Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Divu gadu garumā – 2007. un 2008.gada vasarās - Ogresgala pagasta Ciemupē, netālu no Daugavas krastiem, veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru laikā uzietas daudzas vērtīgas lietas.
Kā pastāstīja Ogres Vēstures un mākslas muzeja lektors un vēsturnieks Arno Smiltnieks, šis apvidus viņam bija zināms jau no astoņdesmitajiem gadiem, kad vasarā viņš tur strādāja un pusdienas laikā uzgāja senas rotaslietas. Kopš tā laika tur ik pa laikam kaut kas tiek atrasts. “Kad Ķeguma HES iespaidā tika pacelts Daugavas līmenis, krasts izskalojās un atklājās daudz interesantu faktu” stāsta A.Smiltnieks. Izrādās tur bija seno lībiešu apbedījumu un kulta vietas. Izrakumu laikā atrasts gan zirga skelets, gan sieviešu rotas, gan ziedoklis un sievietes skelets. Visinteresantākais Arno Smiltniekam šķiet lībiešiem neraksturīgie akmens apbedījumu riņķi, kuri iepriekšējo reizi atrasti 2000.gadā – Ikšķilē.
Izrakumus veica Latvijas Vēstures Institūts. Darbus vadīja Arheoloģijas nodaļas vēstures pētnieks Roberts Spirģis, kurš “Ogres faktiem” pastāstīja, ka tā kā Ogresgala Čabu vietā tika plānota apbūve, likums prasa, ka arheoloģiskos pieminekļus vispirms jāizpēta, lai varētu sākt būvdarbus. Ogresgala Čabās atrasta aptuveni tūkstoš gadu sena lībiešu apmetne. Pavisam atklāti 35 apbedījumi, rotas, ornamēts raga cirvis, keramikas lauskas un dzelzs dzirklis. Līdz šim atrasti vien astoņi apbedījumi, turklāt pārsvarā jātnieku kapos – taču šeit Ciemupes apkārtnē tas ir cilvēku apbedījumos. Pavisam 7000 kvadrātmetru platībā atrastas aptuveni 1070 senlietas. Viņš atklāja, ka šajā apvidū viss nepieciešamais ir izpētīts un pagaidām noris atrasto objektu un lietu apstrāde, lai pēc tam tie tiktu nogādāti Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā apskatei.