ogresfakti Publicēts: 2013-02-10 07:36:00 / Kultūra
Ziņot redakcijai
Sestdienas vakarā radu, draugu un paziņu lokā 65 gadu jubilejas koncertu aizvadīja tautas deju kolektīvs (TDA) "Ogre".
Balvu par mūža ieguldījumu saņēma koncertmeistars Guntars Kalnciems, repetitore Mārīte Baltā, tagadējais vadītājs Edgars Taboras un kolektīva bijušās vadītājas Iveta Sticere, Aija Zepa, un Inga Biukšāne. Pasniedzot atzinības rakstus, TDA "Ogre" jubilejā sveica Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde, bet pašvaldības atzinības un pateicības rakstus dāvāja Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe un novada kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka. "Esmu pārliecināta, ka jūs 65 gadu jubileju šodien varat svinēt ne tikai ar sirds degsmi, prieku un enerģiju, kas šeit strāvo ikvienā brīdī, bet arī ar gudrību un tāpēc jūs esat tautas deju kolektīvs. Mums jūs dāvājat svētkus," norādīja V.Pūķe.
"Šajā kolektīvā ir zināma mūžīgās jaunības eleksīra formula un mums atliek mācīties šo enerģiju, šo pārliecību, spēku un vienotību," sacīja pašvaldības aģentūras "Ogres novada kultūras centrs" direktore Ligita Zadvinska. Viņa pasniedza pateicības rakstus Ivetai Sticerei un Aijai Zepai par māksliniecisko ieguldījumu TDA "Ogre" izaugsmē. Novēlot saglabāt labu fizisko formu un veselību, jubilārus sveica arī Ogres kultūras centra vadītāja Rita Smirnova. "Visiem acis mirdzēja un kājas dimdēja. Paldies visiem vadītājiem, kas devuši savu artavu, lai TDA "Ogre" 65 gadu jubilejā sevi tik spilgti parādītu. Nepazaudējiet pozitīvismu, gaišumu un mīlestību uz deju," dejotājus sveica Ogres apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja Iluta Mistre.
TDA "Ogre" dibināts 1947./48.gadā. Par tā pirmo vadītāju kļūst Andrejs Meija. 1949.gadā kolektīva vadību pārņem ikšķiliete Helēna Paruševska, kas šobrīd dzīvo Vācijā, bet 1954.gadā par vadītāju kļūst Ivars Galanders. Radošs un bagāts darbaposms kolektīvam sākas ar 1957.gadu, kad par vadītāju kļūvusi Velta Veide. Koncertu skaits, mākslinieciskais līmenis un arī prasības pieaug un rodas doma darināt tērpus. Puiši no konservu kārbām darinājuši kniedītes vainadziņiem, zvārgulīšus villainēm, bet meitas strādājušas pie izšūšanas darbiem, adījušas puišiem zaķu valnīšus. Kad tērpi bijuši sarūpēti, braukuši draudzības koncertos uz Igauniju, Lietuvu.
Nozīmīga "Ogrei" bijusi 1967./1968.gada sezona, kad kolektīvs iegūst Tautas deju ansambļa goda nosaukumu. Par vadītāju kļūst Ēvalds Viesis. Kopš 1977.gada kolektīva koncertmeistars ir Guntars Kalnciems, kurš strādā ar dejotājiem vēl šobrīd.
1978.gadā par TDA “Ogre” vadītāju kļūst Velga Jaunzeme. Viņa kolektīvam “iedod jaunu elpu”, sakuplo ansambļa dalībnieku sastāvs. Tiek izveidota TDA studija. Pēc specialitātes Velga ir biteniece, bet stiprāka izrādās dejas un cilvēkmīlestība. Kolektīvā tiek iedibinātas jaunas tradīcijas – tiek vēlēti “Karalis un Karaliene”, kuriem bija savs zīmogs, zvērests un noteikumi, kas starp citu ir saglabājušies arī šodien. TDA var redzēt arī filmā “Puiši no Ornamenta”, jo kopā ar Ornamenta puišiem bieži tika braukts concertos.
Pēc Velgas aiziešanas ar kolektīvu sāk strādāt dejotāja ar labu skatuves pieredzi, kolektīva dvēsele – Aija Zepa, kura šobrīd Ogres Kultūras Centrā Vada vidējās paaudzes deju kolektīvu “Aija”. Pēc divām sezonām Aija aiziet dekrētā un TDA vadību uzņemas Vija Logina. Ienāk repetitors Ilmārs Dreija un 1993.g.jūlijā ansamblis aizbrauc uz Zviedriju, kur piedalās festivālā. 1993.g. kolektīva vadītāja ir Iveta Sticere, kura sarīko pirmo balli kopā ar vecākiem. Draudzības koncerts notiek Taurupes estrādē un tajā neiztiek bez nelieliem starpgadījumiem, kas tomēr nespēj izbojāt koncertu.
Vairāk kā 10 gadus TDA "Ogre" vadījusi Inga Biukšāne, kas pati savulaik ir dejojusi kolektīvā, bet kopš 2011./2012.gada sezonas sākuma Inga savu stafeti nodevusi Edgaram Taboram.
|