Sieviete piebilst, ka atļaujas izsniedz mājas vecākais un nauda jāpārskaita vai nu viņa kontā, vai jāsamaksā personīgi. «Tie, kas atsakās maksāt, var saņemt tikai viesu caurlaides un savus auto novietot vien dažās ciemiņiem atvēlētajās vietās, jo pārējās stāvvietas ir numurētas un katrs, kas saņēmis maksas atļauju, savu vietu sargā kā nu prot. Kā jau minēju, uz mūsu mājas iedzīvotājiem piederošās zemes savus auto novieto arī kaimiņmājas iedzīvotāji, kuriem arī ir iedalīti konkrētu stāvvietu numuri, no kā var secināt, ka viņi par šīm stāvvietām ir samaksājuši. Mums pat nav skaidrības, cik vispār un kam šādas caurlaides ir izsniegtas. Tie iedzīvotāji, kas mīļā miera labad vienreiz jau samaksāja par atļauju novietot auto uz pašu zemes, jau atkal savās pastkastītēs saņēmuši kārtējo aicinājumu veikt maksājumu. Tajā teikts: «Labdien, atsākam darbus pie autostāvvietas izbūves, lūdzu, iemaksājiet man personīgi vai pārskaitiet uz manu kontu būvniecības 2.kārtas maksājumu – 23 latus». Respektīvi, mājas vecākais šo naudas iekasēšanu par stāvvietām pamato ar nepieciešamību veikt autostāvvietas paplašināšanu. Šādi darbi patiesi notiek, bet, cik man zināms, tie daļēji tiek finansēti no mājas apsaimniekošanas naudas. Vēlos ar redakcijas starpniecību noskaidrot, cik likumīgas vai nelikumīgas ir mūsu mājas vecākā iepriekš minētās aktivitātes. Esam mēģinājuši runāt arī ar viņu pašu, bet ne pie kāda gala rezultāta tas nenoved. Cenšos apmeklēt visas mājas iedzīvotāju kopsapulces, bet nevaru atcerēties, ka tajās kaut reizi būtu runāts par mūsu stāvvietas šāda veida apsaimniekošanu,» savu stāstījumu beidz Zilokalnu prospekta 20.nama iedzīvotāja, kuru piezvanīt redakcijai deleģējuši vēl vairāki šajā mājā dzīvojošie.

«Mālkalnē» kopsapulces lēmums nav saņemts

Pēc šāda zvana «OVV» devās palūkot, kas tad īsti notiek Zilokalnu prospekta 20.nama stāvlaukumā. Zvanītājas sacītais par stāvvietām ar konkrētiem numuriem atbilst patiesībai. Redzams arī, ka notiek darbi pie stāvlaukuma paplašināšanas. Kāds sastaptais Zilokalnu prospekta 22.nama iedzīvotājs, kurš droši novieto savu auto kaimiņmājas pagalmā, apliecina, ka par samaksu iegādājies atļauju auto novietošanai. «Mūsu mājai taču savas stāvvietas nav, tāpēc esmu laimīgs, ka varu pie tās tikt vismaz šādā veidā,» atzīst autovadītājs.

 

Uzklausījusi iepriekš minēto, P/A «Mālkalne» sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Deģe ir izbrīnīta un skaidro, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem par auto novietošanu savu namu pagalmos nekas nav jāmaksā un arī vietu numurēšana nav paredzēta. «Var, protams, būt situācija, ka mājas iedzīvotāji kopsapulcē, vairākumam nobalsojot «par», nolemj stāvlaukumu apsaimniekot un izveido kooperatīvu, bet šajā gadījumā tā nav. Pēc tāmes materiālu iegādei, kas paredzēti stāvlaukuma paplašināšanai, no mājas apsaimniekošanas naudas šogad ieplānoti 2278 lati. Taču mūsu rīcībā nav neviena konkrētās mājas iedzīvotāju kopsapulces protokola, no kura varētu secināt, ka vairāk kā puse iedzīvotāju piekrīt kopfinansējumam, tāpēc man grūti komentēt, par ko tieši mājas vecākais iekasē naudu. Vispirms jau mājas iedzīvotājiem vajadzētu vērsties pie paša mājas vecākā un lūgt sniegt paskaidrojumus, kā arī var vērsties ar sūdzību P/A «Mālkalne»,» skaidro G.Deģe.

Stāvvietas paplašināšanai piekritusi puse iedzīvotāju

Lai šai visā ieviestu kaut nedaudz skaidrības, «OVV» vērsās pie Zilokalnu prospekta 20.nama vecākā Aivara Dāvīda, kurš savās darbībās neko nelikumīgu nesaskata, gluži pretēji – uzskata, ka viņam ir izdevies atrisināt jautājumu ar stāvvietām.

 

«Aptuveni pirms gada bija Zilokalnu prospekta 20.mājas iedzīvotāju kopsapulce, kurā piedalījās puse mājas iedzīvotāju (red. piebilde: bet ne vairākums!), respektīvi, 36 dzīvokļu saimnieki no 72 piekrita stāvlaukuma paplašināšanai un nobalsoja, ka gatavosim projektu un katrai automašīnai paredzēsim konkrētu numurētu vietu. Tiem, kas šajā sapulcē piedalījās, tad arī tika sadalītas vietas, un viņi piekrita iesaistīties ar savu līdzfinansējumu. Tagad sūdzas tie, kuriem savas vietas nav, bet arī viņi nebūt nav apdalīti, jo mūsu mājas teritorijā ir saglabātas 14 vietas bez numuriem, kuras brīvi var izmantot katrs, kas saņēmis caurlaidi. Gada laikā pie manis ar pretenzijām nav vērsies neviens iedzīvotājs. Gluži pretēji – ar jauno kārtību visi bija apmierināti, it īpaši ziemā, kad nebija problēmu ar sniega tīrīšanu, jo katrs pats kopa savu stāvvietu. Kopsapulcē nolēmām, ka katra stāvvieta būs numurēta un kāds ir atļaujas numurs, tāds numurs būs arī stāvvietā. Es šobrīd esmu salicis tos numurus uz mietiņiem, un šī sistēma darbojas perfekti. Tas ir pierādījies dzīvē, un rudenī būs gads, kā tas viss darbojas. Šajā projektā ar savu līdzfinansējumu piedalās arī Zilokalnu prospekta 22.nama iedzīvotāji. Te nekāda zeme netiek tirgota. Gluži vienkārši cilvēki piedalās projektā, pretī saņemot konkrētu stāvvietu. 22.māja praktiski 100 procentu apmērā finansē bruģa ieklāšanu, bet mūsu māja tikai daļēji, jo tā ir mūsu zeme. Tādā veidā tas notiek,» skaidro A.Dāvīds.

Nevēlas uzturēt ierēdņu armiju

Jautāts, kāpēc nauda tiek iekasēta, to ieskaitot privātpersonas kontā, vai samaksājot personīgi, mājas vecākais skaidro: «Jūs nezināt kopsapulces lēmumu. Materiālus līdzfinansē «Mālkalne», bet iedzīvotāji – darbu, jo stāvlaukums tāpat kā, piemēram, mājas jumts vai ietve ir mūsu kopīpašums. Mēs neviens neesam tik bagāts, lai noalgotu kādu lielu firmu, kur ir grāmatveži, direktori utt.. Tāpēc iedzīvotāji nolēma līdzfinansēt un, tā teikt, nelaist to caur «Mālkalni», jo tad apsaimniekotājs paņem savu daļu. Sarunājām paziņas, kas brīvprātīgā ceļā piedalās ar darbu, un iedzīvotāji ar viņiem norēķinās. Es negrasos izsaimniekot mājas naudu. Rūpīgi sekoju līdzi «Mālkalnes» tāmei un domāju, ka tā vēl samazināsies, konkursa kārtībā iegādājoties lētākus materiālus. Man neviens no «Mālkalnes» nekādu protokolu uzrādīt nav prasījis. Bet viņi labi zina, ka darbi norit pilnā sparā – mums taču piegādā granti, šķembas, smiltis. Man patīk strādāt ar tehniskiem cilvēkiem, nevis plānā galdiņa urbējiem. Man nav jāinformē, kas šos darbus veic, jo to veicēji nav pieņemti konkursa kārtībā. Iedzīvotāji arī šādus jautājumus nav uzdevuši. Galvenais, lai līdzfinansējums tiktu izlietots lietderīgi un būtu stāvvieta,» skaidro mājas vecākais.

Kam jāpierāda – jums?

Uz jautājumu, kā cilvēks var pierādīt, ka viņš ir samaksājis savu kopfinansējuma daļu, ja maksāts skaidrā un nav nekādas kvīts, kas to apliecinātu, mājas vecākais atbild ar pretjautājumu: «Un, kam jāpierāda – jums? Jūs tā interesanti tagad pagriežat to jautājumu. Tiem, kas bija tajā kopsapulcē un nolēma piedalīties ar līdzfinansējumu, es vienkārši garantēju, ka tuvāko mēnešu laikā uztaisīšu stāvvietu. Kurš samaksājis, varēs savu auto novietot uz bruģa ar apmalīti un skaisti iebraukt savā vietā. Viņam nevajag tos čekus, bet gan stāvvietu, par kuru vienojāmies. Kā es solīju, tā arī būs. Vīrs, vārds – darbs un gala rezultāts, tas ir tas svarīgākais,» skaidro A.Dāvīds.

 

Jautāts, kā samaksājušie varētu pierādīt savu līdzfinansējumu, ja, piemēram, mājas vecākais pēkšņi nolemtu mainīt dzīves vietu, vai, pasargi Dievs, ar viņu notiktu kas ļauns, A.Dāvīds skaidro: «Mājas vecākais ir cilvēks, kuram nevienu santīmu nemaksā, bet prasa milzīgu atbildību, ja viņš uzņemas kādu iniciatīvu. Ja pēkšņi notiek tā, ka mājas vecākais mainās, jaunievēlētais pārņem visus dokumentus, kuros redzams, cik un par kādu stāvvietu katrs samaksājis. Man ir šādi dokumenti, un katrs var ar tiem iepazīties. Ja kāds pārceļas uz šo māju, bet bijušajam dzīvokļa saimniekam nav savas stāvvietas, tad jaunajam iedzīvotājam jābūt tikpat aktīvam kā Aivaram Dāvīdam, jālūdz noorganizēt vēl vienu kopsapulci un jāmēģina iedzīvotājus pārliecināt, ka, piemēram, mums aiz mājas jābūvē vēl viena stāvvieta kādām 20 mašīnām, jo teritorija mums tiešām ir liela. Ja kopsapulce nolems par labu būvniecībai, tad būvēsim vēl, ja nē, tad mums nekas neiznāks. Par abām mājām kopā mums šobrīd ir 140 mašīnas. Pat pie labākās gribas tām visām nav vietas, pat ja nebūtu ieviesta tāda atļauju sistēma kā tagad. Tas ir jautājums, kuru nevar atrisināt, par kuru vajadzētu domāt ne tikai mums, bet arī pašvaldībai. Es šo problēmu sāku risināt vismaz ar šīm atļaujām, lai ieviestu kaut kādu kārtību tiem, kas to grib. Viss. Vilciens ir aizgājis, es neko atpakaļ pagriezt vairs nevaru. Tie, kas negrib kārtību, lai turpina rakstīt avīzēm,» saka mājas vecākais.

 

Mēdz teikt – ar labiem nodomiem nereti ceļš var būt bruģēts uz elli. Izlemt jautājumus, kas skar kopīpašumu nekad nav bijis viegli, jo reti ir tā, ka iedzīvotāju viedokļi it visā sakrīt. Mājas iedzīvotāju kopsapulcei, ja lēmumu pieņēmis vairākums, protams, ir liels spēks. Tomēr pat šāds lēmums nespēj atcelt īpašumtiesības uz domājamo daļu no kopīpašumā esošās zemes. Tāpēc diezin vai var saukt par taisnīgu situāciju, kad vienam uz kopīpašuma zemes būs numurēta un konkrēti iedalīta stāvvieta, bet citam paliks tikai nodokļi un apsaimniekošanas maksa...