Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Atceroties 95.gadadienu kopš latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas, Ogres apkārtnes skolēni šodien devās uz Ikšķiles novada Tīnūžu pagastu, lai apmeklētu vēsturisko cīņu vietas.

Vēsturiskajās Juglas kaujās Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieki, ziedojot 6000 dzīvību, aizkavējuši labākās vācu armijas kaujas vienības. Tikpat lielus upurus šajās kaujās nesuši vācieši. "Mēs iziesim vēsturisko ceļu, kuru pirms 95 gadiem veica latviešu strēlnieki, dodoties uz savām pozīcijām. Šie notikumi pierādīja, ka mēs esam īsta cīnītāju tauta. Vēl tikai pirms neilga laika latviešu strēlnieki bija vienkārši puiši, kas, sākoties karam, pēkšņi stājās pretī pasaules spēcīgākajai - vācu armijai. Cīnoties mazākumā un ar ierobežotiem resursiem, vecmodīgu ekipējumu, viņi guva nozīmīgas uzvaras. Te tika pierādīts, cik liela nozīme ir cilvēka garam, ticībai. Nav tāda ieroča, kas to spētu salauzt," pārgājiena dalībniekus pie Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" uzrunāja tā vadītājs Kaspars Špēlis. Tērpies vācu armijas karavīra uniformā, K.Špēlis pauda cerība, ka ar šodienas pārgājienu aizsākta tradīcija, kas tiks piekopta ik gadu septembrī.

Nepieciešamību godināt senču piemiņu un veicināt tautas pašapziņu uzsvēra Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Viņš norādīja, ka mūsu senči, vēl dienot svešu varu armijās, jau ticēja, ka reiz dzims Latvija un bija gatavi par to atdot savu dzīvību. Daudzas vēsturisko kauju vietas atrodamas Iksķiles novadā un nu pie tām uzstādīti informatīvie stendi. Tie tika svinīgi atklāti šodien, pārgājiena laikā.

Savukārt viens no pasākuma organizatoriem, Patriotiskās audzināšanas un militārās Tuvcīņas skolas vadītājs Egils Helmanis norādīja, ka pirmais pārgājiens pa Ikšķiles novada vēsturisko kauju vietām noticis pirms četriem gadiem. Tad arī radušās idejas, kas šobrīd jau īstenotas - pateicoties dzirdīgām ausīm Ikšķiles pašvaldībā, Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūrā un Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrā "Tīnūžu muiža". Lielu ieguldījumu devis novada pētnieks Jānis Hartmanis. "Mūsu senči ir lējuši asinis par šo zemi. Viņu asinis un centieni nedrīkst būt izmesti vējā," norādīja E.Helmanis.