Komentāri (3)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres slimnīca šobrīd pārpildīta, bet pagājušajā nedēļā veiktas vairāk nekā 9 operācijas dienā, “Ogres faktiem” pastāstīja slimnīcas vadītājs Dainis Širovs.

Slodze ir liela, taču līdz šim cerēts, ka par padarīto tiks samaksāts. Nepatīkams izrādījies pārsteigums, 27.janvāra vakarā no Nacionālā veselības dienesta saņemot līguma priekšlikumu, kas nosaka ar kādiem nosacījumiem slimnīcai un poliklīnikai jāstrādā no šā gada 1.janvāra. Tas paredz apmaksāt vien apmēram 67 pacientu aprūpi dienā. Reāli slimnīcā ik dienu šobrīd ārstējas gandrīz divas reizes vairāk jeb 110-120 pacienti. Vai pārējos sūtīt mājās, vai arī par vienam pacientam paredzētām zālēm mēģināt izārstēt divus – to paplašinātajā Latvijas slimnīcu biedrības valdes sēdē rīt plānots vaicāt jaunajam Nacionālā veselības dienesta direktoram Māris Taube. Pēc paskaidrojumu saņemšanas slimnīcu vadītāji lems par pieņemamajiem mēriem. “Ja valsts apmaksā 67 gultas, tad tik arī ņemsim un lai 68.-69. liek tur, kur paši ir iedomājušies,” lokālo slimnīcu nostāju ilustrē D.Širovs.

Apetīte rodas ēdot

2011.gadā Ogres slimnīcā ārstējušies 5812 pacienti, bet valsts līdzekļi piešķirti vien 4155 pacientu ārstēšanai. Pārējo naudu - apmēram 167 tūkstošus latu – slimnīcai nācies norīt, valsts taupīgumu kompensējot ar mediķu algām, medikamentu iepirkumiem un citiem mērķiem paredzētiem līdzekļiem, kā arī tērējot finansiāli veiksmīgāko nodaļu darbā gūtos ienākumus. Apetīte aug, ēdot, un, redzot ka slimnīcas kaut kā tiek galā, Veselības ministrija šogad prasa par to pašu naudu izārstēt nevis 4155, bet jau 4433 pacientus. Tas nozīmē, ka trūkstošā nauda lokālajām slimnīcām arī šogad būs jāmeklē no zila gaisa. Jau pērn samazināts darbinieku skaits un pie piešķirtā finansējuma to vajadzētu darīt arī šogad, taču, kārtējo reizi no Nacionālā veselības dienesta saņemot līgumu ar atpakaļejošu datumu, slimnīcām vēl jāturpina strādāt līdzšinējā režīmā. Valsts naudas dalītājiem piemirsies, ka, saskaņā ar Darba likumu, darbiniekus par atbrīvošanu jābrīdina savlaicīgi.

Kamēr nepateiks "Stop!"

Tiesa gan, kamēr slimnīcas nepateiks “Stop! Turpmāk ārstēsim tikai tos, par kuriem tiks samaksāts,” samazināt būs iespējams tikai darbinieku skaitu, bet ne darba apjomu. Faktiski šobrīd valsts Ogres slimnīcā apmaksā tikai viena pediatra darbu. Tas var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi 15-20 bērniem, bet šobrīd bērnu nodaļā ir vajadzība pēc 40-50 gultasvietām, daudzos gadījumos bērni slimnīcā nonāk ar nopietnām saslimšanām. Pie tik liela darba apjoma asi jūtams speciālistu trūkums, arī sanitārhigiēnas noteikumus ievērot ar esošajiem līdzekļiem nav vienkārši.

Pretēji līdz šim deklarētajai veselības aprūpes politikai, jaunajos līgumos vairākās pozīcijās finansējums samazināts arī ambulatorai palīdzībai, uz kuru šobrīd tiek novirzīti vairāk nekā 60% slimnīcas pacientu. “Tas ir risks gan slimniekam, gan mediķim. Bet kur tu liksi, ja nodaļas ir pilnas?” vaicā D.Širovs. Viņš norāda, ka slimnīcas vajadzībām varētu izmantot veselu stāvu vecajā ēkā Turkalnes ielā 15, taču bez finansējuma nav iespējams uzturēt ne nodaļas darbību, ne personālu.

Paradoksāli, bet valsts neapmaksātos pacientus piegādā tieši finansējuma piešķīrēja – Veselības minisrijas – pakļautībā strādājošais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta saimnieks Veselības ministrija saka – nē, jums tik daudz pacientu nevajag, bet tajā pašā laikā paši ved,” klāsta D.Širovs.

Uz pacientu - 2 lati dienā

Šobrīd valsts viena slimnīcas pacienta zāļu iegādei un laboratoriskajiem izmeklējumiem atvēl 2 latus dienā. “Katrs esam ārstējušies mājās un zinām cik maksā viens aptiekas apmeklējums. Par 2 latiem nevar nopirkt zāles smagam slimniekam, kuram ir nepieciešama stacionāra aprūpe,” uzsver D.Širovs. Vienlaikus izvēles slimnīcām faktiski nav – Ogres slimnīcas galvenais ārsts Jānis Trops skaidro, ka, ja piedāvātais līgums netiks parakstīts 30 dienu laikā, tas nozīmē, ka slimnīca atsakās no attiecīgo pakalpojumu sniegšanas.

Tikmēr jaunu ārstu slimnīcās kļūst arvien mazāk. D.Širovs norāda, ka, lai kļūtu par ārstu, jāmācās 11 gadi un Latvijas mediķi ārzemēs ir ļoti pieprasīti. “Ja viņi domā, ka mediķi ir noskaņojušies pierādīt, ka viņi kādam ir vajadzīgi, strādājot par mazām algām, tad tā ir ļoti liela kļūda. Viņi ir noguruši un par savu darbu vēlas saņemt atbilstošu samaksu. Ja tas nenotiek, tad daudzi dodas uz privātām struktūrām, ambulatoro aprūpi vai uz ārzemēm,” tā D.Širovs.