Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šovakar Ogres kultūras centra mazajā zālē - kora „Ogre” 40 gadu jubilejai veltīts koncerts, bet turpat, foajē, apskatāma izstāde ar kora vēstures liecībām.

Izstādē skatāmi gan dažādi ar kora vēsturi saistīti plakāti un karogi, gan koristu tērpi un fotogrāfijas. „Esam ļoti lepni, ka šī kora nosaukums ir „Ogre” – tas ir nesis Ogres vārdu pasaulē un ir labs paraugs gan ar savu māksliniecisko kvalitāti, gan ar kolektīva iekšējo dzīvi. Kora saliedētība un vienotība ir vienreizēja, tā dod spēku un enerģiju panākumu ceļā. Vienreizējs mākslinieks, vienreizējs cilvēks ir diriģents Jānis Zirnis. Var apbrīnot viņa enerģiju, dvēseles spēku, spēju ap sevi pulcēt un noturēt kopā cilvēkus, nospraust arvien jaunus mērķus un tos sasniegt. Koris Ogre ir vienīgais koris Latvijā, kas ir piedalījies visus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu svētkos. Šogad koris piedalījies Ziemeļamerikas latviešu dziesmusvētkos. Šādus augstumus izdodas sasniegt reti kuram amatiermākslas kolektīvam. Mēs viņiem vēlam tādu pašu izturību, enerģiju, vienotību, drosmi un muzikālo pārliecību,” norāda Ogres novada kultūras centra direktore Ligita Zadvinska.

Kolektīva mājas lapā sacīts, ka koris "Ogre" dibināts 1972. gada septembrī Lielo Dziedāšanas svētku gaidās. Tolaik modernajā vieglās rūpniecības uzņēmumā Ogrē pēc kombināta mākslinieciskās daļas vadītāja Gunāra Freidenfelda un diriģentu Maijas Rožlapas un Romualda Gibnera iniciatīvas dzimst jauns pašdarbības kolektīvs - trikotāžas kombināta jauktais koris. Koris tiek dibināts ar vienu mērķi - tikt uz Dziesmu svētku simtgades svinībām Rīgā 1973. gada jūlijā. Pirmā diriģenta Romualda Gibnera vadībā jaunais kolektīvs enerģiski ķeras pie darba. Ar rajona kultūras iestāžu gādību cerības piepildās, un svētku gājiena laikā Rīgas ielās skatītāji ar gavilēm un aplausiem sveic kombināta koristus.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kori savā paspārnē pārņēma Ogres pilsētas dome, vēlāk - Ogres Kultūras centrs. Ar šo brīdi koris ar lepnumu nes savas dzimtās pilsētas vārdu - „Ogre”.

Jauns posms ar nemitīgu māksliniecisko izaugsmi kora dzīvē iesākas 1974./75. gada sezonā, kad ar kori sāk strādāt Jānis Zirnis. Atzinību jau iemantojušais diriģents prot jaunajā kolektīvā pulcēt labus dziedātājus, iedegt vēlēšanos dziedāt labāk. Koris mācās klasikas skaņdarbus, latviešu tautasdziesmas un laikmetīgo mūziku. Darbs sekmējas, un 1977. gadā koris vispirms jau ļoti veiksmīgi startē Ogres rajona koru skatē, kļūstot par absolūto uzvarētāju, ar ko ne tikai iekļūst Dziesmu svētku koru konkursa finālā, bet arī iegūst godalgoto 2.vietu. Pēc trim gadiem - 1980. gada Dziesmu svētkos - Mežaparka estrādē daudzu tūkstošu lielais kopkoris sumina Jāni Zirni un Ogres trikotāžas kombināta kori kā uzvarētāju jaukto koru grupā. Kora sniegums ir stabils un pārliecinošs, par ko 1981. gadā tiek piešķirts Tautas kora nosaukums. Vien jāpiemin, ka Tautas kora statuss koriem tika piešķirts par augstiem un noturīgiem mākslinieciskiem sasniegumiem ilglaicīgā periodā. Korim tas ir liels sasniegums, kas rosina strādāt vēl vairāk.  Jāņa Zirņa vadībā koris piedalījies visos turpmākajos Latvijas Dziesmu svētkos, skatēs vairākkārt iekļūstot laureātu godā. Arī līdz šim pēdējos - 2008.gada Dziesmu svētkos - koris piedalījās Dziesmu karu finālā un ieguva augsto 12.vietu no aptuveni 300 jauktajiem koriem, kas piedalījās svētkos. Bez tam šajos svētkos koris ieguva vēl vienu svarīgu atzinību – 1.vietu Latviešu tautas tērpu skatē.

Dalība starptautiskos koru konkursos:
Starptautiskais koru mūzikas konkurss Ventspilī (1992.gads)
Olomoucas dziesmu festivāls Čehijā (2004), iegūtas divas zelta medaļas
Starptautiskais koru festivāls Vespremā, Ungārijā (2005), iegūta speciālbalva
E.Grīga starptautiskais koru konkurss Bergenā, Norvēģijā (2007)
Koris sniedzis koncertus un piedalījies festivālos gan Latvijā, gan ārpus tās –Ukrainā (1984), Moldovā
(1985), Vācijā (1990), Baltijas valstu un ASV koru festivālā „Bridges of Song” Tallinā (1991), Latvijas un Dānijas koru festivālā „Eversmiling Liberty” (1993), starptautiskā festivālā Musichoridanse Francijā (2009).

Koris „Ogre” ir vienīgais no Latvijas koriem, kas piedalījies visos Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos, kuru dibinātājs un idejiskais tēvs ir Imants Kokars. Pirmie svētki notika 1995. gadā Rīgā, turpmākie - 1997. gadā Gotlandē (Zviedrija), 2000. gadā Skienā (Norvēģija), 2002. gadā Klaipēdā (Lietuva), 2008. gadā Tartu (Igaunija) un 2010. gadā Reikjavikā (Islande). Par nākamo svētku mājvietu nominēti Helsinki Somijā 2012. gadā, savukārt 2015. gadā svētki atgriezīsies savā pirmajā norises vietā – Latvijā, lai nosvinētu to 20 gadu jubileju.

Kora repertuārs ir vispusīgs – no dažādu laikmetu un tautu klasiskās, garīgās un tautas mūzikas līdz mūsdienu populārajai mūzikai. Pateicoties Jāņa Zirņa izcilajam džezmeņa talantam un izdaudzinātajam mūzikas ritma izjūtas nervam – koris apgūst pat džeza mūzikas izpildīšanu. No atskaņotās kora mūzikas klasikas atzīmējami tādi darbi kā P.Barisona „Brīnumzeme”, I.Kalniņa oratorija „Dzejnieks un nāra”, A.Bruknera „Messe in C”, M.Duruflē „Rekviēms”, Š.Guno „Messe Solennelle”, K.Orfa „Carmina Burana”, Dž.B.Pergolezi „Stabat Mater”, K.Sen-Sansa „Ziemassvētku oratorija”, A.Vivaldi „Gloria”, F.Mendelszona – Bartoldi nepabeigtā oratorija „Kristus”, Dž.Verdi „Stabat Mater”, u.c. Piedaloties Ogres Mūzikas svētkos, ir izdziedātas neskaitāmas pasaules populārās opermūzikas pērles. Sava nenogurdināmā diriģenta vadībā koris vienmēr ir gatavs izaicinājumiem jauna repertuāra apguvē.