoši tika pārskaitīti uz SIA «Preses firma MANS ĪPAŠUMS», kas šo summu aizdeva «Ogres Vēstīm», kamēr Kārkliņš ar savām solītajām subsīdijām kavējās.

 

Paralēli šiem notikumiem, kas saistīti ar SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» pamatkapitāla palielināšanu, sāka atklāties Gunāra Kārkliņa patiesā seja. Klasisks piemērs ir stāsts par rajona laikraksta «Ogres Vēstis» 60 gadu jubileju, kas tika atzīmēta 2007.gada nogalē. Tā bija tieši Kārkliņa kunga ideja – nosvinēt šo gadadienu ar zināmu šiku un pompu. Viņš, solīdams, ka visus izdevumus ņem uz sevi, aktīvi piedalījās pasākuma plānošanā, ieteica, kurus viesus aicināt, ierosināja jubilejai par godu pasūtīt speciālus suvenīrus, kā arī avīzes metienu šim notikumam par godu palielināt par 20 tūkstošiem eksemplāru. Viss tika izdarīts, kā kungs vēlējās, tikai rēķini pēc tam pienāca «Ogres Vēstīm», kas tos bija spiestas apmaksāt. Tāda pati situācija bija ar Kārkliņa ieteikto laikraksta darbinieku veselības apdrošināšanu – tā tika noformēta, bet izdevumi atkal gūlās uz SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS». Tāpat Gunārs Kārkliņš vairs nerunāja par atalgojuma palielināšanu žurnālistiem, gluži pretēji – ar SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» valdes locekļa tiesībām viņš pēkšņi lika uz pusi samazināt autoratlīdzības tarifus. «Pēkšņi», tas nozīmē, ka, nevis brīdinot žurnālistus mēnesi iepriekš, kā tam būtu jābūt, bet ar atpakaļejošu datumu...

 

Visa 2008.gada garumā Gunāram Kārkliņam tā arī neatradās laika, lai naudu (47 800 latu), ko viņš ieskaitīja uzņēmumam pamatkapitāla palielināšanai, noformētu kā dāvinājumu vai ziedojumu. Protams, ka finanšu līdzekļi bija jāiekļauj uzņēmuma bilancē, kur, pamatojoties uz norādi maksājuma uzdevumā, tie skaitījās kā kredīts, turklāt – ilgtermiņa (tāds, kas nav jāatdod tuvākajā gadā). To ar savu parakstu gada pārskatā vēl 2009.gada pavasarī apstiprinājis arī valdes loceklis Kārkliņš.

 

Kā izrādās, pavisam citās domās bija fiziska persona Gunārs Kārkliņš. 2009.gada pirmajā pusē (pirms pašvaldību vēlēšanām) Gunāra Kārkliņa un laikraksta «Ogres Vēstis» attiecības mainījās par 180 grādiem – galvenā redaktore Dzintra Mozule šoreiz atteicās atbalstīt Kārkliņa priekšvēlēšanu kampaņu, publicējot tikai viņam izdevīgu informāciju, toties ignorējot viņa politiskos konkurentus. Rajona avīze par to tika smagi sodīta – Gunārs Kārkliņš, kurš pavasarī vēl bija Ogres novada domes deputāts, piedalījās kāda apšaubāmas likumības lēmuma pieņemšanā, ar kuru pašvaldības izdevumam «Ogrēnietis» tika atļauts publicēt priekšvēlēšanu politiskās reklāmas, turklāt – par dempinga cenām, kas liedza «Ogres Vēstīm» tikt pie ievērojamiem plānotajiem ieņēmumiem. Tajā, ka deputāts Kārkliņš pieņēma lēmumu, kas pastarpināti skāra uzņēmumu, kurā viņš pats ir kapitāldaļu turētājs, ir saskatāms zināms interešu konflikts.

 

Tomēr vislielākie joki sākās pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās deputāta kandidāta Gunāra Kārkliņa starts no apvietotā Tautas partijas un LSDSP saraksta beidzās ar fiasko – viņu vairs neievēlēja. Droši vien caurkritušajam deputātam nebija divu domu, ka pie vainas ir arī nepaklausīgās «Ogres Vēstis», sevišķi ņemot vērā, ka deputāta mandātus ieguva ne tikai laikraksta atbalstītie politiķi, bet pat spītīgā galvenā redaktore, kura kandidēja no partijas «Visu Latvijai» saraksta, kaut pati nav nevienas partijas biedre. Par tādu nekaunību bija jāsaņem sods!

 

Par galveno soda instrumentu kalpo pieci pagājušas vasaras nogalē pēkšņi parādījušies aizdevuma līgumi, kas esot parakstīti it kā gandrīz pirms diviem gadiem – 2008.gada februāra beigās. Minētie līgumi ir noslēgti par tām pašām naudas summām, kuras tika ieskaitītas SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» pamatkapitāla palielināšanai. Un, kas pat interesantākais, līgumi noslēgti starp aizdevēju – Gunāru Kārkliņu, un SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» valdes locekli Gunāru Kārkliņu, turklāt – jau 2009.gada 30.jūnijā bijis noteikts visu piecu aizdevumu atmaksas termiņš. Labi vēl, ka nauda nav bijusi aizdota uz procentiem, toties ir līgumsods – 0,1% par katru dienu jeb – gandrīz 50 latu dienā, sākot skaitīt no 1.jūlija. Interesanti arī tas, ka fiziskā persona Gunārs Kārkliņš šo naudu aizdeva uzņēmuma amatpersonai Gunāram Kārkliņam, bet atpakaļ to grib dabūt no otra valdes locekļa – Jāņa Mozuļa, kurš par tādu aizdevuma līgumu eksistenci, nerunājot nemaz par nosacījumiem, nemaz nebija informēts.

 

Pēc tam, kad pagājušā gada 6.augustā Kārkliņa un Kārkliņa noslēgtie aizdevuma līgumi tika reģistrēti kā komercķīlas, ar kurām Kārkliņš pats sev piešķīra tiesības SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» 371 kapitāldaļu (87%) pārdot bez izsoles par brīvi noteiktu cenu, Gunārs Kārkliņš pie Jāņa Mozuļa uz pārrunām nosūtīja sevis nolīgtu un pilnvarotu advokātu Sergeju Rudānu, kurš uzstādīja Kārkliņa ultimātu, tiesa, atstājot Mozulim izvēles iespēju. Viens advokāta nocitētais Kārkliņa piedāvājums bija – samaksāt Kārkliņam 90 tūkstošus latu, bet otrs – atkāpties no visām savām tiesībām, kā kompensāciju par to saņemot ap vienu tūkstoti latu...

 

Izvēle bija neapskaužama, bet, ja paanalizē, no kā veidojās pieprasītie 90 tūkstoši, tas sāka jau atgādināt izspiešanu. Kā izrādās, Kārkliņa kungs gribēja tieši no Mozuļa (!) saņemt ne tikai sabiedrībai it kā aizdoto naudu un arī 21 500 latu, ko bija samaksājis par kapitāldaļām, bet arī – 20 000 latu it kā aizdevumu (neeksistējošu!) «Ogres Vēstīm». Kad Mozulis palūdza detalizēti atšifrēt, no kā sastādās aizdevums «Ogres Vēstīm», tad tika paskaidrots: trīs tūkstošiem latu, ko Kārkliņš savulaik esot iztērējis loteriju balvām, divus tūkstošus latu kā samaksu par pakalpojumiem viņa datorspeciālistiem, kuri četrus gadus apkalpojuši «Ogres Vēstu» datortehniku (laikraksta darbinieki gan atceras, ka tādi pa visu laiku bija atnākuši labi ja reizes trīs...), vēl divus tūkstošus latu par palīdzību saimniecības darbos, un, kas jau robežojas ar neizdevušos joku, tūkstoti latu, ko Kārkliņa kungs it kā esot aizdevis vienam no «Ogres Vēstu» darbiniekiem... Kādas no prasībām neizpildes gadījumā Mozulis tika brīdināts ar maksātnespēju. Protams, ka uzņēmuma maksātnespēja nav nekas labs, tomēr tādā gadījumā vismaz tiktu iecelts maksātnespējas administrators, kurš būtu pilnvarots sakārtot lietas.

 

Tomēr Gunāra Kārkliņa solītais maksātnespējas pieteikums tā arī nav ticis iesniegts. JānimMozulim šajā sakarā ir tikai viens izskaidrojums – Kārkliņam pašlaik ir izdevīgi novilcināt laiku, jo līgumsoda nauda ar katru dienu palielina viņa prasības summu. Ko viņš var iegūt? Atklāti sakot, kumosiņš ir diezgan kārdinošs – 680 kvadrātmetru zemes pašā Ogres centrā un «Ogres Vēstu» redakcijas ēka. 2007.gadā šis nekustamais īpašums tika novērtēts par 150 tūkstošiem latu...

 

Maksātnespējas pieteikums tomēr tika iesniegts, tiesa, no pavisam citas puses – vēl pagājušā gada nogalē SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» maksātnespēju pieteica zvērinātā advokāta Jāņa Avotiņa birojs, kura prasība pret uzņēmumu ir salīdzinoši neliela – 2 299 lati, kas nav samaksāti par juridisku pakalpojumu sniegšanu. Šī gada 2.februārī un 10.martā šo maksātnespējas pieteikumu izskatīja Ogres rajona tiesa, kas savu spriedumu lietā plāno pasludināt šonedēļ.

 

Abās tiesas sēdēs piedalījās ne tikai maksātnespējas pieteicējs un administrators, bet arī abi uzņēmuma valdes locekļi, turklāt – ar dažādām interesēm. Mozuļa kungs, saprazdams, ka maksātnespēja uzņēmumam, kas neko neražo un nepelna, ir sava veida civilizēta izeja no situācijas, šķēršļus tai neliek, savukārt Kārkliņa kungs, savu interešu vadīts, cīnās pret to, kā nu prot. Tā, piemēram, pirmajā tiesas sēdē, lai uzlabotu uzņēmuma bilanci, turpat tiesas zālē tapa vienošanās starp fizisko personu Gunārs Kārkliņš un valdes locekli Gunāra Kārkliņu (roka jau piešauta, tā teikt), ar kuru SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» parādsaistības tika samazinātas par veseliem 12 tūkstošiem latu. Otrajā tiesas sēdē jau citu procesa dalībnieku smieklu pavadībā tādā pašā veidā par vienu tūkstoti latu tika samazināts līgumsoda apmērs...

Bet kur ir garantija, ka «abi» Kārkliņi vēlāk nevienojas atsaukt šo divkārkliņu vienošanos un aizdevumu un līgumsodu atjaunot iepriekšējā apmērā?

 

SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS» valdes priekšsēdētājs Jānis Mozulis tādu valdes locekļa darbību gan vērtē ļoti kritiski, jo, lai arī sabiedrības statūtos tiešām ir noteikts, ka katram no valdes locekļiem ir tiesības sabiedrību pārstāvēt arī atsevišķi, tajos pašos statūtos ir arī šāds punkts: «Valdei kopumā un atsevišķiem valdes locekļiem nav tiesību savas darbības ietvaros izlemt jautājumus, kas ietilpst dalībnieku sapulces kompetencē, tostarp jautājumus par līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu citās sabiedrībās, un ar Sabiedrības ikdienas komercdarbību nesaistītu darījumu noslēgšanā (galvojumu došana, kredītu ņemšana, Sabiedrības mantas apķīlāšana), kuru slēgšanas brīdī vai nākotnē var samazināties Sabiedrības aktīvi vai arī Sabiedrība uzņemtos saistības virs LVL 10.000,- (desmit tūkstoši latu)».

 

Pagaidām abi valdes locekļi darbojas katrs savas kompetences ietvaros. Tā, piemēram, valdes loceklis G.Kārkliņš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzis prasības pieteikumu atzīt par spēkā neesošu līgumu starp advokātu Jāni Avotiņu un SIA «Mans īpašums-OGRES VĒSTIS». Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Mozulis, kurš atzīst parādsaistības pret advokātu, šo Kārkliņa pieteikumu atsauca. Kad par to uzzinājis otrs valdes loceklis, viņš vēlreiz devies uz to pašu tiesu – nu jau lai atsauktu Mozuļa atsaukumu...

 

Ogres rajona tiesas lēmumu ar nepacietību gaida vismaz deviņi «Ogres Vēstu» darbinieki. Situācija ir tāda, ka šī gada 6.janvārī redakcijā ieradās kāda Anita Bružuka, kura, kā izrādījās, bija iecelta par SIA «Rajona laikraksts OGRES VĒSTIS» valdes locekli. Bružukas kundze informēja redaktori Dzintru Mozuli, ka viņa, lai nenodarītu kaitējumu darba devēja interesēm (!) no redaktora pienākumu pildīšanas ir atstādināta, bez tiesībām atrasties redakcijas telpās, kā izrādījās, jau dažas dienas iepriekš no uzņēmuma valdes locekļa pienākumu pildīšanas bija atcelts arī Jānis Mozulis.

 

Lai arī vienā no šī raksta sākumā pieminētajām ziņām bija informācija, ka laikraksta «Ogres Vēstis» izdošana turpināsies kā ierasts, patiesība bija pavisam savādāka. Redakcijās ēkai tika nomainītas atslēgas un signalizācijas kodi, nekāds darbs tajā vairs neturpinājās, bet uz durvīm parādījās bēdīgi slavenais uzraksts par redakcijas slēgšanu uz nenoteiktu laiku. Bet, kas ir visparadoksālākais, nevienam no deviņiem cilvēkiem, kuri vēl joprojām skaitās darba attiecībās ar šo uzņēmumu, par šo situāciju nav paziņots pilnīgi nekas – nav samaksātas algas un honorāri par decembri, nav informācijas, vai darbs turpināsies vai neturpināsies – cilvēki nevar strādāt un pelnīt, bet tajā pašā laikā arī nevar kaut vai reģistrēties kā bezdarbnieki.

 

Vienīgā ziņa, kas pa šo laiku saņemta, ir tā paša Kārkliņa kunga pilnīgi nepamatotā prasība nodot veselības apdrošināšanas kartes (!). Tajā pašā laikā, kad šī kunga advokātam un A.Bružukas pilnvarotai personai S.Rudānam tiek uzdots jautājums par darba attiecību sakārtošanu, viņš atbild, ka visi dokumenti ir nozagti, tāpēc neesot zināms, ar ko uzņēmumam ir darba attiecības. Starp citu, pieminētā Bružukas kundze jau janvārī esot atkāpusies no uzņēmuma valdes locekļa amata, tāpēc pašlaik uzņēmums ir bez valdes. Par to pārliecinājusies arī Valsts darba inspekcija, kas jau divus mēnešus izmisīgi mēģina sastapt kādu uzņēmuma amatpersonu. Visas cerības paliek uz maksātnespējas administratoru, kuram būtu tiesības prasīt sasaukt dalībnieku sapulci un ievēlēt uzņēmuma valdi...

 

Ņemot vērā aprakstīto situāciju, ļoti labi var saprast Jāni Mozuli, kurš pagājušajā rudenī, kad sākās abonēšanas kampaņa nākamajam gadam, neriskēja uzņemties atbildību un garantēt, ka laikraksts «Ogres Vēstis» turpinās iznākt lai vai kā. Pateicoties gandrīz vai nejaušībai un laimīgai apstākļu sakritībai, atradās citi cilvēki, kuri uzņēmās jauna laikraksta izdošanu. Vismaz pagaidām viņu uzdrīkstēšanās ir attaisnojusies, turklāt – nedrīkst nenovērtēt, ka jaunais pārnovadu laikraksts «Ogres Vēstis Visiem» ir brīvs no dažādu intrigantu un politisko spēlīšu piekopēju intrigām, ko gan nevar teikt par dažu labu citu Ogres plašsaziņas līdzekli. Cerēsim, ka laiks un arī Latvijas tiesu sistēma visu saliks savās vietās un katrs saņems ko pelnījis. Sevišķi tas attiecas uz to personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess par sabiedrības amatpersonas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā rezultātā nodarīts būtisks kaitējums...