Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

17.jūnijā Ogres novada pašvaldībā viesojās Polijas Republikas vēstniecības Pirmais padomnieks, Ekonomikas nodaļas vadītājs Kšištofs Bartošs (Krzysztof Bartosz).

Vēstniecības pārstāvis, izmantojot prezentāciju, informēja par Polijas ekonomisko stāvokli un iespējām veikt investīcijas Polijā.

Polija ir vidēja lieluma Eiropas valsts (devītā lielākā Eiropā) ar stabilu nacionālo valūtu (zlots) un lielu iedzīvotāju skaitu (vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju) – 2000 kilometru rādiusā ap valsti dzīvo pusmiljards cilvēku. Ārējās investīcijās no ES Polija ir saņēmusi 110 miljardu USD apmērā.

Vēstniecības pārstāvis skaidroja, kāpēc Polija ir valsts, ko ekonomiskā krīze skārusi daudz mazāk kā citas valstis. Tam ir vairāki iemesli, viens no tiem – strikta kredītpolitika. “Pirms pāris gadiem Polijā bankas tika asi kritizētas, kredīti cilvēkiem nebija tik viegli pieejami, toties tagad saprotam, ka šī politika izrādījās pareiza, jo tas ir viens no iemesliem, kāpēc Polijā krīze tikpat kā nav. Polijas bankas arī neizvēlējās investēt riskantos fondos,” skaidroja K.Bartošs.

Kā nākamo pozitīvo vērtību vēstniecības pārstāvis minēja makroekonomikas situāciju – Polijā vērojams pozitīvs IKP pieaugums, kas ir 1,7 %. “ES vidējais IKP rādītājs ir negatīvs - –4,2 %, Polijai šis rādītājs ir patiešām iedvesmojošs,” piebilda K. Bartošs. Jūtami samazinājušies inflācijas rādītāji - pagājušajā gadā bija 4 %, šobrīd - 2,3 %.

Vēstniecības pārstāvis arī informēja par bezdarbnieku skaitu, kas svārstās 10 – 12,9 % robežās, tomēr uzsvēra ārvalstu investīciju nozīmību jaunu darba vietu radīšanā, kā arī visas valsts attīstībā. “Laikā no 1989. līdz 2009. gada beigām, pateicoties ārējām investīcijām, radītas 2 miljoni jaunu darba vietu, ir uzceltas vairākas jaunas fabrikas. Tā saucamie Greenfield projekti, kas ir projekti, kuri tiek īstenoti “no nulles”, piemēram, jaunu fabriku celšana, laikā no 2003. gada īstenoti vairāk kā 2000. Pagājušajā gadā Polijā ir uzbūvētas 1 miljons jaunu automašīnu, no kurām, protams, lielākā daļa ir aizgājusi eksportā,” skaidroja K. Bartošs. Vislielākās investīcijas Polija saņem no ES valstīm. Interesants fakts šķiet tas, ka Latvija Polijā investējusi 4 reizes lielāku summu, nekā Polija Latvijā – attiecīgi 40 miljoni pret 10.

Vidējā alga 2009. gada beigās Polijā bijusi 802 EUR, kas no 1999. līdz 2009. gadam ir dubultojusies. Lai gan tā, salīdzinot ar citām attīstītām ES valstīm, ir zema, Polijas apstākļiem tā ir pietiekami augsta.

Polijā pieaugot arī ārzemju studentu skaits, šobrīd tas svārstās ap 2 miljoniem. Studentiem Polijā tiekot nodrošināta iespēja studēt ne tikai poļu, bet arī angļu, vācu un krievu valodā. Studenti visbiežāk izvēloties studēt biznesa administrēšanu un tiesības, kā arī humanitārās zinātnes.

Polijā ir plašas tūrisma iespējas - ir jūra, ezeri, kalni, ziemā slēpošanas iespējas. Kā atzina K. Bartošs, strauji attīstās arī lauku tūrisms, tiek organizētas atpūtas nometnes bērniem un jauniešiem.

Polijā ražošanas sfērā īpaši attīstīta auto ražošana, elektronika, aviorūpniecība un citas sfēras. “Polija atgādina lielu būvlaukumu. Šobrīd lielas pūles un ļoti apjomīgas investīcijas tiek ieguldītas ceļu modernizācijā, tas ir ne tikai tāpēc, ka 2012. gadā Polijā un Ukrainā notiks futbola čempionāts, bet tāpēc, ka mēs domājam par visas valsts modernizēšanu,” atzina K. Bartošs un aicināja uz sadarbību, atgādinot Polijas plusus investīciju ieguldīšanai, kas ir valsts stratēģiskais izvietojums – vārti uz Eiropu, ekonomiskās un politiskās situācijas stabilitāte, pieeja augsti kvalificētam darbaspēkam, iespējām efektīvi izmantot ES struktūrfondu līdzekļus.